Nekustamā īpašuma cenas celsies vēl ilgi

Nekustamā īpašuma tirgus speciālists arī atzīst, ka vairākās valstīs nekustamā īpašuma cenu kāpums nav salīdzināms ar valsts attīstību. Viens no šādiem piemēriem ir Beļģija, kur nekustamā īpašuma cenu pieaugumu ietekmē hipotekārās kreditēšanas tirgus un procentu likmju kāpums. Runājot par Latviju, L.de Prado norāda, ka situāciju noregulēs tirgus – cenas tiks celtas tik ilgi, līdz cilvēki vairs nespēs pirkt, tad arī cenu kāpums apstāsies.
Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā pirmo reizi bija ieradušies visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nekustamā īpašuma tirgus speciālisti. Ceturtdien un piektdien mūsu valsts galvaspilsētā risinājās nekustamā īpašuma tirgus speciālistiem nozīmīgs pasākums – CEPI darba tikšanās un ģenerālā asambleja, ko bija organizējusi Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija, kas kopš pagājušā gada 1.janvāra ir pilntiesīga CEPI biedre. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā šis ir pirmais šāda mēroga pasākums.

Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā un Eiropā

CEPI katru gadu gatavo pārskatu, kurā lielu vietu ieņem nekustamā īpašuma tirgus apskats ES valstīs. Tajā minētie statistikas dati konkrētajā kontekstā situāciju Latvijā rāda pirmo reizi, un, iespējams, tiem Eiropas nekustamo īpašumu profesionāļiem, kas Latvijā savas investīcijas vēl nebija iedomājušies ieguldīt, tas būs pamudinājums pievērst mūsu valstij lielāku uzmanību.
Lai arī vairākās kategorijās, piemēram, savrupmāju un dzīvokļu pārdošanas cenas un vidējās īres maksas ziņā Rīga krietni atpaliek no citu Eiropas valstu galvaspilsētām, māju un dzīvokļu vidējo pārdošanas cenu procentuālo izmaiņu ziņā pērn salīdzinājumā ar 2003.gadu Latvija stabili ieņem pirmo vietu. Piemēram, vidējās dzīvokļu cenas minētajā laikā Latvijā pieaugušas par 30%, kamēr Austrijā un Vācijā tās pazeminājušās attiecīgi par 2,4% un 2,2%, bet vidējās māju cenas mūsu valstī cēlušās pat par 35%.
Savrupmāju vidējo cenu statistika galvaspilsētās liecina, ka visdārgākās galvaspilsētas Eiropā ir Madride un Roma, kur savrupmāju cenas pārsniedz 4000 eiru par kvadrātmetru (jāņem gan vērā, ka pārskatā nav iekļauti dati par Parīzi un Londonu), bet vislētākā ar 300 eirām par kvadrātmetru ir Ankara. Lielākajā daļā Eiropas galvaspilsētu cenas par savrupmāju, ar ko tiek saprasta aptuveni 150 kvadrātmetru liela vismaz desmit gadu veca māja ar trim istabām, kura ir apdzīvota, ir labā stāvoklī un atrodas galvaspilsētas vidējas klases dzīvojamā rajonā, svārstās no 2000 līdz aptuveni 2700 eirām par kvadrātmetru. Rīgā tā ir apmēram 850 eiru par kvadrātmetru.
Dzīvokļu vidējo cenu ziņā visdārgākās Eiropas galvaspilsētas ir Parīze un Madride ar attiecīgi 5000 un 4500 eirām par kvadrātmetru. Tikmēr lielākajā daļā citu galvaspilsētu dzīvoklis, ar ko tiek saprasts jau apdzīvots, vismaz desmit gadu vecs divistabu dzīvoklis, kurš ir labā stāvoklī un atrodas galvaspilsētas vidējas klases dzīvojamā rajonā, maksā no 1500 līdz 2000 eirām kvadrātmetrā, bet Rīgā šī cena ir 800 eiru par kvadrātmetru.
Arī savrupmājas un dzīvokļa vidējās īres maksas ziņā (runa ir par jau minēto standartu – aptuveni 150 kvadrātmetru lielu savrupmāju un divistabu dzīvokli) visdārgākā pilsēta ir Parīze (23 eiras mēnesī par savrupmājas kvadrātmetru un 18 eiras mēnesī par dzīvokļa kvadrātmetru), bet vislētākā   Ankara (3 eiras mēnesī par mājas kvadrātmetru un 2,5 eiras mēnesī par dzīvokļa kvadrātmetru). Rīgā vidējā mēneša īres maksa ir 10 eiras kvadrātmetrā par savrupmāju un 8 eiras kvadrātmetrā par dzīvokli. Lielākajā daļā citu Eiropas galvaspilsētu vidējā savrupmājas īres maksa svārstās no 11 līdz 14 eirām mēnesī par kvadrātmetru, bet vidējā dzīvokļa īres maksa – no 10 līdz 15 eirām mēnesī par kvadrātmetru.

Uzziņai:

CEPI dibināta 1991.gadā, un tās galvenā mītne atrodas Briselē. Šajā starptautiskajā organizācijā apvienojušās ES valstu nekustamo īpašumu mākleru un pārvaldītāju profesionālās apvienības. Pašlaik CEPI pārstāv vairāk nekā 200 tūkstošu profesionāļu un 37 tūkstošu profesionālo asociāciju intereses 22 valstīs. Tas ļauj to uzskatīt par ietekmīgāko ar nekustamo īpašumu tirgu saistīto sabiedrisko organizāciju Eiropas Savienībā. Organizācija sadarbojas ar tādām ES institūcijām kā Eiropas Parlaments, Eiropas Padome, Eiropas Kopienu tiesa un Eiropas Ekonomisko un sociālo jautājumu komiteja.
Padomes galvenais uzdevums ir informēt tās biedrus par attiecīgajā brīdī izstrādājamajiem normatīvajiem dokumentiem un nodrošināt vispārēju izpratni par nekustamā īpašuma speciālistu kvalifikāciju, izglītību, kā arī nosacījumus, lai šie speciālisti spētu sniegt savus pakalpojumus visās ES valstīs.