Turcijas prezidenta sniegtajās valsts vakariņās Ankarā 2005.gada 19.aprīlī:

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un gods šajās dienās uzturēties valstsvizītē jūsu skaistajā un draudzīgajā zemē, kas mūs sagaidījusi ar tik siltu viesmīlību. Man ir īpašs prieks par šo iespēju atkal tikties ar jums, prezidenta kungs, ar gandarījumu atminoties jūsu vizīti Latvijā 2002. gadā.
Latvija un Turcija pārstāv divus plašus Eiropas reģionus, kuriem piemīt unikāla vēstures pieredze un bagātas kultūras tradīcijas. Latvija ir Baltijas jūras reģiona valsts, bet Turcijas krastus apskalo Melnā jūra un Vidusjūra. Netieši kontakti starp mūsu tautām aizsākās jau viduslaiku sākumā, kad tirdzniecības ceļi saistīja Baltijas jūras reģionu ar Vidusjūras un Melnās jūras reģionu. Var apgalvot, ka gadsimtu garumā tieši jūra ir kalpojusi par vārtiem, caur kuriem mūsu senči satikuši sadarbības partnerus.
Arī šodien vēsture un ģeogrāfiskais stāvoklis piešķir mūsu valstīm īpašu vietu un nozīmi pasaulē. Latviju var uzskatīt par tiltu starp Eiropas austrumiem un rietumiem, bet Turcija tradicionāli ir bijusi vieta, kur tiekas dažādu kultūru pārstāvji. Turcijas kultūra pieder pie Vidusjūras baseina civilizācijām. Daudzu gadsimtu garumā šīs civilizācijas ir cieši mijiedarbojušās, tautu kultūras viena otru ir papildinājušas un bagātinājušas. Šodien gan Latvija, gan Turcija var izmantot savu pieredzi, lai arī turpmāk veicinātu sapratni un sadarbību starp valstīm un tautām mūsdienu multikulturālajā pasaulē.
Latvijas un Turcijas valstiskā sadarbība aizsākās pagājušā gadsimta 20. gados, kad pēc Pirmā pasaules kara satricinājumiem Latvijas un Turcijas tautas izvēlējās iespēju dzīvot modernā, demokrātiskā, humānā un iedzīvotājiem drošā valstī. Par to, cik augstu Turcijas tauta vērtē šajā laikā valstī notikušās pārmaiņas un cik daudz tas devis Turcijas valsts attīstībai, pārliecinājos arī šodien, Turcijas pirmā prezidenta Kemala Ataturka mauzoleja apmeklējuma laikā.
Latvijas un Turcijas attiecības tika traģiski pārtrauktas Otrā pasaules kara laikā, kad Latvija tika okupēta un varmācīgi iekļauta Padomju Savienībā. Latvija ir pateicīga, ka Turcija oficiāli nekad nav atzinusi Latvijas nelikumīgo okupāciju. Ar patiesu prieku varu atzīmēt, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Latvijas un Turcijas attiecības ir kļuvušas īpaši intensīvas. Ir iedibināts aktīvs politiskais dialogs, par ko liecina savstarpējo vizīšu intensitāte. Astoņu gadu laikā ir notikušas divas Turcijas prezidenta valstsvizītes Latvijā, un šī ir otrā Latvijas prezidenta valstsvizīte Turcijā.
Pēdējos gados mūsu valstis ir skārušas nozīmīgas pārmaiņas. Pirms pāris nedēļām pagāja gads, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts, un pēc pāris nedēļām būs apritējis gads, kopš esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija ārkārtīgi augstu novērtē Turcijas pastāvīgo un nemainīgo atbalstu Latvijas dalībai NATO. Starp Latviju un Turciju jau ir izveidojusies cieša sadarbība aizsardzības jomā, un dalība šajā nozīmīgajā organizācijā ļauj sadarbību vēl vairāk padziļināt. Dalība NATO arī sniedz mūsu valstīm iespēju aktīvi līdzdarboties miera un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā un citos pasaules reģionos. Gan Latvijai, gan Turcijai tā nozīmē savstarpēju uzticēšanos un savstarpēju gatavību palīdzēt, lai aizstāvētu mūsu kopīgās vērtības un ideālus. Abas mūsu valstis vieno nelokāmas saistības ievērot demokrātiju – likuma varu un cilvēktiesības.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Tāpat kā Turcija vienmēr ir atbalstījusi Latvijas centienus integrēties NATO, Latvija vienmēr ir atbalstījusi un arī turpinās atbalstīt Turciju tās virzībā uz Eiropas Savienību. Turcija ir spērusi drošus un neatgriezeniskus soļus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, kā rezultātā 2004.gada decembra Eiropadomē saņēma uzaicinājumu sākt pievienošanās sarunas šā gada beigās. Latvija ir ārkārtīgi gandarīta par šo Eiropadomes lēmumu un apsveic Turciju ar šo nozīmīgo panākumu.
Esam pārliecināti, ka gan NATO, gan Eiropas Savienības paplašināšanās dinamika ļauj mums nākotnē droši skatīties uz vienotu un brīvu Eiropu. Tas tādēļ, ka gan NATO, gan Eiropas Savienību mēs nevaram uzlūkot vienīgi kā tradicionālās starptautiskās organizācijas. NATO nodrošina mūsu drošību, Eiropas Savienība koncentrējas uz ekonomiskajiem sasniegumiem un labklājīgas sabiedrības veidošanu. Abas šīs organizācijas nodrošina svarīgus priekšnoteikumus, lai varētu pretoties tādiem visaptverošiem draudiem kā starptautiskais terorisms un organizētā noziedzība.
Par Latvijas un Turcijas kopīgo vērtību izpratni liecina arī abu valstu interese un atbalsts demokrātijas veicināšanai un nostiprināšanai dažādos pasaules reģionos. Turcijai vienmēr ir bijusi ļoti nozīmīga loma reģionālās stabilitātes veicināšanā, arī Latvija ir iesaistījusies miera operācijās dažādos reģionos, piemēram, Balkānos, Afganistānā un Irākā. Esmu gandarīta, ka Latvija un Turcija ir vienotas, atbalstot valstis, kuras nesen skārušas nozīmīgas pārmaiņas un kuras ir ceļā uz demokrātiju un integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.
Atceroties neseno Latvijas pieredzi, varu apgalvot, ka šāds atbalsts valstij ir ļoti svarīgs, īpaši reformu procesa sākumposmā. Šis reformu process ir svarīgs arī tādām labi organizētām starptautiskajām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija, kura šogad svin 60 gadus kopš tās dibināšanas. Ar šiem 21.gadsimta globālajiem izaicinājumiem, kā attīstību, drošību un cilvēktiesībām visiem, Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs ir aicinājis veikt padziļinātas pārmaiņas Apvienoto Nāciju Organizācijā, un es ceru, ka Turcija atbalstīs Annana kunga iniciatīvas.

