1990.gada 18.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks deputāts Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamos deputātus lūdzu ieņemt vietas! Ceru, ka visi esat iepazinušies ar Prezidija piedāvāto darba kārtību šai darba nedēļai. Mums ir palikuši no piektdienas plenārsēdes vairāki balsojumi. Neatklājot debates, bez ziņojumiem ir vienkārši jānobalso par šiem likumu un lēmumu projektiem. Bet par pārējo, cik es jūtu, ir gatavi izteikties deputāti darba kārtībā.

Vārds deputātam Ivaram Krastiņam.

I.Krastiņš: Man būtu liels lūgums iekļaut šodien darba kārtībā balsojumu par lēmuma projektu sakarā ar likuma par sociālo nodokli spēkā stāšanās kārtību. Likums ir pieņemts, arī lēmums ir apspriests, bet netika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Tas jau laikam mums ir darba kārtībā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Gulbis: No divām komisijām, tas ir, no Privilēģiju sistēmas likvidēšanas komisijas un Veselības aizsardzības komisijas, ir lūgums rītdien iekļaut darba kārtībā noteiktā laikā– pulksten 12.00 vai 10.00– par Ministru padomes 112.lēmuma apmaiņu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Man būtu priekšlikums un lūgums iekļaut darba kārtībā likumprojektu par ceļu nodokli pirmajā lasījumā rīt no rīta pulksten 10.00 sakarā ar to, ka šodien viens no galvenajiem referentiem– satiksmes ministrs Jānis Janovskis– atrodas Maskavā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Tā kā šonedēļ mums bija paredzēts skatīt jautājumu par budžetu, es ļoti lūgtu šonedēļ, tas varētu būt rīt no rīta, rīt pēcpusdienā vai parīt, ja mums parīt vispār ir plenārsēde, iekļaut 15 minūšu informāciju par Rīgas ekonomisko stāvokli un nākamā gada perspektīvām. Informāciju sniegtu izpildkomitejas priekšsēdētājs Inkulis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es gribu atgādināt priekšsēdētājam un visiem deputātiem, ka vairāk nekā pirms nedēļas es pie šī mikrofona runāju par mūsu sekretariāta vadītāja deputāta Dobeļa nepiedienīgu uzvešanos. Informāciju es iesniedzu, tad tika pieņemts lēmums šo jautājumu nodot Mandātu un deputātu ētikas komisijai. Es komisiju neskubināju, jo deputāta Dobeļa nebija, uzskatīju, ka nebūtu korekti šo jautājumu skatīt bez viņa klātbūtnes. Tagad lūdzu Mandātu un deputātu ētikas komisiju ziņot, vai jautājums izskatīts. Ja izskatīts, tad kāds lēmums pieņemts? Vēl jo vairāk tāpēc, ka jūs paši Mandātu un deputātu ētikas komisijai tādu uzdevumu devāt./

Priekšsēdētājs: To mēs noklausīsimies. Varbūt noklausīsimies par darba kārtību un tad izlemsim. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Jagupecs: */Sakarā ar pasludināto cenu paaugstināšanu mēs gribētu noklausīties republikas tirdzniecības ministra informāciju par to, kas tiks darīts, lai novērstu spekulāciju. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Atbalstot deputāta Rolanda Repšas priekšlikumu par nodokļu jautājuma pārcelšanu uz rītdienu, es lūgtu kā pirmo iekļaut dienas kārtībā likumprojektu par peļņas nodokli trešajā lasījumā, kuru mēs nepabeidzām pagājušajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Pirms lemjam, varbūt noklausīsimies ļoti īsu ētikas komisijas informāciju, lai mēs varam lemt, vai šis jautājums ir iekļaujams vai nav iekļaujams. Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Mēs patiešām saņēmām pieteikumu izskatīt kolēģa Dobeļa uzvedību Ļeņingradas rajona izpildkomitejā. Noskaidrojām, ka vienīgais šīs tikšanās liecinieks ir Teikmaņa kungs. Teikmaņa kungam ir dots iesniegums, lai viņš mums rakstveidā atbild par to situāciju, kāda tā bijusi. Viss korekti un atbilstoši šim iesniegumam. Sakarā ar to, ka Teikmaņa kungs bija tālā komandējumā, es domāju, ka tuvākajās dienās mēs paskaidrojumu saņemsim. Šī lieta nav aizmirsta.

Priekšsēdētājs: Mēs gaidām no Teikmaņa kunga un no ētikas komisijas attiecīgus dokumentus un tad lemsim par šā jautājuma izskatīšanu.

Godājamie kolēģi! Sākumā mums ir jānobalso par šīs nedēļas darba kārtību, jo es nedzirdēju protestu, ka kāds jautājums būtu izslēdzams no darba kārtības. Pēc tam balsosim par darba kārtības papildinājumiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 142 deputāti ir zālē.

Tagad balsosim par darba kārtību, kādu mums ir piedāvājis Prezidijs. Vienīgi ceļu nodokli no 18.decembra pārceļam uz rītdienu kā pirmo, pārējais ir pēc šīsdienas darba kārtības. Balsosim par Prezidija ieteikto darba kārtību. Rezultāts: 108– par. Esam pieņēmuši šādu darba kārtību, tagad, lūdzu, papildinājumus.

Pirmais ir deputāta Teikmaņa ierosinātais priekšlikums, lai par Rīgas pilsētas ekonomisko stāvokli Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Inkuļa kungs sniegtu 15 minūšu ziņojumu pirms budžeta apspriešanas. Tika piedāvāts rīt, ja es pareizi sapratu. Vai ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta jautājums nav Augstākās padomes un nav arī Ministru padomes kompetences jautājums. Es gribētu saprast domu, ko mēs, noklausoties šo ziņojumu, lemsim pēc tam.

Priekšsēdētājs: Tas ir deputāta Teikmaņa piedāvājums, kurš mums ir jālemj balsojot. Vai deputātus interesē šāds Inkuļa kunga ziņojums par Rīgas ekonomisko stāvokli kontekstā ar budžetu? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Tā kā līdz šim atsevišķi tomēr Rīgai kā mūsu republikas galvaspilsētai neviens tā īpaši nav pieskāries un tā kā lielākā puse no Augstākās padomes ir rīdzinieki un arī pārējie dzīvo Rīgā, laikam mums tomēr būtu interese paskatīties, kādā Rīgā mums ir perspektīva dzīvot nākamajā gadā.

Tāpēc es lūgtu deputātus noziedot šīs 15 minūtes un paklausīties informāciju, lai pašiem būtu skaidrāks un lai paši arī varētu atbildēt tiem vēlētājiem, kas griežas pie mums kā pie Augstākās padomes deputātiem, kad viņiem ir kādas vietēja rakstura problēmas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Budžeta apspriešanas procesā savā runā no šīs tribīnes es ierosināju otrajā lasījumā apspriešanu turpināt pēc debašu metodes, kur vienā pusē būtu ministri vai ministriju un resoru pārstāvji, bet otrajā pusē– Ekonomikas ministrijas pārstāvji, lai budžeta apspriešana būtu priekšmetiska un saprotama visiem, lai katrs aizstāvētu savu viedokli. Es lūdzu šo jautājumu, ja jūs kā priekšsēdētājs to noraidīsiet, likt uz balsošanu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka es zinu, ka, piemēram, lauksaimniecības ministrs šodien un rīt ir komandējumā. Mums atkal būs nesaprotama procedūra. Es lūdzu, ja šis priekšlikums netiks pieņemts, par to nobalsot./

Priekšsēdētājs: Mēs vienreiz jau nobalsojām, ka pieprasām no katra ministra viņa budžeta pozīciju izklāstu. Balsojums mums jau vienreiz bija šajā sakarībā. Mēs nobalsojām, ka neorganizējam debates, bet no katras ministrijas pieprasām šādu atšifrējumu budžeta izdevumu daļā pa ministrijām. Lūdzu balsošanas režīmu, izteiksim savu attieksmi, vai mums vajag apspriest Rīgas pilsētas budžetu. Rezultāts: ar balsu vairākumu šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Kurā dienas daļā izskatīsim jautājumu par budžetu, to mēs pagaidām nevaram pateikt. Esam iekļāvuši šo jautājumu.

Par pretenzijām pret deputātu Dobeli kā sekretariāta vadītāju vai kādā citā kontekstā. Es vispār domāju, ka šis jautājums nav plenārsēdē apspriežams, bet gan citās struktūrās. Taču, kā mēs dzirdējām, ētikas komisija nav gatava ziņot, tāpēc es arī nelikšu to uz balsošanu.

Trešais ierosinājums bija– sakarā ar cenu paaugstinājuma problēmām noklausīties tirdzniecības ministru, kā tiek sagatavota cīņa pret spekulāciju. Kaut gan laikam tas nav gluži tirdzniecības ministra kompetencē, bet šāds piedāvājums bija, un mums ir jābalso. Balsosim par, pret vai atturoties par ierosinājumu izsaukt šeit tirdzniecības ministru, lai viņš izklāstītu par cīņu pret spekulāciju. Rezultāts: ar balsu vairākumu šis jautājums ir iekļauts. Tātad rītdien plenārsēdē mums jāaicina uz informāciju Latvijas Republikas tirdzniecības ministrs.

Vairāk ierosinājumu nebija. Pārējie bija par dienas kārtības punktu izskatīšanas secību. Šodien pirmo izskatīsim sociālo nodokli, pēc tam– peļņas nodokli. Tālākais atbilst šim sarakstam, kas mums ir, jo mums sākumā jāizskata tie dienas kārtības jautājumi, kas palika no piektdienas. Rīt pulksten 10.00 bija ierosinājums skatīt ceļu nodokli. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es tomēr gribētu, lai mēs precizētu šodien darba kārtību un noteiktu arī, līdz cikiem strādāsim, jo pretējā gadījumā mēs nevaram normāli strādāt.

Priekšsēdētājs: Godātais deputāt Grūbe, jums priekšā ir lapiņa, uz kuras ir uzrakstīts– līdz cikiem. Tikko mēs nobalsojām, ka apstiprinām šo darba kārtību. Ceļu nodokli skatīt bija paredzēts šodien no rīta, bet mums vēl jāizskata no piektdienas atlikušie jautājumi. Ceļu nodokli bija ierosinājums pārnest uz 19.decembri 10.00 no rīta, kad varēs ierasties šeit satiksmes ministrs. Ja tas nepieciešams, par to mēs varam arī nobalsot.

Balsosim par to, lai mēs 19.decembrī 10.00 no rīta skatītu ceļu nodokli. Rezultāts: ar balsu vairākumu esam nobalsojuši, ka rīt, 19.decembrī, pulksten 10.00 no rīta kā pirmo skatām jautājumu par ceļu nodokli.

Godātie deputāti! Mums no piektdienas palika nenobalsoti divi jautājumi: lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par sociālo nodokli” spēkā stāšanās kārtību” un nākamais “Par īpašuma nodokli”. Debates pabeigtas, secinājumi izdarīti, atlika tikai nobalsot.

Atkārtoti balsojam par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par sociālo nodokli” spēkā stāšanās kārtību”. Vai ziņotājam ir kaut kas papildināms? Nav. Deputātiem nav nekādu problēmu, pretenziju, jautājumu? Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es nevaru piekrist, ka tomēr nav ņemti vērā priekšlikumi, kas bija iesniegti. Tāpēc nevaru piekrist arī tam, ka šis nodoklis darbojas tieši pusgadu. Tā sekas būs redzamas jau pirmā ceturkšņa beigās. Sākot ar otrā ceturksni, jāsāk analizēt, ko darīt tālāk. Nevar gaidīt pusgadu, kad praktiski cenas būs uzkāpušas, sevišķi lauksaimniecības produkcijai, tik augstu, ka nespēs neviens maksāt. Tāpēc es uzskatu, ka šajā lēmumā ir jāparedz, ka nevis otrajā pusgadā, bet otrajā ceturksnī jāpārskata šis lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Šļakota: Godājamie kolēģi! Mēs esam nobalsojuši par sociālo nodokli no zemniekiem, no jaunsaimniekiem. Bet mēs neesam padomājuši par to, ka lielākajai daļai šo zemnieku vienīgā iespēja samaksāt šo nodokli būs, ņemot valsts kredītu. Vai valsts pašreiz ir gatava izsniegt 12–15 miljonus kredītā? Vai tā nav absurda lieta, ka zemniekam jāņem kredīts, lai samaksātu nodokli? Padomāsim par to. Es ierosinu pieņemt šo lēmumu, izņemot 5.punktu. Šo 5.punktu pieņemt ar 1992.gada 1.janvāri.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Atbildu uz pirmo jautājumu. Maijā, kad pirmā ceturkšņa analīze būs apkopota, visiem deputātiem tiks izsniegti priekšlikumi par iespējām samazināt sociālā nodokļa likmes. Tāds variants tika izskatīts Budžeta komisijā, kura ierosināja šādu punktu iekļaut lēmumā. Attiecībā uz zemniekiem bažām nav nekāda pamata. Zemniekiem sociālā nodokļa maksājumi būs jākārto vienu reizi gadā. Ir iespējams maksājuma termiņu noteikt pēc tam, kad zemnieki būs realizējuši daļu pamatprodukcijas, tas ir, rudenī. Jūs apmierina tāda atbilde?

K.Šļakota: Paldies.

J.Platais: Tas ir paredzēts likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi! Bet mēs runājam par lēmuma spēkā stāšanos. Likums par sociālo nodokli ir nobalsots.

K.Šļakota: Bet es teiktu tā, ka godājamam ministra vietniekam nav taisnība šajā lietā. Man ir pilnīgi vienalga, vai man tas kredīts jāņem vienreiz gadā vai katru mēnesi, lai samaksātu nodokli, jo likme ir noteikta– 30 procenti no dubultā iztikas minimuma. Ko tur par to strīdēties? Tad 1800 rubļu nākošgad vienam zemniekam uz vienu ģimenes locekli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es vēlreiz uzsveru, ka mums maijā jau ir par vēlu. Es uzskatu, ka vēlākais termiņš, kad skatīt šo nodokli ir aprīlis. Tāpēc es aicinu nebalsot par šo lēmumu, kamēr nepieņemam optimālu lēmumu. Es saprotu, ka vajag sākt šīs pensiju izmaksas, bet tajā pašā laikā Sociālās nodrošināšanas ministrija un tāpat arī Finansu ministrija nav iesniegušas deputātiem pietiekami konkrētus un pamatotus aprēķinus. Turklāt nav zināms, kādas būs sekas vispār mūsu tautsaimniecībai.

