Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 14. aprīļa sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien lasām vārdus, ka deklarācijai par komunisma nosodījumu būšot simboliska, nevis politiska nozīme. To esot teicis valdības vadītājs Aigars Kalvītis no Tautas partijas. Par šādiem vārdiem varētu vien pabrīnīties, ja tālāk nelasītu vēl līdzīgus izteikumus, ka šādas deklarācijas Saeima pieņemot gandrīz vai katru gadu. Tajā nebūšot nekas jauns, un tagad esot laiks ķerties Saeimas frakcijām pie šīs deklarācijas apspriešanas.
Gribu teikt to, ka mūsu frakcija jau sen ir aizsūtījusi darba grupai rakstisku paziņojumu, ka mēs pilnībā atbalstām deklarācijas pieņemšanu. Pēdējo deviņu gadu laikā šāda deklarācija bija saistīta ar Saeimas viedokli, tomēr Baltijas okupācija gan nav pieņemta. Tātad Kalvīša kungam mazākais ir slikti padomdevēji. Tai pašā laikā deklarācijai ir principiāli politiska nozīme, jo tajā ir konkrēti priekšlikumi, kas Saeimai un valdībai ir darāms, ko Latvijas parlaments aicina darīt Krievijā, Eiropas Parlamentā un Eiropas valstu valdībās, lai izkustinātu no vietas jautājumu par to, ka okupācijas sekas ir ne tikai jāatzīst, ka bijušas sliktas, bet tās ir arī jānovērš. Tāda ir mūsu nostāja.
Mēs uzskatām, ka līdz 9.maijam ir iespējams pieņemt šo deklarāciju. Turklāt tas nāktu tikai par labu, ka parlaments būtu izteicis savu politisko viedokli gan par Latvijas vēsturi, gan par to, kā nākotnē veidot attiecības ar Krieviju.
Otrkārt, mēs uzskatām, ka līgums par robežu būtu slēdzams tā, lai jautājums par Abreni nebūtu aizvērts. Tātad tā robeža, ko Krievija patvaļīgi noteikusi 1944. un 1946.gadā, nebūtu atzīstama par mūžīgu, bet droši vien par tādu, ko šobrīd diemžēl šī brīža starptautiskajā situācijā Latvija nevar pārskatīt. Līdzīgi kā Japāna par Kuriļu salām – mēs to neaizveram. Līdz ar to mūsu interese tikties ar Tautas partijas ārlietu ministru Pabriku ir ļoti būtiska. Pirmdien mēs pārrunāsim šo jautājumu, kādā veidā valdība plāno atrunāt šo lietu, lai Latvija neuzdāvinātu Krievijai to, kas mums ir nelikumīgi atņemts.
Pie visa pārējā gribētu atgādināt arī to, ka pirms astoņiem vai deviņiem gadiem, valdībā konceptuāli lemjot par robežsarunām ar Krieviju, tēvzemiešu ministri nav devuši savu jāvārdu, nav atbalstījuši tāda veida sarunu vešanu, kurās Abrenes jautājums tiktu pilnīgi ignorēts. Arī toreiz mēs uzskatījām, ka šis jautājums ir jārisina tiesiski, korekti norādot uz to, ka Latvija okupācijas laikā diemžēl šo teritoriju ir zaudējusi. Mēs prasām šī jautājuma taisnīgu un starptautisku risinājumu.
Pie citām lietām jāpiezīmē tas, ka komisijām tika nodoti mūsu frakcijas iesniegtie grozījumi likumā, kas paredz pašvaldību vēlēšanās noteikt piecu procentu ievēlēšanas barjeru pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju. Tas noteikti nāktu par labu veselai virknei pašvaldību. Kā mēs redzējām gan Jelgavā, gan Jūrmalā, gan Liepājā, gan Ogrē, ir ļoti daudz sarakstu. Tādējādi vairākuma veidošana pašvaldībās vienmēr tiek izdarīta ar četru, piecu, sešu vai pat septiņu partiju deputātu palīdzību. Tas negarantē stabilitāti un šo pilsētu vienmērīgu attīstību, bet bieži vien ķīviņus, priekšsēdētāju maiņu un citas problēmas.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Mēs atkal esam atgriezušies Saeimas darbā pilnā apjomā. Ir pagājis Lieldienu laiks. Latvijas Pirmā partija vispirms gribētu izteikt pateicību poļu tautai par viņas izcilā dēla veikumu cilvēces labā; izteikt līdzjūtību par viņa aiziešanu mūžībā. Tas ir nenovēršams zaudējums.