Prezidenta kungs!

Esmu gandarīta, ka arī divpusējo attiecību plāksnē Latvijas un Turcijas sadarbība turpina attīstīties. Esam izveidojuši labu līgumtiesisko bāzi, un man ir prieks, ka šodien tika parakstīts Latvijas un Turcijas līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē, kultūrā un sportā. Līguma parakstīšana ļaus pastiprināt Latvijas un Turcijas sadarbību kultūras jomā, kuru Latvija uzskata par ļoti būtisku. Tieši sadarbība kultūrā veido visdziļāko sadarbību starp tautām, tā satuvina dažādas nācijas un atver ceļu daudziem citiem sadarbības veidiem.
Latvija ir gandarīta par Turcijas informācijas centra atklāšanu Latvijā pagājušā gada rudenī. Latvijas jauniešiem ir aktīva interese par turku valodu un kultūru. Ceram, ka šodien noslēgtais līgums ļaus padziļināt Latvijas un Turcijas sadarbību kultūras jomā un veicinās kontaktus starp Latvijas un Turcijas tautām, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības loku, piemēram, pasniedzēju un studentu apmaiņu starp Latvijas un Turcijas universitātēm.

Prezidenta kungs!

Kopš jūsu vizītes Latvijā 2002.gadā ir strauji augusi Latvijas un Turcijas ekonomiskā sadarbība, un mēs ceram, ka šī tendence saglabāsies. Latvija ir ieinteresēta vēl vairāk padziļināt ekonomisko sadarbību ar Turciju, par ko liecina arī vizīti pavadošā Latvijas uzņēmēju delegācija. Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Turcijas uzņēmēju biznesa forums ļaus apzināt vēl neizmantotās iespējas un dos būtisku ieguldījumu Latvijas un Turcijas ekonomisko saišu stiprināšanā.
Turciju un Latviju vieno ciešas partnerattiecību un draudzības saites un kopīgi nākotnes centieni, kas vērsti uz savstarpēju sadarbību, mūsu tautu labklājības celšanu un aktīvu līdzdalību miera un stabilitātes vairošanā pasaulē. Jau tagad NATO ietvaros mūsu valstu attiecības ir kļuvušas ciešākas un sniedz mums iespēju veidot tādu pasauli, kādu mēs to gribētu atstāt nākamajām paaudzēm, – stipru, vienotu un apņēmīgu saskarsmē ar nākotnes izaicinājumiem. Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Turcijas sadarbība, balstīta uz līdzīgu nākotnes izpratni, turpinās attīstīsies vēl straujāk un būs labs pamats jaunu, vēl neizmantotu iespēju realizēšanai.

Prezidenta kungs!

Atļaujiet man savā un mana vīra profesora Imanta Freiberga vārdā novēlēt jums spēku un enerģiju jūsu nozīmīgajā darbā Turcijas Republikas labā. Vēlos uzsaukt šo tostu jums, prezidenta kungs, un jums, Sezera kundze! Par vēl ciešāku Latvijas un Turcijas sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā! Par vienotu, drošu un pārtikušu Eiropu!