Priekšsēdētājs: Diemžēl ne man, ne sekretariātā vispār nav nekādu formulējumu, kādā veidā vajadzētu uzlabot, pārveidot vai papildināt šo lēmumu.

G.Grūbe: Jautājums ir tikai par datumu, kad pārskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Kad bija runa par sociālo nodokli, tika teikts, ka janvārī vēl it kā neienāks ienākumi pēc jaunās algu likmes. Lēmumā par spēkā stāšanās kārtību mēs jau likumu gribam attiecināt arī uz decembra algām. Es uzskatu, ka it sevišķi lauksaimniekiem, kas decembrī saņem algu vai kompensāciju par visa gada rezultātiem, tas absolūti nav pieņemami, un tāpēc ierosinu 2.punktu tomēr svītrot no lēmuma.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tādā gadījumā mums šis lēmums ir atkārtoti jāpieņem pa punktiem ar svītrojumiem un papildinājumiem. Mums diemžēl citas iespējas nav. Tikai ļoti žēl, ka aktīvie deputāti nepiedalījās piektdienas plenārsēdē. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka šis lēmums ir apspriests pa punktiem. Ja kāds no deputātiem, kurš šorīt pēkšņi izrāda milzu interesi par lēmumu, toreiz nebija klāt, nedomāju, ka visiem pārējiem tagad vajadzētu vēlreiz šo manipulāciju atkārtot un šīs neauglīgās debates atbalstīt, apspriežot lēmumu pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es tikai gribu atgādināt, ka lēmums netika pieņemts. Tātad tajā vajadzēja tomēr mainīt kaut ko. Mēs uzskatām, ka attiecībā uz laiku ir jāmaina. Pārskatīšana jāveic ne vēlāk par 1.aprīli. Tāpēc ir vēlreiz par to jābalso.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi. Viens– balsot par šo lēmumu kopumā. Vienkārši atkārtoti balsot, jo iepriekšējā reizē nebija kvoruma. Otrs priekšlikums– atjaunot šā lēmuma apspriešanu pa punktiem, lai apspriešanā varētu piedalīties tie deputāti, kas nepiedalījās iepriekšējā plenārsēdē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais priekšlikums bija atkārtoti par šo lēmumu balsot un izskatīt pēc punktiem. Rezultāts: pagaidām nav guvis vairākumu. Tas ir relatīvas balsojums. Par atkārtotu izskatīšanu ir 52 balsis un atturas– 66.

Otrs balsojums– par to, ka mēs pieņemam šo lēmumu kopumā tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, atkārtoti balsojot. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 140 deputāti ir palikuši zālē.

No zāles: Par motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Cienījamais priekšsēdētāj, ja ir pārreģistrācija divu jautājumu balsošanas starplaikā, noteikti vajag atkārtoti balsot par pirmo jautājumu. Gribu jums to atgādināt, jo tik tiešām lauksaimnieku pozīcijas šoreiz ir jāaizstāv.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai man nekādi nav skaidrs, kādā sakarībā pārreģistrācija spiež pārbalsot pirmo jautājumu. Kad man norādīs deputāts Krastiņš, kur tas ir rakstīts, es tā noteikti vairs nedarīšu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par visu šo lēmuma projektu kopumā. Rezultāts: 58 balsis– par, pret– 74. Vairākums ir, relatīvais vairākums ir 58 balsis. (Zālē troksnis.)

Godājamie kolēģi, es ļoti atvainojos, bet tiešām tas liecina par mūsu ārkārtīgi augsto inteliģences un intelekta trūkumu– šie bļāvieni no vietas, roku māšana u.tml. Ar to līdz šim izcēlās tikai atsevišķi deputāti, bet tagad tā man liekas ļoti bieži izplatīta parādība. Tādā veidā tiek parādīta sava pārliecība vai domāšana. Mēs varētu tomēr atturēties no tā. Šim nolūkam ir mikrofoni. Katrs var izteikt savu domu. Žestus no vietām var pārprast.

Šajā gadījumā 52 deputāti ir balsojuši par to, lai no jauna apspriestu šo jautājumu pa punktiem, bet 58 deputāti ir nobalsojuši, lai mēs pieņemtu kopumā. Šeit ir balsis sadalījušās praktiski uz pusēm.

Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Es tikai godājamam plenārsēdes vadītājam gribu norādīt, ka šīs 58 balsis parādījās pēc pārreģistrēšanās, kad bija nākuši klāt balsojuši deputāti, tādēļ šie divi lielumi nav salīdzināmi– viens balsojums pie vienas reģistrācijas, otrs– pie otras reģistrācijas. Nav korekti šie rezultāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kaut gan iepriekšējo reizi deputāti arī balsoja, paceļot rokas. Godājamie kolēģi, tādā veidā mēs esam jau krietni iekavējuši savu darba dienu. Man pamatoti laikam aizrādīja, ka neesot bijusi korekta šī balsošana. Tā kā lēmums sastāv tikai no četriem punktiem, es lūdzu sekretariātu man iesniegt tos rakstiskos priekšlikumus, kādi ir papildus šim lēmumam, lai mēs par tiem varētu balsot. Tādu nav? Tad, lūdzu, nobalsosim pa punktiem.

1.punkts– noteikt, ka Latvijas Republikas likums “Par sociālo nodokli” stājas spēkā ar 1991.gada 1.janvāri. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 80. 1.punkts pieņemts.

2.punkts. Rezultāts: 60– par, 56– pret. Punkts pieņemts.

3.punkts. Nevienu paceltu roku neredzu. Rezultāts: 3.punkts pieņemts.

4.punkts. Lūdzu, otrais mikrofons.

No zāles: Es atvainojos, pirmkārt, lēmumā...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, jums vispirms jāizlasa dokuments Nr.346, kas ir klāt pie lēmuma. Tas ir papildinājums, kas reizē ar lēmumu tika iesniegts jau piektdien.

Vai deputāti ir iepazinušies ar 4.punktu? Bija jāiepazīstas jau laikam piektdien līdz lasījumam. Tas ir dokuments Nr.346, kur augšā rakstīts “Sociālās apdrošināšanas izdevumi”, seko tabula, piezīmes un pašā lappuses apakšā– 4.punkts. “Latvijas Ministru padomei divu nedēļu laikā iesniegt Augstākajai padomei apstiprināšanai valsts sociālās apdrošināšanas budžetu 1991.gadam un līdz 1991.gada maijam priekšlikumus par sociālā nodokļa likmju samazināšanu”. Deputāts Grūbe ierosina citu datumu, cik es saprotu. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es uzskatu, ka vēlākais termiņš, kad šis likums ir jāpārskata, ir 1.aprīlis. Nekādā gadījumā mēs nevaram rakstīt vienkārši– līdz maijam, bet jābūt ir konkrēti tekstā ierakstītam– “ne vēlāk kā līdz 1.aprīlim”.

Priekšsēdētājs: Sākumā mēs balsojam par šo deputāta Grūbes labojumu. Domāju, ka rakstiski nav vajadzīgs. Tātad priekšpēdējā teikumā nevis līdz 1991.gada maijam, bet līdz 1991.gada 1.aprīlim. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 94 balsis– par. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, par 4.punktu kopumā, jo es neredzu citus iebildumus. Rezultāts: 100 balsis– par. Esam pieņēmuši 4.punktu.

Tagad balsojam lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par sociālo nodokli” spēkā stāšanās kārtību” kopumā. Rezultāts: par– 79, pret– 38, atturas– 12. Līdz ar to lēmums pieņemts.

Mēs varam iet tālāk. Nākamais balsojums– par īpašuma nodokli. Deputātu Biezo lūdzu tribīnē, lai gan mēs jau praktiski izdebatējām, bet varbūt kaut kas papildus ir kopš piektdienas nācis. Ja godājamie deputāti atceras, tad piektdien mēs dažu tehnisku iemeslu dēļ nenobalsojām par šo īpašuma nodokli, atstājot to uz šodienas plenārsēdi. Ja deputāti tiešām neietu pašlaik ārā no zāles, tad šodien varētu par šo lēmumu tomēr nobalsot.

J.Biezais: Cienījamie klātesošie! Par nodokli netika nobalsots ar ieganstu, ka to kā eksperti izskatīs Ekonomikas komisijas locekļi. Izskatīšana notika, praktiski nekādu izmaiņu nav. Nav arī izdalīts materiāls. Vienā vietā norma par maksātāja atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nenomaksāšanu, kur tekstā bija– “Latvijas Republikas likums par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”, ir izmainīta šādi– “Latvijas Republikas likumdošanas akti”. Juristi norādīja, ka arī attiecīgos kodeksos ir normas par šo jautājumu, tā ka teksts ir praktiski tāds pats.

Priekšsēdētājs: Par šo redakcionālo labojumu nav nekādu pretenziju no deputātiem? Nav. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Lūdzu izskaidrot, ar ko likums atšķiras no likumdošanas akta? Kas ar to domāts? Kāpēc tāds paplašinājums?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs.

J.Biezais: Es jau paskaidroju, ka attiecīgajos kodeksos arī ir normas, kas paredz atbildību par nodokļu nenomaksāšanu. Tā ka ne tikai šis likums. Tas ir Juridiskās pārvaldes ieteikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es arī pagājušajā reizē runāju, ka, pārskatot likumprojektus gan par īpašuma nodokli, gan arī par peļņas nodokli, nevienā no šiem likumiem pašreiz netiek paredzētas summas, kas piešķirtas ilgtermiņa kredītiem, kuri saistīti ar kapitālieguldījumu finansēšanu. Sākotnējā projektā bija paredzēts, ka peļņas nodoklim no peļņas summas tiek atrēķinātas summas, kas paredzētas kapitālieguldījumu kreditēšanai. Tā kā nav ne vienā, ne otrā likumā, es uzskatu, ka būtu pareizāk īpašuma nodoklī paredzēt, ka ar īpašuma nodokli tiek aplikta tikai tā daļa, kura ir izmaksāta. To es arī pagājušajā reizē teicu, bet tas netika ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet mēs par īpašuma nodokļa likumu esam nobalsojuši pa pantiem pilnībā visu un mums šodien palicis tikai balsojums kopumā pēc Ekonomikas komisijas atzinuma. Tad mums ir jāatgriežas atpakaļ pie šī jautājuma.

B.Salītis: Redziet, kas par lietu. Sākumā bija peļņas nodoklī, bet no peļņas nodokļa tika izņemta šī norma. Kaut kur to paredzēt vajag.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, tad jums ir jāierosina priekšlikums atdot šo likumu atkal izskatīšanai, jo mēs esam pabeiguši izskatīšanu un debates. Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Es saprotu problēmu tā, ka likums ir pieņemts un nobalsots. Tai problēmai, ko izvirza Salīša kungs, varbūt ir ļoti būtisks pamats, bet tad ir jāgatavo izmaiņas. Lūdzu, iesniedziet likumdošanas kārtībā priekšlikumā par izmaiņām nobalsotā likumā. Praktiski mēs par šo likumu esam nobalsojuši. Tika veikta tikai ekspertīze, vai likumā nav iekšēju pretrunu. Šajā likumā iekšēju pretrunu nav. Tas, ka var būt tā ar citiem likumiem, kuri vēl nav pieņemti, ir nākotnes jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es runāju arī ar ekonomikas ministru. Viņš uzskata, ka vajadzētu palikt tā, kā bija paredzēts valdības projektā, bet valdības domas netika ņemtas vērā un tad, kad projektu pārstrādāja grupa, šo normu izņem ārā. Kā tad tas ir īsti? Pagājušajā reizē es arī par to runāju.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet mēs pagājušo reizi nobalsojām par plenārsēdes lēmumu. Jums Kehra kungs jau paskaidroja, ka jums tad ir jāsniedz papildinājumi likumā. Mēs esam nobalsojuši pa pantiem.

Godājamie kolēģi, jums ir tiesības izteikties par vai pret šo likumprojektu. Par katru no pantiem jūs savu attieksmi jau esat pauduši. Tagad jums ir jāpauž kopumā pēc Biezā kunga ziņojuma, ka šo vienu redakcionālo labojumu, ko ir devusi Ekonomikas komisijas ekspertīze un arī juridiskā ekspertīze.

Dokuments Nr.317– Latvijas Republikas likums par īpašuma nodokli. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam kopumā par likuma pieņemšanu. Rezultāts: par– 85 balsis, pret– 28, atturas– 11. Likums pieņemts.

Nākamais ir dokuments Nr.317– lēmums par Latvijas Republikas likuma par īpašuma nodokli spēkā stāšanos. Lūdzu, deputāt Biezais!

J.Biezais: Godājamie deputāti! Lēmums ir tajā pašā dokumentā. Lēmumā paredzēts, ka likums stājas spēkā ar 1.janvāri. Reizē tiek atcelta maksa par fondiem. Taču, kā jau es ziņoju iepriekš, nebija balsojuma. Tur lēmuma projektā ir teksts, ka organizāciju jeb īpašumu vai uzņēmumu saraksts, kas apstiprināms Augstākajā padomē, valdībai sagatavojams līdz 20.decembrim. Laiks ir pagājis, un šis datums nav reāls. Es jau pagājušajā reizē ierosinājumu uzturu ierosinājumu ierakstīt analogu datumu tam, kā tas ir attiecīgajā projektā par peļņas nodokli. Tas i,– ar 1.janvāri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, kam ir kādi jautājumi ziņotājam par lēmumu? Nav. Varbūt uzreiz varētu tikt izteiktas pretenzijas un ierosinājumi par papildinājumiem un labojumiem šajā īsajā lēmumā. Neredzu, paldies.

Balsojam lēmumu “Par likuma ” “Par īpašuma nodokli stāšanos spēkā” ar šo labojumu, ko izteica Biezā kungs. Rezultāts: 94 balsis– par. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais dienas kārtības punkts, kas arī ir saskaņā ar mūsu darba kārtību, kā mēs nolēmām piektdienas plenārsēdē, ir par peļņas nodokli, trešajā lasījumā. Lūdzu deputātu Einaru Repši tribīnē. Deputātus aicinu sagatavoties šā likuma izskatīšanai.