Taču politikā darbs turpinās. Šodien jūs klausījāties un dzirdējāt diskusijas par diezgan interesantiem jautājumiem.
Es gribētu vairāk pievērsties trim tēmām un komentēt to, ko kolēģis tikko jau pastāstīja, – par ierosinājumu grozīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu. Protams, zinot sabiedrībā akceptēto virzību uz centralizāciju, šīs problēmas, kas ir saistītas ar daudzpartiju sistēmu, mūsu cilvēkiem ir grūti saprotamas un ir grūti tajās orientēties. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka ir tiesības uz pārstāvniecību, vajadzētu būt tiesībām vismaz zemākajā – pašvaldību – līmenī katram pilsonim, katrai pilsoņu grupai, katrai partijai neatkarīgi no tās lieluma. Mēs redzam, ka Rīgas dome diez vai būs kaut ko ieguvusi ar šo piecu procentu barjeru.
Otrs jautājums, par kuru arī bija nopietnas diskusijas un kurš ir varbūt plašāks nekā tikai attiecībā uz konkrēto bibliotēkas būvi, ir grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Pozitīvi ir tas, ka par atsavināšanu valsts labā vispār runā – runā jaunās paaudzes politiķi, runā 15 gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Varbūt mums izdosies rast dzirdīgas ausis arī par tiem gadījumiem, kad ir ignorētas īpašnieku tiesības pēc neatkarības atjaunošanas jau pirms desmit un padsmit gadiem.
Un kā trešajam es gribētu pievērst uzmanību grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”. Šeit jūs dzirdējāt, kā ir nospēlējis vai nostrādājis lielo alus darītāju lobijs. Faktiski mūsu sākotnējais mērķis dot kādu prioritāti vai atvieglojumu konkurences cīņā nelielajiem alus ražotājiem, kas ražo līdz 50 000 hektolitru gadā, nav izdevies, kaut arī viņu apjoms bija tikai 15% no ražotā. Šobrīd tikai vismazākie saņems šo atvieglojumu. Ja runājam par nepieciešamību paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, tad, protams, tas izsauktu tikai nelegālā alkohola aprites palielināšanos, jo dzērājs atradīs, kur pirkt. Mēs saprotam, ka populisms – tā arī ir politika, taču mums ir bažas, ka, pieaugot populismam un destrukcijai no mūsu kolēģu puses, tas var apdraudēt koalīcijas stabilitāti un darba ražību.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Esmu pārliecināts, ka šodien tie, kuri uzstājas kā frakcijas pārstāvji, atzīmēs visas tās karstās diskusijas, ko izraisīja likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā”. Rezultātā apvienojās gan labējo, gan kreiso frakciju deputāti.
Runājot par bibliotēku, mūsu frakcija nekādā gadījumā nav pret bibliotēkas ideju un tās celšanu, bet mēs esam pret to, ar kādiem līdzekļiem, ar kādiem paņēmieniem un kurā vietā tā tiks celta. Mums gribētos dzirdēt atbildes uz šādiem jautājumiem: vai ir nepieciešams galīgi nojaukt pamatīgas ēkas, atsavināt dzīvokļus ar kopējo platību 840 m² un neapdzīvojamās telpas ar platību apmēram 880 m², kā arī vēl 83 000 m² zemes? Vai piedāvātā atlīdzība īpašniekiem būs godīga un līdzvērtīga? Kāpēc sākuma tāme pieauga vairāk nekā divas reizes pa tiem gadiem, kamēr ir runa par bibliotēkas celšanu? Pats projekts palika tāds pats, bet kāpēc plānots būvēt tieši šajā vietā? Kāpēc zemes īpašnieku tiesības tiek pārkāptas? Mēs balsojām pret, un mūsu taisnību pierādīja likumprojekts “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Ja ar 40 balsīm balso par, tad neviens no mūsu Latvijas īpašniekiem nevar būt drošs par savu drošību, par savu īpašumu un par savu zemi.
