Piedaloties Eiropas vēstures skolotāju apvienības konferencē

Valsts prezidente piektdien, 15.aprīlī, Rīgā, uzrunājot Eiropas vēstures skolotāju apvienības konferences dalībniekus, atzīmēja, ka vēsture ir reizē gan mākslas, gan zinātnes disciplīna, kurā katru dienu var atklāt un uzzināt kādas jaunas detaļas.
Valsts prezidente atzīmēja, ka Eiropas un Ziemeļamerikas vēstures mācību grāmatas balstās uz vieniem un tiem pašiem senākajiem avotiem, akcentējot godprātīgas un ļoti pārdomātas atlases principu ievērošanu nozīmību, jo īpaši tā ir vēstures grāmatu autoru un skolotāju atbildība būt ar iespējami plašu skatu uz vēsturi, kā arī nejaucot vēsturi ar propagandu.
“Latvija tagad ir Eiropā, un mūsu vēsture ir arī Eiropas vēsture. Eiropas Savienības uzdevums un izaicinājums tagad ir tas, ka mūsu vēsture nu kļuvusi jūsu un jūsējā ir arī mūsu,” sacīja prezidente, atzīmējot, ka katrai Eiropas nācijai jāzina par citu veiksmēm un neveiksmēm, sekmēm un nodarītajām netaisnībām. Prezidente uzsvēra, ka ik valstij ir jākopj sava vēsture, jāmāca tā padziļināti un no sava nacionālā skatupunkta, jo nevienai citai valstij tā tādā mērā nerūpēs, bet tajā pašā laikā ir arī Eiropas un pasaules cilvēces kopējais mantojums, kas paplašinās, un arī tas ir jāapgūst iespējami plaši. Prezidente atzīmēja, ka “jābūt godīgiem pret savu pagātni” un jāpadziļina skolēnu izpratne par to, kas viņi ir, kas ir viņu nācija un pie kādas cilvēces viņi pieder.
Prezidente uzsvēra, ka, pēc viņas domām, pirmais skolotāju uzdevums ir sniegt ieinteresējošu gadskaitļu un faktu pārstāstu, kuram būtu arī emocionāla nozīme, kas spētu modināt skolēnos interesi un zinātkāri par pagātni.
Prezidente sacīja, ka vēstures mācībai ir svarīgs demokrātijas un humānisma ietvars, kura pamatā ir demokrātijas, vienlīdzības un cilvēktiesību idejas. Viņa arī akcentēja līdzsvara nepieciešamību, izklāstot vēsturi nākamajām paaudzēm, jo, piemēram, sievietes, ar dažiem izņēmumiem, ilgus gadu tūkstošus ir tikušas izslēgtas no vēstures zinātnes, tā kā varoņi, par kuriem uzkrātas liecības, gandrīz vienmēr bijuši vīrieši. Tāpat ir noticis ar atsevišķām nācijām, kas dažādu vēstures līkloču dēļ tikušas izslēgtas no vispārējās cilvēces vēstures.