E.Repše: Godātie deputāti! Pēc zināmas aizķeršanās piektdienas plenārsēdē es rūpīgi izstudēju reglamentu par lēmumu un likumu izskatīšanas kārtību, izstudēju arī visu, kas attiecas uz laiku starp likumprojekta pirmo un otro, kā arī otro un trešo lasījumu, arī par darba grupas tiesībām un materiāliem, kas ir iesniedzami deputātiem.

Pēc deputātu vēlēšanās trešajā lasījumā tekstā tika svītrotas tās normas, par kurām bija izdebatēts un principiāli nobalsots otrajā lasījumā. Šīs normas ir saglabātas tādā veidā, kā tās tika pieņemtas otrajā lasījumā. Proti, 4.panta 9.apakšpunkts– ieņēmums procentu veidā par naudas līdzekļu glabāšanu kredītiestādēs– ir svītrots, kā to nolēma otrajā lasījumā. Uzreiz varu informēt, ka no jauna izdotajā labojumu lapā Nr.350 ir deputāta Krastiņa kunga ierosinājums šo rindiņu atjaunot. Tas ir oficiāls rakstisks ierosinājums, par ko mums būs jānobalso.

Līdzīga situācija ir ar punktu par maksāšanas termiņu pagarinājumu, kur bija runa par 8.panta 1.apakšpunktu. Tas ir atjaunots, tika pieņemts arī otrajā lasījumā.

Visbeidzot, ir atjaunots 36.pants– deputāta Rešetņikova iesniegtais labojums par atvieglojumiem sporta organizācijām. Darba grupa ir kategoriski pret to un pastāv trešajā lasījumā uz balsošanu par svītrošanu. Laika posmā starp piektdienu un šodienu vēl ir saņemti vairāki priekšlikumi. Konkrēti gribu nosaukt dokumentu Nr.350, kurā ir Rutas Marjašas priekšlikums. Darba grupa to apsprieda un tomēr secināja, ka šāds priekšlikums nav pieņemams, jo šā priekšlikuma būtība ir ietverta attiecīgajos pantos, kas jau ir likumprojekta tekstā, protams, varbūt ne tik pilnīgā redakcijā, kā ir piedāvāts šeit.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos ziņotājam. Godājamie kolēģi, varbūt tiešām varētu mazliet klusāk, jo pat šeit pie Prezidija galda ir ārkārtīgi grūti dzirdēt, ko vispār ziņotājs runā. Tāds iespaids, ka absolūti nevienam neinteresē šis ziņojums. Varbūt tiešām lai zālē paliek tie, kuri ir kompetenti un kurus interesē šis likumprojekts, bet pārējie debates varbūt var turpināt ārpus zāles.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Tāpat 33.labojums dokumentā Nr.350, ko ir iesniedzis deputāts Celmiņa kungs. Būtībā tas ir pareizs, bet darba grupa apspriežoties nolēma, ka tas viss jau ir ietverts un konkrēti atšifrēts likumprojekta 6.nodaļā, jo attiecas uz peļņas nodokļa maksāšanas kārtību, precizējot ar ziedojumiem saistīto maksāšanu. Darba grupas viedoklis ir, ka šāds papildinājums likuma tekstā nav nepieciešams un ka tas būtībā ir iekļauts 6.nodaļā. Par visiem pārējiem labojumiem, kas ir labojumu sarakstā, un par likumprojekta tekstu galvenais ziņojums bija piektdien.

Priekšsēdētājs: Trešajā lasījumā ir noteikts, ka likumprojekts jāapspriež pa punktiem. Ziņotājs sniedza izskaidrojumu par vispārējām izmaiņām, kādas ir notikušas no piektdienas līdz šodienai. Šajā laikā darba grupa sagatavoja šo likumprojektu deputātiem pieņemamā veidā, tāpēc tagad mums tas ir jāapspriež pa punktiem.

Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Trešajā lasījumā es, kā teikt, to nedzirdēju un nesaklausīju. Jūs man paskaidrojiet, kāpēc tas tā, jo otrajā lasījumā šis jautājums tika apspriests. Runa bija par to, ka Augstākā padome nevar sastādīt to fondu un programmu sarakstus, kurām naudas pārskaitījumi atbrīvojami no nodokļu maksāšanas. Lūk, 34.pants, pēdējā rindkopa. Šo uzskaitījumu nevar apstiprināt, jo runa ir par privātu iniciatīvu, kas pārskaita naudu. Tieši otrādi, to vajag stimulēt. Ja mēs iekļaujam šo sarakstu, mēs ierobežojam privāto iniciatīvu. Šāds saraksts var būt tikai attiecībā uz valsts uzņēmumiem, tas būs saprātīgi. Bet saraksts, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem– tā būs administratīva iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Tādēļ šo sarakstu vajag vienkārši izsvītrot. Bet likumā par valsts uzņēmumu šis punkts jāatklāj./

E.Repše: Jā. Šeit darba grupa nevar piekrist, jo runa nav vis par valsts uzņēmumu, bet par noteiktu ziedojumu un dāvinājumu kategoriju atbrīvojumu no valsts nodokļa. Lai noteiktu šīs kategorijas, Dīmaņa kungs ierosināja atteikties no šādas reglamentācijas un sarakstu apstiprināšanas Augstākajā padome, tomēr darba grupa tam nevar piekrist, jo tādā gadījumā mēs pilnīgi pazaudējam kontroli pār šiem labdarības un citu derīgu pasākumu veidiem. Šeit jāaizrāda , ka Augstākā padome nenoteiks konkrētus ziedojumus, tā noteiks virzienus, pasākumus, fondus un programmas, kurās ziedojumi tiek uzskatīti tiešām par ziedojumiem. Pretējā gadījumā var radīt jebkuru fondu, piemēram, trīs uzņēmēji var radīt pašpalīdzības fondu. Kurš tad lems, vai šādā fondā ziedojums ir atbrīvojams no peļņas nodokļa vai nav? Tāpēc mēs kategoriski pastāvam uz to, ka Latvijas Republikas veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes utt. šāda veida pasākumu sarakstam ir jābūt apstiprinātam.

M.Gavrilovs: */Taču tad pasakiet, ko nozīmē kontrole. Tā atkal būs iejaukšanās reglamentācijā. Vienos fondos varēs, citos nevarēs. Un es esmu pārliecināts, ka šis likums radīs zināmas sekas. Un mums skaidri jāpasaka, kas ar to domāts./

E.Repše: */Jā./

M.Gavrilovs: */Tas nesaskan ar teikto preses konferencē, kuru vakar rīkoja Tautas fronte, ar to, uz ko tika aicināts. Droši vien tas jums ir zināms./

E.Repše: Katrs nodokļu likumprojekts var izraisīt noteiktas sekas. Šajā gadījumā, ja mēs kļūdīsimies ar pārāk lielu atvieglojumu un labdarību, sekas būs viegli paredzamas– jebkurš uzņēmējs atradīs paņēmienus, kā izbēgt no peļņas nodokļa.

Priekšsēdētājs: Trešajā lasījumā mums jāizskata panti, kuros ir izdarīti labojumi pēc otrā lasījuma. Izskatīsim varbūt pēc kārtas, bet runāsim tikai par tiem pantiem, kuros ir izdarīti labojumi pēc otrā lasījuma. Varbūt Repšes kungs pateiks deputātiem, kuru dokumentu ar kādu numuru mēs ņemam par pamatu šodien, lai nebūtu pārpratumu.

E.Repše: Šodien mēs apspriežam trešajā lasījumā dokumentu Nr.322/2. Priekšlikumu starp otro un trešo lasījumu bija ļoti daudz, lielākā vai mazākā mērā šie priekšlikumi ņemti vērā katrā pantā. Vismaz jūs to skaidri varat redzēt, pavērojot numerāciju. Iepriekšējā likumprojekta variantā bija septiņi gari panti, tagad ir septiņas nodaļas. Lai nebūtu pārpratumu, man ir priekšlikums izskatīt visus pantus. Ja kāds pastāv uz balsošanu par alternatīvu priekšlikumu, tad to arī uzreiz var debatēt un balsot.

Priekšsēdētājs: Tātad dokuments Nr.322– Latvijas Republikas likums par peļņas nodokli. Sākam apspriešanu. Tātad 1.pants, 1.nodaļa.

E.Repše: Nav.

Priekšsēdētājs: Ziņotājam nav. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Otrajā lasījumā mums bija atrunāts, ka lauksaimnieciskā ražošana ar peļņas nodokli netiek aplikta. Te šis vārds– lauksaimnieciskā ražošana– nav minēts.

E.Repše: Lauksaimnieciskā darbība ir pie nodokļu atvieglojumiem, un arī otrajā lasījumā tas nebija 1.panta saturā.

A.Buls: Jā, pie atvieglojumiem gan, bet atvieglojumus var izprast tā, ka var būt uzņēmums, kurš nav lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, bet ražo lauksaimniecisku produkciju. Uz šo uzņēmumu attiecas atvieglojumi. Es ierosinu 1.pantā pastiprināt normu, ka vispār lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi ir atbrīvojami no nodokļa.

Priekšsēdētājs: Bula kungs, vai jūs bijāt iesniedzis rakstisku priekšlikumu?

A.Buls: Biju iesniedzis, un šis priekšlikums ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Pie 1.panta?

A.Buls: Jā, pie 1.panta.

E.Repše: Jā, patiešām šeit priekšlikumu sarakstā ir redzams, ka 1. un 2.priekšlikums 1.pantā ir Bula kunga priekšlikums, bet darba grupa to kategoriski noraida, jo pilnībā tiek mainīta likumprojekta struktūra. Otrajā lasījumā bija iestrādāts un nobalsots, ka 1.pantā mēs pasākām, kas tiek aplikts ar peļņas nodokli, un dažādi atvieglojumi, tai skaitā par lauksaimniecisko darbību, kas netiek aplikta ar nodokli vispār, bet tas ir pateikts likumā tālāk. Līdz ar to tas būtībā ir priekšlikums par nodokļu struktūras maiņu. Darba grupa to noraida.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Buls, cik es saprotu, pastāv uz balsošanu. Darba grupa ir noraidījusi deputāta Bula priekšlikumus, kas ir priekšlikumos pirmie. Lūdzu balsošanas režīmu.

Balsojam par pirmo pantu, darba grupas variantu. Rezultāts: 49– par, 27– pret.

Otrs balsojums ir par deputāta Bula ieteikto 1.panta redakciju. Rezultāts: 47– par, tālāk 22 un 25.

Tātad darba grupas variants ir ieguvis vairākumu. Trešajam lasījumam galīgai apstiprināšanai 1.pantā paliek darba grupas variants.

Lūdzu, 2.pants.

E.Repše: Darba grupai nekādu papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir papildinājumi? Nav. Mēs varam iet tālāk, jo te nebija arī labojumu.

E.Repše: Pie 3.panta darba grupai labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Man diemžēl ir jāpiekāpjas. Es centos visādā ziņā aizstāvēt esošo kārtību, lai nesagrautu grāmatvedības uzskaiti, lai neradītu jaunu dublējošu nodokļu uzskaiti, bet es esmu spiests piekāpties, jo tā ir konceptuālas dabas lieta. Diemžēl mums, praktiķiem, būs jāsamierinās, ka grāmatvedībai būs jādod papildus arī štati, ko man pieprasīs, lai rēķinātu šo nodokli speciāli, nevis izejot no bilances peļņas, kā es ierosināju, bet attiecīgi rēķinot ar nodokli apliekamās peļņas lielumu. Bet es neuzstāju uz balsošanu. Vecajā redakcijā tas bija kā 2.pants, tagad tas varētu būt kā 4. un 5.pants. Es neuzturu vairs savu ieteikumu, izejot no bilances peļņas, taču 4.un 5.pantā man būs konkrēti redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Mēs pašlaik par 3.pantu spriežam un taisāmies balsot vai nebalsot. Vai par 3.pantu deputātiem ir kādi iebildumi un labojumi? Nav. Darba grupai arī nav.

Lūdzu, 4.pants.

E.Repše: 4.pantā labojumu ir iesniedzis Krastiņa kungs, proti, papildināt 4.pantu ar 9.apakšpunktu, kur pie ieņēmumiem tiek pieskaitīts arī ieņēmums procentu veidā par naudas līdzekļu glabāšanu kredītiestādēs. Darba grupa šo papildinājumu pilnībā atbalsta un lūdz balsojot iekļaut likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es gribētu argumentēt šo savu rakstisko iesniegumu. Gadījumā, ja mēs izslēdzam šos ieņēmumus no aplikšanas ar peļņas nodokli, tas nozīmē, ka nākamajā gadā procenti par noguldījumiem strauji pieaugs, tie pārsniedz 10 procentus, privātiestādēs vēl vairāk. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs liels stimuls mazāk nodarboties ar reālo ražošanu un glabāt naudu šādās kredītiestādēs, jo ienākumi no šādiem procentiem netiks aplikti ar peļņas nodokli. Tāpēc es aicinu iekļaut šo 9.punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad darba grupa arī piekrīt šim labojumam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Esmu kategoriski pret to, ka 9.punkts šeit paliktu. Pēc elementārās ekonomikas loģikas ir vienkārši smieklīgi noguldījumu procentus aplikt ar nodokli. Ar tādu normu var novājināt kredītu resursus. Ja mēs ejam uz tirgus ekonomiku, mēs nedrīkstam baidīties no līdzekļu noguldījumiem. Pasaulē neviens tā nedara. Kur ir lieli noguldījumi, tur automātiski iedarbojas tirgus mehānisms. Bet jau tā absurdo noguldījuma procentu vēl aplikt ar nodokli... Kur gan mēs varam nonākt?/

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi– darba grupas un deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums atjaunot šo 9.punktu, kā bija uz otro lasījumu, un deputāta Gavrilova izteiktais priekšlikums 9.punktu svītrot. Radikālākais risinājums ir svītrošana.

Pirmais balsojums par 4.panta 9.punkta svītrošanu. Rezultāts: 71, 23 un 8. Tātad 71 deputāts ir nobalsojis par 9.punkta izsvītrošanu.