Uzskatu, ka mēs šobrīd neesam tik bagāta valsts, lai varētu atļauties uzcelt Ēģiptes piramīdas laikā, kad pensionāri nevar atļauties samaksāt par dzīvokļiem, saņemt medicīniskos pakalpojumus, nopirkt zāles un spiesti staigāt ar izstieptu roku, diedelēt, lūgties pabalstus. Ja nauda, kas paredzēta šī projekta īstenošanai, būtu piešķirta represētajiem, maznodrošinātajiem, pensionāriem, tad vidēji sanāktu ap 100 latiem mēnesī viņu problēmu risināšanai.
Es domāju, ka mēs vēl risināsim problēmas un cīnīsimies.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Saeima šodien trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par policiju”, ar kuriem policistiem atļauts veidot arodbiedrības, bet tām nebūs tiesības streikot. Ar grozījumiem policijai tiek dotas tiesības arī kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites jomā. Policijas darbiniekiem būs tiesības atsavināt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Bez tam likumā ir noteikts, ka policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc policijas darbinieka vēlēšanās un ar viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanu dienesta laiku policijā var pagarināt iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem ar iekšlietu ministra lēmumu. Pārējiem policijas darbiniekiem attiecīgi ar Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieka pavēli jeb rīkojumu, pamatojoties uz attiecīgas iestādes atestācijas komisijas lēmumu. Šīs jaunās normas Tautas saskaņas partija vērtē visnotaļ atzinīgi. Mēs tās atbalstām.
Nākamais jautājums, kuram gribētos pievērst uzmanību, tas ir jautājums par veselības aprūpes reformu. Kārtējā reforma veselības aprūpē atkal ir klāt, taču patiesībā ne jau veselības aprūpē, bet tās finansēšanas kārtībā. Un kārtība ir gaužām vienkārša: naudas trūkums medicīnā vieglu roku novelts uz pacientu pleciem, jo viņiem atkal būs jāmaksā vairāk. Vislielākais satraukums šobrīd ir par to, kā nekļūdīties, saucot palīgā neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo jaunie noteikumi paredz: ja sauks nepamatoti – būs jāmaksā. Tāds ir atkal iznācis paradokss. Ir paziņots, ka būs jāmaksā, un tas jau daudzviet notiek, tikai valsts līmenī nav precizēta ļoti svarīga lieta: ko īsti nozīmē nepamatots izsaukums. Tas pats attiecas uz tagad brīvlaistajām ģimenes ārstu mājas vizītēm – arī tas ir maksas pakalpojums. Vēl diemžēl nožēlojami ir tas, ka 15 gadus pēc neatkarības atgūšanas mūsu valstī veselības aprūpe, pateicoties labējām partijām, kļuvusi nedraudzīga pacientiem. Cilvēki taču ārstu personā negrib meklēt ienaidnieku! Viņiem ir vajadzīgs tikai viens – drošības sajūta, ka slimības reizē nepaliks bez palīdzības, ka kādam slimība nešķitīs tik maznozīmīga, lai steigtos palīgā.

A.Ulme
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Mūsu frakcijas sēdē, kas notika vakar, mēs apspriedām vairākus jautājumus. Viens no tiem – mēs atbalstījām deklarācijas par okupāciju iesniegšanu un iesniedzām savu variantu, pie kura mūsu deputāts Leopolds Ozoliņš jau daudzus gadus strādājis.
Otrkārt, mēs arī atbalstījām, lai zinātniekiem tiktu pievērsta lielāka uzmanība. Šie 0,15%, kas faktiski nozīmē to, ka 7 miljonu vietā viņiem tagad būs 12 miljoni. Tas bija pēdējais brīdis, kad valdībai vajadzēja pavērsties ar seju pret zinātniekiem. Šo darbu sākām arī iepriekšējās – Induļa Emša valdības laikā. Paldies Dievam un deputātiem, kas par to nobalsoja. Tas nu ir noticis.
Izraisījām arī Saeimas sēdē diskusijas par piecu procentu barjeru. Faktiski pieci procenti no vairāk nekā miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 000 vēlētāju. Šo 50 000 vēlētāju viedokli nevar tā vienkārši nosvītrot. Bet vēl ļaunāk ir tas, ka šādas barjeras rezultātā šiem apmēram 50 000 vēlētāju, kas ir atnākuši uz iecirkni, nevis vispār vēlētāji, barjera nepazūd, bet tā balss, kas netiek viņu partijai, tiek iedota faktiski tiem, kurus viņi nevēlējās redzēt attiecīgajā domē. Ja viņš vēlētos, viņš būtu par tiem balsojis.
