Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Lai turpinātu apkarot trakumsērgu Latvijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkiem sāks izvietot trakumsērgas vakcīnu 15 Latvijas rajonos.

Pateicoties meža dzīvnieku orālajai vakcinācijai, oficiāli no trakumsērgas brīvas ir Somija, Itālija, Francija, Luksemburga un Beļģija, ļoti veiksmīgi slimības izplatība ierobežota Vācijā, Čehijā, arī Polijā, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistare.
Latvijā joprojām visvairāk ar trakumsērgu inficējas lapsas, pērn konstatēts 181 šo dzīvnieku saslimšanas gadījums. Trakumsērga pagājušajā gadā konstatēta arī 143 jenotsuņiem, 35 kaķiem, 32 suņiem, 25 liellopiem, desmit āpšiem, astoņām stirnām, trim caunām un tikpat seskiem, kā arī bebram un pelei.
“LV” jau rakstīts, ka saslimstība ar trakumsērgu pērn bijusi mazāka nekā gadu iepriekš un šogad iecerēts ieviest dzīvē jaunu uz meža dzīvnieku orālo vakcināciju vērsto slimības apkarošanas stratēģiju.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Kristīne Lejasmeiere skaidro, ka jūra ir dabiskā barjera trakumsērgas izplatībai. Finansiālu apsvērumu dēļ nevar veikt vakcināciju visā Latvijas teritorijā uzreiz, bet tikai pusē. “Šajā gadījumā kā otra sava veida dabiskā barjera trakumsērgas izplatībai kalpos Daugava. Šādi mēs aptversim teritoriju no Kurzemes jūrmalas līdz Daugavai. Izkaisot ne mazāk kā 20 vakcīnas uz vienu kvadrātkilometru, vakcinācija jāveic divas reizes gadā vienā un tajā pašā teritorijā vairākus gadus pēc kārtas. PHARE projekta ietvaros iegādātās vakcīnas ļauj mums nodrošināt vakcīnas šai teritorijai diviem gadiem,” stāsta K.Lejasmeiere.
Ja būs darba veikšanai piemēroti laika apstākļi, vakcināciju paredzēts veikt divās trijās nedēļās.
Tiks izmantota vakcīna “Fuchsoral”, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījumā, tādēļ galvenie trakumsērgas izplatītāji – lapsas un jenotsuņi – ēsmu var sajust no liela attāluma.
Kā uzsver speciālisti, ir būtiski vakcīnas izvietot vienmērīgi visā sauszemes teritorijā, ne tikai ap lapsu alām, bet arī pa laukiem, mežiem un krūmājiem, tādēļ vakcīnu izvietošanai pirmo reizi tiks izmantota aviotehnika. Tā kā lapsām patīk klaiņot apdzīvotu vietu tuvumā, jo tā vieglāk atrast barību, vakcīnas izsviedīs arī ļoti tuvu pilsētām.
“Ja kāda vakcīna, kas ir brūngani kubiciņi, nedaudz mazāki par sērkociņu kastīti, nokritusi māju tuvumā, to vajadzētu nogādāt ārpus pagalma, taču, neaiztiekot ar plikām rokām, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs,” uzsver K.Lejasmeiere.
Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, norāda PVD. Tomēr, ja cilvēks ar to nonācis tiešā saskarē (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra), piemēram, vakcīna nonākusi acīs vai brūcē, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Mediķim jārīkojas tāpat kā gadījumos, ja cilvēkam bijis kontakts ar trakumsērgas vīrusu. PVD ir informējis Sabiedrības veselības aģentūru par plānoto vakcināciju un lūdzis informēt mediķus par rīcību gadījumos, ja personai ir bijis tiešs kontakts ar trakumsērgas vakcīnu.
Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar trakumsērgu parasti inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Kā skaidro PVD, vakcīna izstrādāta īpaši lapsām un jenotsuņiem, un ar tām nevar vakcinēt mājdzīvniekus, taču sunim vai kaķim nav bīstami apēst ēsmu.
Divas nedēļas pēc vakcīnu izvietošanas nedrīkst rīkot medības, lai netraucētu lapsām un jenotsuņiem brīvi pārvietoties to apdzīvotajās teritorijās un atrast vakcīnu ēsmas.