Otrs balsojums par redakcijas komisijas un deputāta Edmunda Krastiņa piedāvāto variantu, tātad par 9.punktu tādā redakcijā, kā bija uz trešo lasījumu. Rezultāts: par– 33. Tātad 9.punkts tiek svītrots no 4.panta.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Pie 6.punkta 4.pantā. Ja realizējam pamatlīdzekļus, no ieņēmumiem atskaitām nost arī to atlikušo vērtību. Var iznākt paradoksāla situācija. Ja realizējam kaut kādu darbgaldu, kura atlikusī vērtība ir varbūt nedaudz lielāka kā tā realizācijas cena. Tāds gadījums var būt, ja darbgalds ir morāli novecojis, tā atlikusī vērtība pēc bilances ir lielāka nekā realizācijas cena. Tādā gadījumā šis punkts mums rada algebrisko summu ar mīnusu. Vai jūs to tā arī domājat jeb to atlikušo vērtību kļūdaini ierakstījāt?

E.Repše: Tas vispār ir netipiski, ka pamatlīdzekļi tiek realizēti par zemāku cenu nekā atlikusī vērtība. To varētu regulēt Finansu ministrijas instrukcijā par nodokļu ņemšanas kārtību. Tādā gadījumā, protams, nekāda algebriskā summa ar mīnusa zīmi šeit nedrīkstētu parādīties. Ja ir pārdots zem vērtības, tādā gadījumā, protams, nekādi ieņēmumi pie nodokļa netiek skaitīti.

A.Buls: Varbūt tomēr varētu to atlikušo vērtību vispār svītrot, lai tā iet iekšā ieņēmumos?

E.Repše: Darba grupa uzskata, ka tomēr atlikusī vērtība ir jāsvītro, jo tas ir īpašums, kas pieder uzņēmējam, viņš ir šo īpašumu vienreiz iegādājies, ieguldot līdzekļu, un, ja viņš pēc kāda laika šos pamatlīdzekļus pārdod, tad pēc jūsu varianta iznāk, ka viņš būtībā, negūstot nekādu peļņu no sava īpašuma pārdošanas, samaksā peļņas nodokli.

A.Buls: Labi, es varu piekrist. Bet tādā gadījumā obligāti vajag valdības instrukciju, kas izskaidrotu šādu gadījumu. Tas, kas varbūt līdz šim bija netipiski, tagad, kad būs privatizācija un pārējās visas lietas, būs ļoti, ļoti tipiski, jo mēs nevarēsim pārdot jau nolietotus darbgaldus par to cenu, kāda bilancē skaitās. Būs ļoti daudz darbgaldu, kuri tirgū kotēsies lētāk. Tas būs tipisks gadījums. Ar to jārēķinās.

Pie 7.punkta. Tad, kad materiālus un izejvielas realizējam kā virs­normatīvos krājumus vai citādi iegulējušos noliktavās, mums parādās, ka atskaitām to iegādes izdevumus. Vai te ir domāti izdevumi, kas saistīti ar materiālu iegādi– transports un noliktavu izdevumi– vai arī iegādes izdevumos viņu vērtība ir?

E.Repše: Protams, ka arī vērtība. Šeit ir rakstīts “iegādes un realizācijas izdevumi”.

A.Buls: Tādā gadījumā ar iegādes izdevumiem nesaprotu to vērtību. Jāprecizē vērtība un ar iegādi saistītie izdevumi. Tas jādara obligāti, iegādes izdevumi ir speciāla izdevumu grupa, kurā neieskaita cenu. Vajag papildināt, ka tie ir izejvielu un iegādes izdevumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Es gribu atbalstīt Bula kunga viedokli, jo šī norma ierakstīta tāpēc, ka pašlaik saimnieciskie darbinieki pastāvīgi kaut ko iemaina. Ja atstāj, kā ir, tas nozīmē, ka no 1.janvāra par šīm iemainīšanām papildus būs jāmaksā 35 procenti. To tā atstāt nevar, jo pirkšana–pārdošana jau ielikta apgrozījuma nodoklī. Tieši pirkšanai–pārdošanai nekur nodoklis netiek uzlikts. Mums ir akcīzes un ienākuma nodoklis, ar tiem pietiek. Kāpēc šeit tas atkal parādās?/

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi. Deputāta Bula priekšlikums ir redakcionāli pārveidot 6.punktu, kaut gan te laikam Repšes kungs paskaidros, vai ir par to rakstisks priekšlikums. Deputāta Gavrilova priekšlikums ir vispār svītrot 6.punktu kā neraksturīgu šim likumam.

E.Repše: Darba grupas viedoklis. Šis priekšlikums tādā veidā rakstiski iesniegts nav, lai gan laika pietika. Neesmu par šo konkrēto priekšlikumu apspriedies ar mūsu finansu speciālistiem, kas strādāja līdzi nodokļu likumprojekta sagatavošanā visu laiku. Finansu speciālistu viedoklis bija, ka šis pants, proti, 7.apakšpunkts, ir pilnīgi pieņemams šādā redakcijā kā pašlaik. Šeit, pēc Finansu ministrijas speciālista viedokļa, ar iegādes un realizācijas izdevumiem domātas gan iegādes izmaksas, tātad nauda, kas ir samaksāta iegādājoties, gan arī izdevumi, kas saistās ar pārvadāšanu un pārdošanu. Pēc šā apakš­punkta loģikas un pēc domas, kas te tika iestrādāta, iznāk, ka ar peļņas nodokli izejvielu un materiālu realizāciju apliek tikai tādā gadījumā, ja tas ir saistīts ar peļņas gūšanu. Es būtu varējis krietni precīzāk komentēt deputāta Bula ierosinājumu, ja viņš to būtu savlaicīgi iesniedzis rakstiski.

Priekšsēdētājs: Paliek balsojumam tikai deputāta Dīmaņa ierosinājums svītrot 7.apakšpunktu kā neraksturīgu šim likumprojektam.

Balsosim par deputāta Gavrilova priekšlikumu svītrot 7.apakš­punktu. Godājamie kolēģi! Dzēsīsim. Tātad mums ir nesaprašanās. Lūdzu, deputāt Gavrilov, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Es runāju par 6.punktu./

E.Repše: 6.punkts attiecas uz pamatlīdzekļiem, 7.attiecas uz izejvielām un materiāliem.

M.Gavrilovs: */Jā. Par to un nākamo. Runa ir par 6. un 7.punkta izsvītrošanu. Par abiem./

E.Repše: Tas ir saprotams.

Priekšsēdētājs: Mēs esam noskaidrojuši, ka deputāta Gavrilova priekšlikums ir svītrot 6. un 7. apakšpunktu 4.pantā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 61, pret– 22, atturas– 21. Ar balsu vairākumu pieņemts deputāta Gavrilova priekšlikums par 6. un 7.punkta svītrošanu no likumprojekta. Godājamiem deputātiem, kuri tagad plātās ar rokām un izrāda izbrīnu, es ieteiktu balsot un klausīties, kas šeit zālē notiek. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Sakarā ar nobalsošanu par 6. un 7.punkta svītrošanu es par saviem labojumiem vairs neprasu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies.

E.Repše: Vienīgais komentārs par balsošanas motīviem ir tāds, ka tagad ir pilnīgi “zaļais ceļš” uzņēmuma pamatlīdzekļu un materiālu pārdošanai, attīstot uzņēmējdarbības formas. Jebkura tirdzniecība ar šiem līdzekļiem, kas tiek izdarīta ar viszemākā uzņēmuma izkārtni, tiek atbrīvota no peļņas nodokļa.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl par 4.pantu būtu priekšlikumi? Nav. Balsojam par 4.pantu kopumā ar tur izdarītajām izmaiņām.

E.Repše: Šinī gadījumā es ierosinu balsot pret.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Repše, es atvainojos, ierosina balsot pret. Rezultāts: 50 balsis– par, 37– pret un 11– atturas. Tādā veidā 4.pants ir pieņemts bez 6. un 7.apakšpunkta.

Godājamie deputāti! Es vēlreiz lūdzu tos, kuri ir ieinteresēti šī likumprojekta pieņemšanā, uzmanīgi sekot līdzi pieņemšanas gaitai. Tie, kas nav ieinteresēti, var doties uz bufeti, uz lasītavu vai tamlīdzīgi un netraucēt tos deputātus, kas darbojas šā likumprojekta pieņemšanā. Citādi atkal būs šeit tādi žesti, izteicieni un tamlīdzīgi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es saprotu, ka pašreiz runāšu ar zināmu nokavēšanos, tomēr es gribētu noskaidrot. Mēs balsojām 1.nodaļas 1.punktā gan par iesniegto variantu, gan redakcijas variantu. To darījām arī ar 9.punktu. Kāpēc 6. un 7.punktā balsojām tikai par vienu variantu? Kāpēc nebalsojām arī par redakcijas variantu?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir palikušas astoņas minūtes līdz pārtraukumam. Es domāju, ka nesāksim 5.panta apspriešanu, jo mums ir divi speciāli paziņojumi un vēl viens paziņojums no Prezidija. Mēs varētu tagad apspriešanu pārtraukt un turpināt pēc pārtraukuma ar 5.pantu. Paldies Repšes kungam par ziņojumu. Visi varam atpūsties, bet pirms tam vārds deputātam Ivaram Silāram.

I.Silārs: Cienījamie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka visiem tiem, kam patiešām sāp sirds par kritušo karavīru piemiņas vietu vandalisku izpostīšanu, ir iespējams vēl šodien dot ziedojumus Brāļu kapu komitejai. Ziedojumus vācu es.

Priekšsēdētājs: Vārds Dobeļa kungam.

J.Dobelis: Cienījamo komisiju pārstāvniecība! Es gribētu atgādināt, ka decembrī algu izmaksā būs zināmas izmaiņas, decembra pēdējā nedēļā, kā jūs zināt, ir pārāk daudz brīvdienu. Līdz ar to nauda būs jāizņem agrāk. Tāpēc lūgums no grāmatvedības visu komisiju pārstāvjiem, kuri iesniedz sarakstus par plenārsēžu un komisijas sēžu apmeklēšanu, izdarīt to, vēlākais, šonedēļ līdz 20.decembrim, tas ir, ceturtdienai. Pretējā gadījumā aizkavēsies algu izmaksas.

Priekšsēdētājs: Vēl divi paziņojumi. Mūsu tirdzniecības ministrs Plaudis pašreiz atrodas ļoti skaistā vietā Šveicē, Ženēvā, un Rīgā ieradīsies tikai 20.decembrī. Viņa pirmā vietniece Virziņas kundze izbrauc uz Maskavu līguma noslēgšanai ar Krieviju. Pārējo vietnieku arī rīt uz vietas nav. Lūgums pārcelt jautājumu, par ko mēs nobalsojām. Lūdzu ieinteresētos deputātus pārdomāt, uz kuru dienu varētu pārcelt. Nobalsosim, atsākoties plenārsēdei.

Vēl viens paziņojums. Mūsu kolēģim deputātam Genādijam Romašovam pirms pāris dienām palika 50 gadi. Mēs visi viņu sveicam. (Aplausi.)

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, ieņemsim savas vietas un turpināsim apspriešanu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj, sēdes beigās es uzdevu jautājumu, uz kuru jūs man neatbildējāt. Izmantojot savas deputāta tiesības, es tomēr šo atbildi gribētu saņemt. Kāpēc 6. un 7.punktā netika balsots arī par redakcijas variantu?

Priekšsēdētājs: Mēs mēģināsim kļūdas labot, ja tādas ir pieļautas. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Darba grupa apspriedās arī ar valdības pārstāvjiem un uzskata, ka attiecīgajā pantā tomēr ir pieļauta diezgan būtiska kļūda, jo, par 4.panta 6. un 7.punktu balsojot, mēs praktiski iespaidojam visu šo koncepciju. Ja šo balsojumu atstājam spēkā, tad, manuprāt, mums ir jādomā, vai nevajag likumu atdot atpakaļ izskatīšanai vēlreiz komisijā, mainot visu koncepciju un visu šo likumu sakārtojot. Prakse ir tāda, ka izejvielas tiek pārdotas par trīskāršu un četrkāršu cenu, notiek izejvielu uzpirkšana un pēc tam realizācija, kas traucē normālu izejvielu apriti.

Es uzskatu, ka mums ir jāpārdomā par šo punktu pārbalsošanu vai arī jāaptur šā likumprojekta tālāka izskatīšana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Es arī uzturu Kodoliņa kunga priekšlikumu, jo diemžēl mūsu pašreizējā ekonomiskajā situācijā 6. un 7.apakšpunkts pēc būtības ir 1.punkta paskaidrojums, ļoti svarīgs paskaidrojums, jo faktiski uz tā rēķina var pelnīt lielu naudu. Iznāk, ka mēs to neapliksim ar nodokli. Tiesas ceļā, es domāju, varēs pierādīt, ka tā nav bijusi prece, bet kaut kāds nelikvīds.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Lembergs: Tā ka, kungi, esiet ļoti uzmanīgi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: No Budžeta komisijas viedokļa lūdzu vēlreiz ar veselo saprātu atgriezties pie šiem diviem punktiem. Praktiski, ja mēs izmetam šos punktus ārā, paveras neierobežots “zaļais ceļš” visiem saimnieciskajiem vadītājiem izejvielu atkalpārdošanai par ļoti dārgām cenām. Šī peļņas daļa neienāks budžetā. Visas atsauces, ka šīs lietas var regulēt kaut kāda instrukcija, nav nopietnas. Tiesu prakse jau ir pierādījusi: ja ir ierosināta tiesas prāva uz instrukcijas pamata, mēs praktiski zaudējam. Es lūdzu šos likuma pantus uzturēt budžetā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Špoģis: Es par šiem pantiem nobalsoju par, bet ir nepietiekami iedziļināties tieši balsošanas procedūras laikā. Es savu balsošanu atsaucu un pilnīgi atbalstu tos paskaidrojumus, ka noteikti jāatgriežas pie 6. un 7.punkta. Tie ir jāpārbalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man saprotama tāda reakcija, bet es gribu piebilst motivējuma sakarā, ka, ja pārdodot ir normāla bilance, normāla uzskaite, tad šī nauda ienāk peļņā ar visiem atskaitījumiem un netiek aplikta ar nodokli. Nav saprotams, kāpēc jāievieš jauni ierobežojumi. Acīmredzot tie tiek ieviesti pēc motīviem, par kuriem es jau runāju. Tāpēc, ka var pieprasīt dokumentus atsevišķi par katru realizāciju un, neinteresējoties par to, kas tur notiek, aplikt ar nodokli. Kas aiz tā slēpjas? Jo tā vai citādi tas viss tiek aplikts ar nodokli, ja notiek pārpirkšana./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Blekte, finansu ministra vietnieks: Es lūdzu deputātus pieņemt to redakciju, kuru iesniedza komisija, proti, par 6. un 7.punktu. Es lūgtu vēlreiz atgriezties pie 9.punkta. Kāpēc par 6.punktu? Šeit ir runa par ieņēmumu no uzņēmumam piederošo pamatlīdzekļu realizācijas. Runa ir par uzņēmumam piederošo pamatlīdzekļu realizāciju. Pareizi ir ierakstīts– atskaitot to atlikušo vērtību un izdevumus.