Tātad pilnīgi, vārdu sakot, tiek sagrozīti demokrātijas pamatprincipi. Un dabīgi, ka stiprām partijām, uzliekot vēl lielākus – kaut vai 50%, viņi varēs it kā vieglāk strādāt. Kā redzam Rīgas domē, viena balss tāpat, neskatoties uz šiem pieciem procentiem, var izšķirt vienu vai otru pusi. Tā ka es domāju: nav prāta darbs, sevišķi pašvaldībām, atbalstīt šo barjeru.
Vēl izraisījās diskusija, kā minēja, par bibliotēku. Sevišķi satraucošs ir fakts, kādā veidā norisinās īpašumu atsavināšana. Mēs jau līdzīgus gadījumus piedzīvojām, kad atsavināja īpašumus, zemes īpašumus, konkrēti celulozes kombināta tuvumā, kur džipā ieradās pieci vīri ādas jakās ar dokumentiem un teica īpašniekam: “Nu, vai nu tu pārdod, vienalga mēs jums atsavināsim šo zemi!” Tas nav korekti. Gribam izraisīt diskusiju par šo atbilstību.
Un noslēdzot es vēl gribu pateikt: “Nededziniet kūlu, dzīvojiet godbijībā pret dzīvību jūsu pašu vajadzības dēļ!”

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien beidzot Latvijas zinātnei ir lielā dienā. Beidzot Latvijas zinātnieki ir sagaidījuši tik ļoti sen nepieciešamo atbalstu no mūsu likumdevēja. Šodien lielā vienprātībā Saeima pieņēma Zinātniskās darbības likumu, paredzot ikgadēju budžeta finansējumu zinātnei 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Ko tas reāli nozīmē?
Šeit var runāt, protams, par valsts juridiskajām saistībām atbilstoši Eiropas politiskajiem dokumentiem, tādiem kā Lisabonas stratēģija vai Barselonas mērķi, kas nosaka nepieciešamo finansējuma apjomu zinātnei, kas jāsasniedz līdz 2010.gadam. Reāli tas nozīmē pēc 2010.gada vismaz pusprocenta no iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tie ir apmēram plus 35 miljoni latu, ja mēs rēķinām šodienas apjomos, daudz darbavietu un beidzot normālus zinātnes attīstībai pieejamus finanšu resursus. Tā ka es gribu apsveikt visus Latvijas zinātniekus un gribu apsveikt visu Latvijas tautu ar šo panākumu.
Protams, ne viss šodien veicās tik labi. Ir arī mazāk patīkamas lietas, proti, Saeima nepieņēma nelielu pieaugumu – 10% stiprā alkohola akcīzes nodoklim. Diemžēl viena iespēja cīnīties pret dzeršanas postu netika izmantota.
Šodien no darba kārtības arī tika atsaukts Kriminālprocesa likums, jo pēkšņi vakar Tautas partija paziņoja, ka vairākos priekšlikumos balsos atšķirīgi Juridiskās komisijas lemtajam. Tāpēc šodien saskaņā ar koalīcijas līgumu tika aicināts izņemt no dienas kārtības šo jautājumu. Žēl, ka šodien 10 gadu darbs nevainagojās ar panākumu.
Vēl daži vārdi par darba grupas Saeimas deputāta Gunta Bērziņa vadībā izstrādāto totalitārā komunisma nosodījuma deklarāciju. Ir priecīga ziņa. Mēs neesam vieni. Deviņi ASV Pārstāvju palātas locekļi ASV Kongresā arī ir iesnieguši līdzīgu rezolūcijas projektu ar prasību Krievijai atzīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nelikumīgās okupācijas faktus. Jautājums ir mūsu premjerministram Kalvīša kungam – kāpēc viņš ir tik ļoti piesardzīgs šajos jautājumos? Viņa runas liecina par ļoti izvairīgu attieksmi, kur viņš kā kaķis staigā ap karstu piena bļodiņu un baidās ķerties pie lietas.