Mēs lūdzam pieņemt tādā redakcijā, kā šeit ir. Ko tas nozīmē? Mēs varam realizēt pamatlīdzekli, bet tam ir atlikusī vērtība, kura saistās bilancē kā aktīvā, tā pasīvā. Realizējot šo pamatlīdzekli, tomēr ir jādala beigās laukā no aktīva vai pasīva, tas ir, no bilances.

Otrs. Kāpēc mēs prasām, lai ieņēmums pārsniegtu izdevumus? Atlikusī vērtība, kas skaitās bilancē, vēl nenozīmē, ka par šo vērtību pamatlīdzeklis tiek realizēts, sevišķi, ja ir runa par lietotām automašīnām.

Nākošais. Par 7.pantu. Arī mēs lūdzam paredzēt tādā redakcijā, kādu ir iesniegusi komisija. Kāpēc? Te var notikt lielas spekulācijas. Kā rāda pārbaude kooperatīvos, tur notiek uzpirkšana par diezgan smieklīgu naudu un pēc tam tālākrealizācija par ievērojami lielākām summām. Tāpēc es lūdzu atstāt šo posteni tādā redakcijā, kā ir iesniegts komisijā.

Trešais. Vēlreiz lūdzu atgriezties pie 9.punkta. Ieņēmumi procentu veidā par naudas līdzekļu glabāšanu kredītiestādēs.

Lūdzu šos trīs punktus tomēr atstāt tādā redakcijā, kā ir iesniegusi komisija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, man būtu priekšlikums sakarā ar to, ka 4.pantu mēs faktiski esam nobalsojuši, bet tajā pašā laikā Ekonomikas komisijas un arī valdības pārstāvji iebilst pret šo pantu, tomēr to atdot vēlreiz ekspertīzei. Par to varētu tagad nobalsot. Bet tajā pašā laikā varētu turpināt šā likuma izskatīšanu, jo es zinu, ka arī citos pantos ir pretrunas. Tad mēs vismaz rīt vai parīt varētu likumu pieņemt galīgā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Berdikovs: */Praktiski viss jau pateikts. Katram uzņēmumam ienāk peļņa. Tā tiek aplikta ar nodokli. Nav svarīgi, no kādiem avotiem šī peļņa nāk. Starp citu, bez grāmatvedības darbinieku skaita dubultošanas praktiski mūsu apstākļos nebūs iespējams šos punktus izpildīt. Es neredzu loģiku tik sīkai peļņas sadalei, no kuras jāņem un no kuras var neņemt nodokļus. Nodokļus var ņemt no visas peļņas, kas ienāk uzņēmumā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Es atgādināšu– ja ir normāla grāmatvedības uzskaite un normāli strādā viss uzņēmums, visi šie ieņēmumi, kas tā vai citādi parādās, tiek aplikti ar nodokļiem. Ja šo vēl uzliek, tad man ir tikai viena izeja: izmantot to kā akcīzi. Tas jau ir pavisam kas cits. Vajag taču saprast, ka tas apturēs daudzus uzņēmumus, kas tikai uz šīs apmaiņas vēl turas. Jāpadomā par sekām, par to, kur mēs nonāksim. Nevajag runāt par 9.punktu. Es saprotu, ka ir finansista loģika, bet ir arī banku kredītu resursu loģika, normāla bezinflācijas naudas aprites loģika. Mēs papildus uzliekam šos papildu procentus un būs papildu inflācija. Pasludināsim, ka mēs esam par inflāciju, par haosu!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Es domāju, ka mēs bez sevišķām grūtībām varētu iziet no situācijas un neaiztikt šo 6. un 7.apakšpunktu, ja 1.apakšpunktā aiz vārda “preču” iekavu vietā liktu komatu. Tad viss ir saprotams– jebkura prece, jebkura produkcija, jebkurš darbs, jebkurš pakalpojums. Nebūtu vairs jāšifrē šeit tālāk. Tas viss tiek aplikts ar nodokli. Pagaidām ir ļoti neloģiski– it kā būtu tikai trīs preču veidi– produkcijas, darba, pakalpojumu. Ir arī citi preču veidi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Mēs šeit varam ļoti gari debatēt. Es personiski galīgi nepiekrītu deputāta Gavrilova argumentiem, bet, manuprāt, šeit bija ļoti pareizs deputāta Grūbes priekšlikums. No šīm debatēm mēs jau pilnīgi skaidri redzam, ka visi argumenti jāizsaka komisijā un pants jāpārbalso pēc tam, kad komisija būs to izskatījusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi, es gribu vērst uzmanību uz to, ka ir trešais lasījums. Izmaiņas, kas tiek ienestas 4.pantā, ir konceptuāla rakstura, tās ir jāizdara otrajā lasījumā. To darīt nevar uz emociju pamata. Vienīgais variants par 4.pantu ir kompromisa variants– šo 4.pantu atlikt uz vēlāku apspriešanu. To piedāvāja deputāts Grūbe.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst priekšsēdētāja uzmanību tam, ka, lai nu kāds, bet tomēr eksistē parlaments. Tajā apspriest punktu, par kuru jau nobalsots, ir pilnīgi bezjēdzīgi. Es jau pagājušajā nedēļā pirms otrā lasījuma balsojuma kopumā un trešajā lasījumā ierosināju dot iespēju visiem izteikties debatēs, kurās novērtēt likumu kopumā un ieteikt ko ar to darīt tālāk. Es ierosinu šo procedūru arī tagad izmantot, tas ir,– turpināt likumprojekta apspriešanu tālāk, bet pēc katra punkta apspriešanas dot iespēju katram deputātam izteikties debatēs, dot priekšlikumus, ko ar šo likumu darīt– vai nu otro lasījumu atlikt, vai nobalsot par to. Tad būs izteikti pilnīgi visi viedokļi. Man liekas, ka strīdīgi punkti ir vēl arī citos likumprojekta pantos./

Priekšsēdētājs: Bija priekšlikums atcelt balsojumu par 6. un 7.punktu un pārbalsot šos punktus no jauna, jo deputāti izteicās, ka neesot pietiekami iedziļinājušies šo jautājumu būtībā pirms balsošanas. Otrais bija– atcelt balsojumu par 4.pantu kopumā un to pārbalsot. Trešais– atcelt balsojumu par 4.pantu un nodot ekspertīzei komisijā, pieņemt pēc tam, kad būs ekspertīzes atzinums no komisijas. Turpināt izskatīt pārējo likumprojektu. Ceturtais priekšlikums bija– atstāt visu, kā ir.

Vārds tagad Einaram Repšem par darba grupas viedokli.

E.Repše: Darba grupas viedoklis ir tāds, ka šie 6. un 7.apakšpunkta svītrojumi tiešām ir konceptuāla rakstura. Gadījumā, ja tas paliek tādā veidā, kā patlaban pārsteidzīgi ir nobalsots, mēs nevaram šo likumprojektu likt uz balsošanu kopumā bez papildu ekspertīzes.

Par papildu ekspertīzi ir sekojoši argumenti: šobrīd visi klātesošie darba grupas locekļi un speciālisti atzīst, ka 6. un 7.punkts ir pieņemams šādā redakcijā. Ja mēs tos šodien pieņemam tādā redakcijā, tad ekspertīze nav nepieciešama un mēs šodien varam balsot par likumprojektu kopumā. Ja mēs nepieņemam 6. un 7.apakšpunktu 4.pantam, tādā gadījumā šīs izmaiņas jau ir konceptuālas. Tādā gadījumā obligāti ir jāatdod ekspertīzē, un mēs varam tikai citā dienā atgriezties pie šī jautājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka visas balsošanas mums ir notikušas, arī par 6., 7. un 9.punktu, tāpēc es ierosinu balsot par trešo variantu, ko piedāvāja plenārsēdes vadītājs, tas ir, par to, lai vēlreiz nodotu 4.pantu ekspertīzei.

E.Repše: Principā atbalstām.

Priekšsēdētājs: Mēs varam sākt balsot pēc reģistrēšanās. Vēl deputāts Eglājs vēlas par reglamentu izteikties. Lūdzu.

V.Eglājs: Es nolasīšu 18.pantu par projekta izskatīšanas kārtību. Tur ir teikts: “Ja trešajā lasījumā netiek akceptēta kāda no tēzēm, to balsojot vai nu izslēdz, vai nodod papildu izskatīšanai komisijām, atliekot likumprojekta izskatīšanu plenārsēdē.” Mums šīs tēzes netika akceptētas, tāpēc mums ir izvēle tās izslēgt vai nodot apspriešanai. Tā ka tas ir pilnīgā saskaņā ar reglamentu.

Priekšsēdētājs: Mēs tikko bijām nolēmuši, ka balsosim par vienu no šiem diviem variantiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 132 deputāti reģistrējušies.

Pirmais priekšlikums ir atcelt balsošanas rezultātus par likumprojekta 4.panta 6. un 7.apakšpunktu. Balsojam par šo piedāvājumu. Rezultāts: 65, 33, 27.

Nākamais balsojums– atcelt balsošanas rezultātus par 4.pantu kopumā. Rezultāts: 74, 34 un 18.

Trešais balsojums– atcelt balsošanas rezultātus par 4.pantu kopumā un nodot ekspertīzei. Rezultāts: 84, 8 un 22.

Ceturtais balsojums– atstāt spēkā iepriekšējā balsojuma rezultātus par 4.pantu. Rezultāts: 36, 57 un 24.

Tādējādi ar balsu vairākumu mēs esam pieņēmuši lēmumu, ar kuru atceļam rezultātus par likumprojekta 4.pantu kopumā un nododam šo pantu ekspertīzei Ekonomikas komisijā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man ir precizējums. Pieņemts tas variants, kas atzīst jau notikušo balsošanu, un mēs to nododam ekspertīzei?/

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Atcēlām balsošanas rezultātus. Tātad 4.pants nav pieņemts, tiek nodots ekspertīzei un pēc ekspertīzes no jauna tiks piedāvāts izskatīšanai plenārsēdē.

M.Gavrilovs: */Atvainojiet! Es sapratu, ka balsošanas rezultāti nav atcelti./

Priekšsēdētājs: Atcēlām.

M.Gavrilovs: */Kā gan tā, četrus variantus izskatījām, izgāja maksimālais./

Priekšsēdētājs: Atcelt balsošanas rezultātus par 4.punktu un nodot ekspertīzei, ņemot vērā visus šodienas priekšlikumus.

Tālāk skatām 5.pantu.

E.Repše: Par 4.pantu lūdzu iesniegt rakstveida ierosinājumus, kam bija iebildumi, protesti vai priekšlikumi. Pie 5.panta nekādu komentāru darba gaitā nebija.

Priekšsēdētājs: Kam ir kādi iebildumi par 5.pantu? Neredzu. Darba grupai arī nekas nav iebilstams. Mēs varam iet tālāk.

Lūdzu, 6.pants.

E.Repše: Pie 6.panta Bula kungam ir daži redakcionāla rakstura ierosinājumi, kurus komisija atbalsta.

A.Buls: Mazs redakcionāls labojums varbūt. Redziet, 1.apakšpunktā ar terminu “maksājums” ir saprotams kaut kas pilnīgi cits, nekā izriet no sekojošā teksta. Maksājumi ir budžetā, labdarībai un tamlīdzīgi. Ja mēs runājam par izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem un pārējo, ir jāsaprot, ka tie ir izdevumi vai nu par iegādi, vai par citu. Lūgtu labot vārdu “maksājumi” pret “izdevumiem”.

6.panta otrajā rindā parādās jauns termins “atlikusī daļa”. Līdz šim mēs tādu nekur neesam redzējuši un nesaprotam, kas ir ieņēmumu “atlikusī daļa”. Varētu noprast, ka tā atlikusī daļa ir tad, kad no uzņēmējdarbības ieņēmumiem pirms peļņas aprēķināšanas atskaita akcīzes un apgrozījuma nodokli, bet tādā gadījumā tas ir jāprecizē.

Es ierosinu vispār to “atlikušo daļu” svītrot kā nevajadzīgu, jo pats par sevi ir saprotams, ka no uzņēmējdarbības ieņēmumiem mēs atskaitīsim izdevumus. Nav svarīgi, no kuras daļas, vai no atlikušās vai no visas. Tātad ir priekšlikums svītrot divus vārdus “atlikušās daļas”.

Tālāk pie 3.apakšpunkta varētu domāt, ka trūkst viena liela daļa izdevumu. Ja mēs esam nolēmuši 6. pantu atšifrēt izsmeļoši pa apakš­punktiem, kur palicis ir telekss, kur palicis telefakss, tas nav telegrāfs un nav pasts. Bez tam tie varbūt nebūtu tik lieli izdevumi, bet ļoti lieli izdevumi parādīsies kā “mārketings”. Mēs te gan sākumā sakām, ka izdevumi saistīti ar realizāciju, taču, ja mēs atšifrējam, tad mārketingu nekādā gadījumā nedrīkstētu izlaist no izdevumiem, jo tas ir jānorēķina. Ierosinu papildināt varbūt 3.apakšpunktu ar teleksu, telefaksu un mārketingu.

Šajā pantā, manuprāt, trūkst ļoti būtisks izdevumu postenis. Atcerēsimies nodokli par dabas resursu izmantošanu un piesārņojumiem! Maksājumi vai tā sauktie nodokļi, kā mums toreiz paskaidroja autors, var būt šeit rēķināti no pašizmaksas, nevis no peļņas. Šajā gadījumā tas mums nav iestrādāts ne 6.pantā izmaksu daļā, ne arī 8.pantā, kur ir nodokļu daļa. Tas būtu jāiestrādā vai nu 6.pantā, vai 8.pantā.

Tā kā tajā nodoklī par dabas resursiem vispār nav pateikts, kāds avots ir, praksē mēs zinām, ka ūdeņu maksājumus uz pašizmaksu norakstām, par piesārņojumu vēl nemaksājam, bet droši vien analoģiski tā būs pašizmaksa, tāpēc es ierosinu papildināt ar 10.apakš­punktu par nodokļiem sakarā ar vides piesārņojumu un resursu izmantošanu.

9.pantā, kur teikts– “remontam”, jāpapildina “kapitālremontam”, jo kārtējais remonts neuzkrājas pēc amortizācijas atskaitījumiem, tas arī izdevumos jau ir parādījies, tāpēc aprēķināt to nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu darba grupas viedokli šajā jautājumā.

E.Repše: Lai arī ne rakstiski, bet mutiski Bula kungs mani pirms tam brīdināja tikai par pusi no tikko nosauktajām izmaiņām. Proti, svītrot no likumprojekta preambulu, tad 6.panta pirmā teikuma atlikušās daļas. Tas ir tīri redakcionāls labojums, un tam var piekrist.

Tālāk 1.apakšpunktā par ierosinājumu vārdu “maksājumus” aizvietot ar vārdu “izdevumi”. Darba grupa arī piekrīt.

3.apakšpunktu papildināt ar uzskaitījumu: teleksa, telefaksa un mārketinga izdevumus. Darba grupa piekrīt, tikai izsaka nožēlu, ka šādi papildinājumi parādās burtiski pēdējā brīdī mutvārdos un trešā lasījuma laikā, lai gan teksts tika izdalīts jau krietni sen. Principā šos labojumus pieņemam. Tāpat arī pieņemam labojumu 9.pantā– “remontam” vietā rakstīt “kapitālremontam”. Tas nav pretrunā ar mūsu nostādnēm.

Bet mēs nevaram piekrist ierosinājumam ieviest šeit kā 10.apakš­punktu nodokli par dabas resursu piesārņošanu. Šeit 4.apakšpunkta 6.pantā ir “maksa par dabas resursu izmantošanu”. Maksa par dabas resursu piesārņošanu, mēs tomēr uzskatām, ir jāmaksā no peļņas jau pēc nodokļa aprēķināšanas.

Tas bija darba grupas viedoklis. Līdz ar to redakcionālajiem labojumiem mēs piekrītam, bet dabas piesārņošanas nodokļa iekļaušanai šeit nepiekrītam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Paldies, es pat atsaucu to nodokli par dabas resursu izmantošanu, kas skaitījās nodoklis, nevis maksa. Ja mēs saprotam ar 4.pantu maksu par šo nodokli, tad es atsaucu 10.punkta 1.daļu, bet par piesārņojumiem ir vēl zem jautājuma. Ja piesārņojumus mēs no peļņas maksāsim, tad tas tiks maksāts limita robežās no peļņas līdz peļņas nodoklim, jo likumā ir skaidri pateikts, ka tikai par virslimita piesārņojumu maksā no atlikušās peļņas daļas. Tādā gadījumā 8.pantā ir jāiestrādā 2.punktā vēl viens nodoklis. Tas ir nodoklis par dabas piesārņojumu limita robežās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man ir jautājums. Šeit bija runa tagad tikai par priekšlikumiem no zāles. Dokumentā Nr.350 par 6.panta 5.punktu ir divi deputāta Muciņa priekšlikumi. Kāds ir to liktenis?

E.Repše: Jā, ir šādi priekšlikumi. Deputāta Muciņa priekšlikums ir 5.punktā vārdu “atskaitījums” aizvietot ar vārdu “norma”. Šis priekšlikums darba grupā ir noraidīts, mutiski tas ir saskaņots ar Muciņa kungu, jo 6.panta beigās, pareizāk sakot, jau 7.pantā, ir norma, ka valdība atsevišķiem izdevumu veidiem ir noteikusi normas un izdevumos ieskaita summas šo normu ietvaros. Līdz ar to te tas parādās automātiski.

A.Endziņš: 6.pantā vēl ir ierosināts svītrot vārdu “remontam”.

E.Repše: Jā. Kāda šeit bija doma? Izņemt laukā “amortizācijas normas pamatlīdzekļu remontam” un tur, kur ir 9.apakšpunkts, svītrot vārdus “izņemot pamatlīdzekļu remontam”, lai šie izdevumi iet kā papildu izdevumi par pamatlīdzekļa remontu, nevis kā amortizācijas atskaitījumi. Pamatojums bija tāds, ka it kā līdz šim amortizācijas atskaitījumos netika iekļautas normas pamatlīdzekļu atjaunošanai un remontam. Tagad šīs normas jau ir ietvertas amortizācijas kopās. Ir kopēja norma amortizācijas atskaitījumiem un remontam. Otrām kārtām šīs normas turpmāk arī jebkurā citā gadījumā valdība būs tiesīga pārskatīt un papildināt. Līdz ar to, un tas arī ir it kā mutiski saskaņots ar Muciņa kungu, darba grupa noraida šo priekšlikumu. Viņš arī kategoriski uz to nepastāvēja. Kategoriskāk Muciņa kungs pastāvēja uz labojumu 7.pantā, bet par to tad, kad mums būs 7.panta izskatīšana.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to darba grupa ir piekritusi deputāta Bula priekšlikumiem, izņemot vēl vienu priekšlikumu, ko viņš vēlreiz iesniedza papildus. Te ir jāatkārto, ka tomēr izskata trešajā lasījumā tikai rakstiski iesniegtos priekšlikumus. Tie bija uzskatāmi par redakcionāliem labojumiem. Lūdzu darba grupu izteikties par deputāta Bula pēdējo priekšlikumu.

E.Repše: Mūsu viedoklis arī ir, ka šis priekšlikums būtu izskatāms tad, ja tas būtu iesniegts rakstveidā un mums būtu bijusi iespēja sagatavoties. Šobrīd mums viedoklis ir tāds, ka maksa par dabas resursu izmantošanu ir ietverta šeit izdevumos, pretī maksa par dabas piesārņošanu. Šis dabas nodoklis tik tiešām ir sadalīts divās daļās.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Buls pastāv uz balsošanu?

A.Buls: Es nepastāvu uz balsošanu, jo ir pieņemts ierosinājums par dabas piesārņojumu limita robežās. Runāsim tad, kad skatīsim 8.pantu.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Šajā 6.pantā ir izdarīti vairāki redakcionāli labojumi, tāpēc es lūgšu jūs tomēr par šo 6.pantu nobalsot, kaut arī darba grupa ir piekritusi labojumiem. Jānobalso, lai turpmāk nebūtu nekādu pretenziju. Vai visi deputāti saprata, kādi labojumi tika izdarīti 6.pantā?

Balsojam par 6.pantu kopumā ar redakcionālas dabas grozījumiem un papildinājumiem. Rezultāts: 94 balsis– par. Līdz ar to 6.pants tiek pieņemts.

Lūdzu, 7.pants.

E.Repše: 7.pantā valdība atsevišķu izdevumu veidiem noteikusi normas izdevumos un ieskaites summas šo normu ietvaros. Šeit bija deputāta Muciņa kunga priekšlikums– vārdu “normas” aizvietot ar vārdiem “skaidras naudas normatīvus”. Kāds bija viņa pamatojums? Tā kā šobrīd viņa nav klāt, es mēģināšu maksimāli objektīvi un godīgi pārstāstīt šos pamatojumus.

Viņa motivējums bija, ka šobrīd ar normu ir noteikti, piemēram, komandējuma izdevumi. Tie ir izdevumi par dzīvošanu viesnīcās komandējumā. Pirms valdība nav pārskatījusi šīs nomas, Muciņa kungam bija iebildumi pret šo komandējuma izdevumu lielumu. Viņš uzskatīja, ka var dzīvot arī dārgākās viesnīcās, un tādā gadījumā tas tiek ietverts šajos izdevumos.

Darba grupa uzskatīja, ka šim viedoklim ir zināma taisnība, bet valdība ir tiesīga mainīt šīs normas, ja runājam par komandējumu normatīviem. Tā būtu valdības kompetence, un tas acīmredzot jādara. Turpretī Muciņa kunga ierosinājums likumprojektā ievietot “normu” vietā “skaidras naudas normatīvus” situāciju neatrisina. Principā jebkuru maksājumu var izdarīt ar skaidru naudu vai bez skaidras naudas. Līdz ar to, ja arī te pastāv zināma problēma, šādi to atrisināt nevar. Tāpēc darba grupa tomēr pastāv uz savu formulējumu. Steidzamā sarunā Muciņa kungs piekrita, ka viņš ir tikai izvirzījis problēmu, bet nav atradis atrisinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Es ierosinātu 7.pantu no likumprojekta vispār izsvītrot. Es centīšos pamatot, kāpēc.

Kas ir izdevumu noteikšana, izdevumu normas, naudas summas šo normu robežās? Tas ir pilnīgs absurds. Lieta tā, ka šodien noteiktās normas rītdien nekam vairs neatbilst. Teiksim, apmešanās viesnīcā. Valdības noteiktā norma šodien– 4 rubļi, bet diennakts maksa jau 15 rubļi. Kas maksās starpību? Ja uzņēmējs šos izdevumus ņem uz sevi, kāpēc viņam tie ar šo pantu jāreglamentē? Te nav nekādas loģikas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Blekte: Runāju Finansu ministrijas un valdības uzdevumā. Mēs lūdzam nobalsot par komisijas iesniegto variantu. Nevar pieļaut, ka uzņēmējs, arī privātais, maksās komandējumus pēc sava ieskata. Aprēķinot apliekamo peļņu, jāņem vērā valdības vai Augstākās padomes noteiktās normas. Es lūdzu šeit izņemt laukā to labojumu “skaidras naudas normas”, jo pastāv “amortizācijas normas”, ko arī noteikusi valdība. Lūdzu pieņemt tādā tekstā, kā ir iesniegusi komisija. Vēlreiz atkārtoju, ka katrs privātais var maksāt uz savas peļņas rēķina komandējumus, bet, rēķinot apliekamo peļņu, jāņem vērā tikai tās normas, ko noteikusi valdība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Mani pārsteidz, ka šeit viss formulēts vispārīgi, bet runāts tikai par komandējumiem. Ja vispārīgā veidā teikts, tad tas var attiekties uz katru pantu, katru maksājumu. Un tad mēs atgriežamies pie vecās maksājumu ekonomikas. Un nav saprotams, kāpēc, ja izdevumi pārsniedz normu, tad tie nav ieslēdzami? Bet ja tie būs mazāki? Vai tad mēs pretosimies efektivitātes kāpumam? Nav saprotams šis normu mehānisms. Jādarbojas ar reāliem izdevumiem, kas tiešām ir, citādi pavisam sapīsimies šajos procesos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Man īsti nav saprotami uzbrukumi šim 7.pantam. Protams, ir skaidrs, ka nevar ar nodokli neapliekamos izdevumos ieskaitīt jebkuras summas, teiksim, par amortizācijas atskaitījumiem. Tad jau jebkurš uzņēmējs varēs uzrādīt, ka viņš amortizē pamatlīdzekļus vienā vai divos gados, tādējādi mākslīgi pazeminātu ar nodokli apliekamo peļņu. Tas ir pilnīgi pašsaprotami, man vismaz tas tā liekas, ka amortizācijas normas valdība ir tiesīga noteikt. Iespējams, ka var noteikt arī kādas citas normas, ko tā atzīst par nepieciešamu. Tā tas ir visās normālās valstīs un bija arī Latvijas brīvvalstī. Tāpēc aicinu deputātus balsot par šo punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Te var piekrist dažiem jautājumiem par amortizāciju un citiem. Bet tad tiem jābūt atsevišķiem likumiem, jo visās normālās valstīs ir likumi par amortizāciju. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, nav vienā rindiņā iedzenams. Tā nedrīkst darīt. Viens te saprot komandējumu naudu, otrs citu pantu. Tās ir ļoti dažādas lietas. Sadzīt visu to vienā rindiņā ir nepieļaujami. Tā vispār var radīt haosu šajā sfērā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā jau ir aģitācija par un pret. Vēl varbūt pirmo mikrofonu, un tad mēs balsosim.

S.Zaļetajevs: */Man ir vēl viens priekšlikums. Vispārīgi sakot, es atbalstu, ir priekšlikums šo pantu.../

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es atbalstu priekšlikumu šo pantu svītrot. Bet, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, es lūdzu likt uz balsošanu šādu panta formulējumu: “ja valdība atsevišķiem izdevumu veidiem ir noteikusi normas, tad valsts uzņēmumu izdevumos tiek paredzēta summa šīs normas robežās”. Tas ir, jāieliek vārdi “valsts uzņēmumiem” un “valsts uzņēmumu izdevumi”. Tas ir vēl viens variants balsošanai./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Pirmkārt, es gribētu aicināt visus deputātus lasīt likuma pantos to, kas ir rakstīts, nevis to, kas tur varētu būt saprasts, bet kas tur nav rakstīts.

Otrkārt, kāpēc šāda norma ir obligāti vajadzīga? Tāpēc, ka situācijā, kad iedzīvotāju ienākumu apliek ar nodokli, šī ir brīnišķīga vieta, kā samaksāt darba algu. Vajag taču saprast, ka šis princips, šī norma nav kaut kāda birokrātijas iedoma. Tā vienkārši ir reāla iespēja maksāt cilvēkiem, piemēram, pie mēneša atvaļinājuma naudas, dzīvojot Sočos, neierobežoti. Lūk, tā ir sava veida darba alga. Jūs saprotat, kāpēc šādi normatīvi parādās?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka deputātiem viss ir skaidrs. Tātad būs divi balsojumi par 7.pantu. Viens būs grupas ierosinātais– pieņemt tādā redakcijā, kādā jūs to lasāt. Otrs balsojums– deputāta Gavrilova ieteiktais– svītrot šo pantu. Par deputāta Zaļetajeva teikto es diemžēl neredzu rakstisko variantu.

Pirmais balsojums– par darba grupas variantu– atstāt 7.pantu pašreizējā redakcijā. Rezultāts: 87– par, 24– pret, 5– atturas.