Un vēl divi vārdi par piecu procentu barjeru, kas šodien tika pieminēta. Negribu daudz diskutēt par demokrātiju, gribu runāt tikai par darba spējīgu Rīgas domi. Izrēķinot, kas notiktu Rīgā, ja nebūtu bijusi šī piecu procentu barjera. Pirmkārt, Rīgas domē būtu trīs jurkānieši. Tā būtu saskaldīta un absolūti darba nespējīga dome, kura droši vien vēl šobaltdien mēģinātu atrast vadošo koalīciju.
Mūsu priekšlikumi šodien ir par to, ka arī tajās Latvijas pilsētās, kurās ir virs 20 tūkstošiem vēlētāju, turpmāk būtu vēlams noteikt šo piecu procentu barjeru.

Dz.Ābiķis
(Tautas partijas frakcija):

Tautas partija ir ļoti gandarīta, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir aicinājusi mūsu Valsts prezidenti pārstāvēt Latviju šajā organizācijā. Mūsu Tautas partijas frakcija, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, ārlietu ministrs vienmēr ir atbalstījuši mūsu prezidentes ārkārtīgi pārliecinošās aktivitātes ārpolitikā. Mūsu sadarbība vienmēr ir bijusi ļoti cieša. Tas nepārprotami ir devis un dos augļus. Arī šīs deklarācijas sakarā, ko Saeimas deputāti ir izstrādājuši, mūsu rīcība būs vienota. Šī deklarācija ir jāpasniedz tad, kad tas ir politiski visvairāk nepieciešams.
Mēs tāpat esam priecīgi par Saeimas atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Zemes un dzīvokļu īpašniekiem ir jāpiešķir taisnīgas kompensācijas, bet ir jāuzsāk darbs, jo nevar bezgalīgi ilgi turpināties šī neskaidrā situācija ar īpašumiem. Protams, privātīpašnieku tiesības ir svētas. Viņi par atlīdzības lielumu varēs strīdēties, bet, ja ir jāceļ tilti, ievērojami kultūras objekti, ceļi, lidostas, tad vienkārši nav citas izejas.
Atsevišķi deputāti gan aizrunājās tik tālu, ka bibliotēku nevar celt tāpēc, ka Daugavmalā draud plūdi, tāpēc, ka tas neko nedos lauku rajoniem. Par plūdiem, protams, nav ko komentēt, taču attiecībā uz lauku rajoniem varu apgalvot pavisam noteikti, ka projektā ir iekļauti arī līdzekļi, lai notiktu mūsu rajonu un pagastu bibliotēku modernizācija. Ar visām tām informācijas bagātībām, kas būs bibliotēkā, varēs iepazīties ne tikai Rīgas, bet visu, es atkārtoju, visu Latvijas, tajā skaitā arī Latvijas lauku, rajonu iedzīvotāji.
Mēs tāpat esam ļoti gandarīti par atbalstu zinātnei. Atbalsts zinātnei turpmāk būs stipri ievērojamāks. Mūsu Ministru prezidents nesen tikās ar Zinātņu akadēmijas vadību. Aigars Kalvītis solīja atbalstu zinātniekiem, un mēs, ja kaut ko esam solījuši, parasti to cenšamies arī īstenot. Mēs šo atbalstu īstenosim.
Tāpat mēs ļoti uzmanīgi sekojam līdzi situācijai medicīnā, visām reformām. Mēs esam paredzējuši ieguldīt veselības aizsardzībā ievērojami lielākus līdzekļus. Protams, ka pārmaiņām ir arī liela pretestība, jo ir pietiekami daudz cilvēku, kam šīs sistēmas sakārtošana nav izdevīga, kas līdz šim ir dzīvojuši zaļi. Tie diemžēl nav slimnieki. Mēs esam pārliecināti, ka tik pieredzējušam politiķim kā Gundaram Bērziņam izdosies situāciju medicīnā ievērojami uzlabot, neskatoties uz pretestību. Bet tam ir nepieciešams laiks, to nevar uzreiz, jo šī pretestība un arī nepadarītais līdz šim ir ārkārtīgi liela apjoma, tāpēc esam nedaudz sarūgtināti par mūsu koalīcijas partnera – “Jaunā laika” – nepamatotajiem uzbrukumiem. Visam ir vajadzīgs laiks un neatlaidīgs darbs.

Saeimas preses dienests