Nākamais balsojums– izslēgt 7.pantu no šā likumprojekta. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 35, pret– 52, atturas– 22.

Vairākuma viedoklis ir, ka 7.pants atstājams likumprojektā redakcijas variantā. Lūdzu, 8.pants.

E.Repše: Par 8.pantu darba grupai citu komentāru nebūtu, ja nebūtu pēkšņi ienācis mutiskais Bula kunga priekšlikums. Šo priekšlikumu komentējot, mēs nevaram piekrist, ka tas parādās šeit 8.pantā kā atsevišķs ieraksts, jo jau 6.pantā pie izdevumiem ir 4.apakšpunkts “Maksa par dabas resursu izmantošanu”. Tā dabas nodokļa daļa, kas ir par dabas resursu izmantošanu, jau ir ietverta izdevumos. Ja mēs 8.pantā ieliekam vēl dabas nodokli limita robežās, kā piedāvāja Bula kungs, tādā gadījumā šis izdevums tiek izskatīts otrreiz. Tam mēs nevaram piekrist. Turklāt ir arī reglamenta apsvērums, ka šis priekšlikums nebija iesniegts rakstiski un nav arī pienācīgā kārtā apspriests.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Man ir jāatvainojas jums, kolēģi. Rakstiski izlasiet, lūdzu, manu priekšlikumu otrajā lapaspusē, kur šo normu centos izteikt vispārināti, neatšifrējot, kādi ir tie nodokļi. Tur ir tāds 6.apakšpunktiņš ar iekavu, kas skan “no peļņas maksājamos valsts nodokļus un nodevas”. Tātad tas jau bija izsniegts un ir pavairots.

Otrkārt, ja jūs šo normu nevēlējāties iestrādāt, tad es redzu, ka te vismaz divu trūkst. Mēs taču skatījāmies pirmajā lasījumā kultūratbildības nodokli. Tā trūkst. Tas par dabas piesārņošanu limita robežās nav tas pats, kas nodoklis par dabas resursu izmantošanu. Nebūt nē. Tas ir cits nodoklis. Tas ir jauns nodoklis. Tieši limita robežās tas ir līdz peļņas nodoklim no peļņas maksājams. Es uzturu savu ierosinājumu vai papildināt ar diviem nodokļiem– par dabas piesārņojumu limita robežās un kultūratbildības nodokli vai arī ņemt to redakciju, kādu es esmu jums rakstiski iesniedzis.

Priekšsēdētājs: Bet rakstiski laikam nav tas formulējums iesniegts, ko jūs tagad piedāvājat. Otrkārt, kultūratbildības nodoklis ir bijis tikai pirmajā lasījumā, un ir lielas diskusijas par to. Tā ka ielikt vēl nodokļus, kas nav apstiprināti, mēs laikam tomēr nevarētu.

A.Buls: Atvainojiet. Tāpēc es ierosināju šo vispārējo normu. Varbūt nešķirosim šodien, kādi vēl nodokļi būs, kādi varbūt netiks pieņemti. Varbūt vēl būs patēriņa fonda nodoklis. Varbūt tas atjaunosies. Mēs to nezinām. Tādēļ iesaku vispārīgo normu– no peļņas maksājamie nodokļi un nodevas.

Priekšsēdētājs: Vai visiem deputātiem ir skaidrs Bula kunga piedāvājums? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es gribu atbalstīt Bula kunga priekšlikumu, jo citādi mums tiešām būs pretrunas starp diviem nodokļiem, proti, starp dabas resursu nodokli un peļņas nodokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu darba grupas atzinumu.

E.Repše: Jā, tik tiešām šis ierosinājums ir iesniegts un pavairots– no peļņas maksājamos valsts nodokļus un nodevas. Faktiski arī varētu piekrist, ja kāds jurists dotu šeit savu atzinumu, vienkārši palīdzētu juridiski izspriest, vai no peļņas maksājamais nodoklis ir pietiekami precīzs juridisks termins vai nav. Virslikumā par nodevām un nodokļiem Latvijas Republikā, cik es atceros, otrajā lasījumā šādas normas nebija. Līdz ar to, ja tas ir juridisks termins– no peļņas maksājamie valsts nodokļi un nodevas– un tas ir kādā citā likumā pienācīgi precīzi fiksēts, tādā gadījumā es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Es no zālē sēdošo juristu puses neredzu sevišķu aktivitāti, kas paustu savu par vai pret. Tādējādi šeit attieksme netiek izteikta. Deputātiem ir jālemj. Tādā gadījumā mums ir jābalso par 8.panta papildinājumiem ar Bula kunga ieteikumu, bet pirms tam dos savu skaidrojumu pie otrā mikrofona deputāts Endziņš. Lūdzu.

A.Endziņš: Es negribētu piekrist tam, ka tas ir juridisks termins, kurš būtu jāspriež juristiem.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā atliek mums visiem balsot. Lūdzu atkārtojiet vēl, Repšes kungs!

E.Repše: 8.pantā Bula kunga ierosinājums ir 2.apakšpunktu, kur ir īpašuma nodoklis, ceļu nodoklis un zemes nodoklis precīzi fiksēts, aizvietot ar frāzi “no peļņas maksājamos valsts nodokļus un nodevas”. Man būtu priekšlikums nobalsot tieši par šo 2.apakšpunktu, pirms apstiprina pantu kopumā, bet gribu uzreiz brīdināt, ka gadījumā, ja tiks pieņemts Bula kunga priekšlikums, tad tomēr būs nepieciešama ekspertīze, jo nav šobrīd skaidrs, kas definē no peļņas maksājamos nodokļus.

Priekšsēdētājs: Jautājums Repšes kungam– vai darba grupa pastāv uz savu?

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Pirmais ir par 8.panta 2.apakšpunkts darba grupas redakcijā. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 45, 43 un 22.

Nākamais balsojums ir par 8.panta 2.apakšpunktu deputāta Bula redakcijā. Tā jums ir izsniegta, jūs varat izlasīt. Rezultāts: par– 83, pret– 8 un atturas– 18. Līdz ar to 8.panta 2.apakšpunkts ir pieņemts deputāta Bula piedāvātajā redakcijā.

Tā kā par 8.pantu nav citu piedāvājumu un priekšlikumu, balsosim par 8.pantu kopumā. Rezultāts: 107 balsis par. Līdz ar to 8.pants pieņemts šādā redakcijā.

Lūdzu, 9.pants.

E.Repše: 9.pantā nekādu komentāru darba grupai nav.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu deputātiem? Varam iet tālāk. 10.pants.

E.Repše: 10.pants. Ar nodokli apliekamā peļņa, likmes. Šeit ir Bula kunga ierosinājums, kurš ierosinājumu sarakstā ir trešais. Darba grupa noraida šo ierosinājumu, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. Apspriežot konceptuāli ne tikai šo likumu, bet arī likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tika nolemts, ka likmēm ir jābūt saskaņotām. To esam centušies ievērot. Ja šeit pieņem Bula kunga ierosinājumu nelielajām peļņas daļām, tādā gadījumā šis princips par likmju saskaņotību tiek izjaukts un parādīsies stimuli maksāt no peļņas algās vai otrādi– algas daļu ieskaitīt peļņā un pēc tam sadalīt citādi. Esam pret to šādu iemeslu dēļ. Ne no budžeta apsvērumu viedokļa, ne arī kādu citu iebildumu pret Bula kunga priekšlikumu nebūtu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Nav jau būtisks tas mans labojums, tas nekādu būtību nemaina. Nav tiesa, kolēģi, ka jūs sakāt, ka likmes tur algās tiks pārrēķinātas vai tamlīdzīgi. Likmes arī ir saskaņotas. Kā redzējāt, pirmajā rindā no 15 procentiem es attiecīgi atkāpos uz 13 procentiem. Es vados tikai tīri no praktiskā viedokļa. Praktiski es griežos pie jums, deputāti praktiķi, kuri varbūt kaut kādā mērā darbojaties ar šīm lietām par peļņas rēķināšanu. Iedomājieties, ja grāmatvedim būs tagad lielos uzņēmumos, kur peļņa rēķināma miljonos, arī vidējos, kur peļņa ir kaut vai simttūkstošos, katru reizi būs jāņem nost šī daļa, šī summas daļa. Daudz vienkāršāk ir rēķināt konkrētu skaitli. Piemēram, ja peļņa ir desmit miljoni, jāatrēķina nost tā konkrētā summa, kas ir pie 30 tūkstošiem, un tad tikai jārēķina nodoklis. Vai daudz vienkāršāk tomēr nav no visas peļņas rēķināt attiecīgo nodokli? Bet es neuzstāju uz balsošanu, tikai praktiskais apsvērums man bija. Summas tās pašas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu darba grupas viedokli.

E.Repše: Deputāts Buls piedāvā likvidēt šo nodokļu skalas pakāpenību. Tas nozīmē, ka robežu gadījumos, piemēram, tur, kur mums ir 10 tūkstoši rubļu un kur mums ir 30 tūkstoši rubļu, ja patlaban nodokļu likmes pāriet plūstoši, jo nav lēcienu šajos punktos, tādā gadījumā, atstājot tikai plikas procentu likmes, šeit būs pārrāvumi un lēcieni. Tas nozīmē, ka kapeika virs 10 tūkstošiem rubļu vai Bula kunga variantā virs 5 tūkstošiem rubļu jau prasīs citu procenta likmi, savukārt kapeika mazāk– arī būs cita procenta likme. Tur tās nodokļu summas uzreiz atšķiras būtiski. Tāpēc uz to, ka tomēr būtu šeit veidojama pakāpenība, kā tas ir ievērots arī iedzīvotāju ienākuma nodoklī, mēs pastāvam vēl kategoriskāk.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Jūs dzirdējāt argumentus par un pret. Abi 10.panta varianti jums ir, un jāizšķiras balsojot. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Es neuzstāju uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Es tomēr negribētu riskēt, ņemot vērā mūsu šodienas un arī citu dienu bēdīgo pieredzi. Lai arī deputāts Buls neuzstāj uz balsošanu, mums tomēr ir jāizskata sava attieksme pret šiem variantiem, lai nebūtu pēc tam pretenziju.

Balsosim par darba grupas variantu. Rezultāts: 72– par, 11– pret un 20– atturas.

Otrs balsojums– par deputāta Bula ieteikto variantu. Rezultāts: 46 balsis guva šis variants, 47, deputāts Geidāns abos variantos balsoja par. Tātad 10.pants paliek darba grupas redakcijā.

11.pants.

E.Repše: Darba grupai komentāru nav.

Priekšsēdētājs: No deputātiem neredzu par 11.pantu kādus ierosinājumus vai pretenzijas.

12.pants.

E.Repše: Darba grupai komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Par 12.pantu godājamiem deputātiem arī nekādu ierosinājumu nav.

13.pants.

E.Repše: Par 13.pantu situācija ir ļoti sarežģīta. Šeit ir rakstīts, ka nodoklis no peļņas daļas, kas iegūta konvertējamā valūtā, maksājams konvertējamā valūtā. Darba grupas locekļi, valdības pārstāvji un Finansu ministrijas pārstāvji uzstāj, ka šī norma būtu no likuma par peļņas nodokli svītrojama un jautājums risināms virslikumā par nodokļiem un nodevām. Konkrēti, ja to atstāj šādā redakcijā, tad šo peļņas daļu konvertējamā valūtā esot tehniski neiespējami aprēķināt, jo visi izdevumi tiek izdarīti rubļos. Katrā ziņā tur ir uzreiz putra, ja mēs ejam pa šādu ceļu. Šobrīd atrisināt šīs pretrunas tiešām nav iespējams. Darba grupas priekšlikums bija šo pantu svītrot no likuma un jautājumu risināt virslikumā par nodokļiem un nodevām.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, darba grupas priekšlikums ir svītrot 13.pantu no šā likumprojekta. Par svītrošanu mums ir jānobalso. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es gribu informēt, ka darba grupa, kas strādā par nodokļiem un nodevām, ir nākusi pie tāda secinājuma, ka nav iespējams “jumta” likumā pateikt, kā būs ar nodokli valūtā. Tāpēc tur, visticamāk, būs ieraksts, ka valūtā ņem nodokļus un nodevas tajos gadījumos, ja tas paredzēts konkrētajos nodokļu likumos. Katrā ziņā tas nevar būt arguments, ka šī norma tiks “jumta” likumā paredzēta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Tādā gadījumā man ir priekšlikums 13.pantu atstāt vēl papildu ekspertīzei un balsot tad, kad būs arī 4.panta ekspertīzes slēdziens. Šobrīd nebalsot nevienā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Atšķirībā no iepriekš izteiktajām domām es uzskatu, ka 13.pants noteikti jāatstāj šajā redakcijā. Es ļoti labi saprotu, ka ražotājs taisa biznesu un norēķinās ar valsti “koka” rubļos. To ražotāji tikai gaida. Bet arī šajā gadījumā mums, piedodiet, ir jādomā par valsts kasi, kura arī no šīs biznesa aktivitātes papildinās ar valūtu. Es ierosinu 13.pantu atstāt tādā tekstā, kādā tas šeit ir.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir trīs varianti. Pirmais ir darba grupas variants– pantu nepieņemt, nodot ekspertīzei, otrais variants ir– izslēgt šo pantu vispār no likumprojekta, trešais variants– atstāt negrozītu šajā likumprojektā. Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Mēs noņēmām savu priekšlikumu izslēgt šo normu no likumprojekta, jo tā ir nobalsota otrajā lasījumā. Paliek tikai viens no darba grupas priekšlikumiem– balsot par to pēc papildu ekspertīzes.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais balsojums atkrīt. Pirmais darba grupas priekšlikums ir nodot 13.pantu papildu ekspertīzei. Tikai kam?

E.Repše: Kopā ar 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Pirmais darba grupas priekšlikums– nodot pantu ekspertīzei. Balsosim par darba grupas priekšlikumu. Rezultāts: 94, pret– 10 un atturas– 8. Paldies. Balsosim par šī panta atstāšanu šādā redakcijā. Rezultāts: 40– par, 36– pret un 28– atturas. Līdz ar to esam nolēmuši 13.pantu pašlaik nepieņemt, nodot to ekspertīzei kopā ar 4.pantu.

Lūdzu, 14.pants.

E.Repše: Darba grupai komentāru nav. Es zinu, ka šeit ir iesniegti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Sakarā ar visu šo nodaļu un pirmām kārtām 15., 16., 17.pantu. Vakar šeit uzstājās Inkuļa kungs, Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. Šodien darba kārtībā tika ieslēgts ziņojums par Rīgas pilsētas finansiālo stāvokli. Tika izdalīts dokuments par to, ka pilsēta prasa pārskatīt nodokļu sadali, jo tā paliek bez finansējuma. Gribu jums teikt, ka 21.datumā būs pilsētas padomes sesija un tai ir priekšlikums, ja nebūs izlemts budžeta jautājums, transporta biļešu cenas pacelt līdz pat 20 kapeikām, jo pilsētai nav līdzekļu. Šo jautājumu vajag nodot ekspertīzei un nopietni pārdomāt. Tāpēc man ir lūgums: atlikt šā jautājuma izskatīšanu, kamēr izlemsim šo budžetu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas Augstākā padome kopā ar Ministru padomi vairākas reizes deklarēja: “Visu varu padomēm!” Ļausim vietējām pašpārvaldēm beidzot pašām strādāt. Diemžēl mūsu rīcība ir tāda, ka joprojām mēs centralizējam visus šos nodokļus Rīgā, lai pēc tam ne vairs ļaunais tētiņš no partijas komitejas, bet labais tētiņš no Tautas frontes vai Latvijas neatkarības kustības tos pareizi sadalītu tiem pagastiem, kuriem būtu ļoti liela nepieciešamība. Es konsekventi iestājos pret šādu nostādni, kāda iet cauri visiem mūsu likumprojektiem. Domāju, ka mums visiem vajadzētu pieņemt vismaz manis sagatavoto priekšlikumu 7.lappusē par 14.panta redakciju, kura paredz sistēmu, ka 70 procenti no to uzņēmumu peļņas, kas strādā pagastos, paliek vietējo pagastu pašpārvaldes rīcībā. Priekšlikums ir ļoti garš, lūdzu ar to iepazīties. Rajona pilsētās 50 procenti tiek centralizēti, Rīgā vispār mēs atļāvām atstāt šo sadalījumu tā, ka viņi gribēja. Man gribas teikt, ka šo sadalījumu atbalsta arī visi tie lauku deputāti, kuri nodarbojas ar kaut kādu saimniecisko darbību. Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es atbalstu Ziediņa priekšlikumu, bet tajā pašā laikā nepiekrītu, ka Rīgas pilsētai vajadzētu vēl iedot kaut ko vairāk. Es domāju, ka Rīga jau tāpat ir sabūvēta liela, bet laukiem tieši šobrīd trūkst. Lai padomā arī rīdzinieki, kā budžetu sabalansēt ar pašreizējām iespējām, nevis tikai prasīt, lai no pašreizējā budžeta vēl Rīgai vairāk dotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti, jums jāņem vērā, ka mēs pieņēmām šo likumu principā, ka vienlaikus apskatām arī budžetu. Runāt par to, ka ir kaut kāda lieka nauda valsts budžetā, manuprāt, nav nekāda pamata. Tieši pretēji. Ir deficīts. Ja mēs pieņemsim vēl ceļu nodokli, varēsim kaut cik to samazināt, tas būs vairāk nekā 300 miljoni. Lai kaut kam kaut ko atdotu, no kaut kurienes ir jāizvelk ārā tā nauda. Otrkārt, šeit nav runa par Rīgas pilsētas kaut kādu īpašu sadalījumu. Šeit ir runa par to, ka Rīgas pilsēta dalās divos līmeņos– rajona un pilsētas līmenī.

Treškārt, par pagastiem. Es domāju, ka ir šī iespēja izmantot regulējošos nodokļus. Šis nodoklis ir stingri noteikts, un, manuprāt, nebūtu nekāda pamata to pārskatīt. Es iesaku atstāt redakcijas variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Mēs jau rītdienas darba kārtībā ieslēdzām Inkuļa kunga uzstāšanos. Nekādu lēmumu par to pieņemt nevajadzēs, bet man tomēr gribas atgādināt, ka atbildīgāk jānodarbojas ar likumdošanu, lai neatkārtotos tas, kas notika šodien ar 4.pantu, par kuru tika pieņemts lēmums, bet pēc tam tika nolemts šo lēmumu pārskatīt. Šis likums šodien kopumā nevar tikt pieņemts, 4.pantu izskatīs ekspertīze, tāpat kā 9.pantu. Tāpēc uzklausīsim Inkuļa kunga argumentāciju. Ir priekšlikums, bet es negribu to nosaukt, kamēr nav Inkuļa kunga informācijas. Tādēļ tagad man ir pavisam konkrēts priekšlikums– par šīs sadaļas sākuma pantiem balsot tikai pēc Inkuļa kunga informācijas noklausīšanās./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Blekte: Valdība liek priekšā 14.pantu pieņemt tajā redakcijā, kādu iesaka darba grupa, tas ir, ka valsts budžetā tiek iemaksāti 70 procenti no nodokļa summas. 15. un 16.pantu mēs arī ierosinām pieņemt tajā redakcijā, ko izstrādājusi komisija kopā ar darba grupu. Ir iepriekš arī rēķināts, kāpēc tieši šādi procenti pieņemti. Tie nav kaut kur no gaisa pagrābti. Dzīve jau parādījusi apmēram, uz ko mēs ejam. Ir taisnība, ka ļoti daudz rūpniecības ir koncentrēts Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ogres rajonā, Valmierā. Ja mēs atstāsim šiem rajoniem kaut kādu citu procentu, tad vienkārši... Piemēram, Ventspils pilsētai izveidosies tā, ka pie 20 miljoniem budžeta nāks klāt papildu atskaitījumi vēl 20 miljoni rubļu. Tāpēc mēs liekam priekšā pieņemt to variantu, ko ir ieteikusi komisija kopā ar darba grupu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Arnītis: Cienījamie kolēģi, vajadzētu tomēr ļoti nopietni padomāt par to, ka mēs ar šo nodokļu likmi– 70 procenti valsts budžetā– pilnīgi paralizēsim kaut kādu darbību laukos gan attiecībā uz mazo pārstrādes uzņēmumu celtniecību, gan attiecībā uz to, no kurienes šodien nāk līdzekļi laukos un kur šodien ir kaut kāda iespēja vēl atdzīvināt šo nenormālo stāvokli. Man būtu tiešām ļoti liels lūgums visiem pārdomāt, jo tie 20 procenti, ko mēs atstājam no peļņas nodokļa pašvaldībai un it kā atļaujam pēc tam to samazināt, ja pašvaldība vēlas, nav nopietni. Mēs ar to pārsvītrojam visas reālās iespējas laukos kaut cik mazināt esošo haosu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi, es tomēr ļoti lūdzu pieņemt to priekšlikumu, ko mums piedāvā darba komisija. Kāpēc? Tāpēc, ka pašvaldībām laukos par to īpaši nevajadzētu uztraukties, ja tas paliek republikas budžetā, jo tieši no republikas budžeta notiek pārdalīšana par labu lauku rajoniem. Kas attiecas uz Rīgu, uz Rīgas pilsētu un uz Rīgas pilsētas pašvaldībai atstātajiem finansējumiem, es gribētu šeit teikt, ka Rīga ir katastrofālā situācijā. Pie tā nav vainīgs naudas trūkums, bet gan gluži vienkārši pilnīgi nepareiza teritorijas izmantošana, par ko es ne vienreiz vien esmu runājusi no ekoloģijas viedokļa. Ja turpināsies šī savdabīgā attieksme pret teritoriju, kurā dzīvo zināma daļa populācijas, kas nav vietējā populācija, šo Rīgas cauro maisu nekādi finansējumi neglābs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, ka vēlreiz pienācu pie mikrofona šajā jautājumā, bet es gribu informēt par tādu lietu, ko, manuprāt, šeit dažkārt neņem vērā, runājot par pagastiem. Pagastos var būt situācija, ka ir viens liels uzņēmums. Ja mēs ieliksim principu, ka šis uzņēmums maksā 70 procentus pagastam, tad šis pagasts šo budžetu vienkārši nevarēs patērēt. Tāpēc jau ir ielikta šī ideja. Tas var paņemt zemes nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli 80 procentus. Tas ir pareizi. Bet ņemt no uzņēmuma peļņu, tas, manuprāt, tomēr nav visai pareizi. Tas vispār ir praktiski nepareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, lūdzu neļausimies dezinformācijai! Rīgā paliek šī nauda, bet tā netiek izņemta. Izlasiet, lūdzu, šo noteikumu! Teikt, ka Rīgā tagad būs tukša vieta, kur nav naudas, ir vienkārši dezinformācija. Drusku lasīsim un tad runāsim, cienījamā kundze! Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu. Izdarīsim vēlreiz tā, ka pagastā būs šī nauda, nevis kāds labais Rīgas tēvocis to iedalīs vai pārdalīs.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir divi priekšlikumi. Darba grupas piedāvātais priekšlikums, kādu jūs te lasāt, un deputāta Ziediņa priekšlikums, kas ir papildinājumos. Vēl ir trešais priekšlikums.

E.Repše: Trešais priekšlikums, jo runa šeit ir par visu 4.nodaļu, kur ir nodokļu sadalījums valsts un pašvaldību budžetos. Tas ir jāskatās kopumā. Es šajā gadījumā atzīstu, ka jautājums ir ļoti svarīgs un ka to izlemt šobrīd, uz emocijām balstoties un vienā balsojumā, varbūt nebūtu pareizi. Jūs esat dzirdējuši argumentus. Uzmanība uz šo nodaļu ir saasināta. Patiešām nevar viennozīmīgi izšķirt– par vai pret. Mans priekšlikums ir par šo jautājumu tagad nebalsot. Mums tik un tā šis likumprojekts nāks priekšā rīt vai kādu citu dienu. Tad vēl varēsim izteikt papildu argumentus un nobalsot par ceturto nodaļu.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir divi priekšlikumi. Darba grupas priekšlikums ir nepieņemt ceturto nodaļu.

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad visu ceturto nodaļu nodot ekspertīzei. Deputāta Ziediņa priekšlikums ir pieņemt 14.pantu citā redakcijā.

Vispirms balsojam par darba grupas priekšlikumu. Rezultāts: 76– par, 17– pret, 15– atturas.

Nākamais balsojums– par deputāta Ziediņa variantu 14.pantam. Rezultāts: 65, 66, 67. Tas tomēr ir mazāk nekā iepriekšējais balsojums par darba grupas ierosinājumu. Tātad ceturtā nodaļa arī nododama ekspertīzei.

Godājami kolēģi, līdz ar to mums laikam būs jāpabeidz apspriest šo likumprojektu. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Vai pie šīs ekspertīzes tiks ņemti vērā deputāta Ziediņa ierosinājumi, jo par to mēs nenobalsojām? Vai tie tiks izskatīti?

Priekšsēdētājs: Pie ekspertīzes jāņem vērā visi priekšlikumi. Lūdzu, deputāt Freimani, otrais mikrofons.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man būtu priekšlikums pārtraukt vispār šā likumprojekta apspriešanu, atdot to atpakaļ otrajā lasījumā, jo tas nav sagatavots. Mēs šeit veltīgi kavējam laiku. Mums ir trīs punkti jau uz ekspertīzi. Kas tas ir par likumprojektu, kuram ir trīs punkti uz ekspertīzi? Es ierosinu to atdot otrajā lasījumā. Mēs tērējam velti laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Kide: Man šķiet, ka tas nav nekas slikts, ka mēs dažus pantus atdodam ekspertīzei atpakaļ. Vajadzētu izskatīt visus cauri. Es lieku priekšā turpināt darbu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Kolēģi, vai mēs atnācām šeit tikai balsot vai strādāt? Notiek normāls likumdošanas process, skatām pantus, izsakāmies, domājam, iestrādājam, atstājam uz ekspertīzi– tas ir normāls darbs. Es nekādi nevaru piekrist, ka atkal jāatdod atpakaļ likums, kas ir pusgatavs. Vajag ekspertīzi, dosim uz ekspertīzi atsevišķus pantus, bet darbu turpināsim.

Priekšsēdētājs: Kāds ir darba grupas slēdziens par šo jautājumu?

E.Repše: Es arī nevaru nekādā ziņā piekrist Freimaņa kunga iebildumiem, jo darba grupa nav diktators, kas paziņo savu viedokli, un punkts. Ja darba grupai ir savs viedoklis un argumenti, mēs tos sakām, bet, ja uzskatām, ka jautājums vēl ir jāizdiskutē, tādā gadījumā mēs arī to sakām. Es biju šajā gadījumā pret to, lai mēs pieņemtu pārsteidzīgu lēmumu šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to mēs šodien šā likumprojekta apspriešanu pabeidzam. Rīt plenārsēdē sākam, kā nobalsojām– ar ceļu nodokli pulksten 10.00. Vairāki paziņojumi ir ienākuši.

J.Škapars: Pašvaldības komisiju lūdzu sapulcēties pulksten 14.30– 204.istabā.

M.Gavrilovs: */Kā es saprotu, Teikmaņa kungs sacīja, ka rīt no rīta vai tūlīt pēc pusdienām būs jāuzklausa Inkuļa kungs. Es zinu situāciju, viņam uz dienu jāizbrauc, tādēļ labāk informāciju uzklausīt agrāk. Tāpēc mums tagad jānolemj, viņu aicināt pulksten 10.00 vai 15.00./

Priekšsēdētājs: Laikam mums būs jānolemj par pulksten 15.00, jo pulksten 10.00 mēs esam nobalsojuši, ka skatām ceļu nodokli.

M.Gavrilovs: */Labi. Aicināsim Inkuļa kungu pulksten 15.00./

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu deputātiem? Lūdzu, vēl paziņojumi.

No zāles: Rūpniecības komisija pulcējas pulksten 14.00– savā telpā.

Priekšsēdētājs: Deputātu grupa ierosina izskatīt plenārsēdē smēķēšanas jautājumu, lai netiktu smēķēts koplietošanas telpās Augstākajā padomē. (Aplausi.) Nodosim šo jautājumu Veselības aizsardzības un Ētikas komisijai, abām divām, sagaidīsim to atzinumus un tad arī lemsim šo jautājumu.

Citu paziņojumu nav? Rīt plenārsēde pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)