
Piektdien, 15.aprīlī, stāsies spēkā jaunais
Civilstāvokļa aktu likums, kas aizstās 1993.gadā pieņemto likumu “Par
civilstāvokļa aktiem”. Likums noteiks, ka laulības varēs izsludināt un slēgt
jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas. Līdz šim
pieteikumu laulības noslēgšanai varēja iesniegt pēc laulāto vai viņu vecāku
dzīvesvietas.
Jaunajā likumā noteikts, ka, reģistrējot bērnu, vairs netiks izsniegti divi dokumenti
– dzimšanas apliecība un zīme. Dzimšanas zīmē nebija norādīta bērna
izcelšanās. Turpmāk šāda dzimšanas zīme vairs netiks izsniegta, jo tai nav
praktiska pielietojuma.
Civilstāvokļa aktu likumā paredzēts, ka miršanas apliecībā ētisku apsvērumu dēļ
vairs netiks rakstīts nāves cēlonis. Šāda atzīme būs tikai miršanas reģistrā.
Pēc likuma stāšanās spēkā par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju varēs būt Latvijas
pilsonis, kuram ir augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās
īpašības atbilst šim amatam. Līdz šim augstākā izglītība nebija obligāts
priekšnoteikums.
Turpmāk civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, reģistru un paraugus, kuri tiek
izsniegti, pamatojoties uz reģistru ierakstiem, reģistru glabāšanas kārtību un
termiņus, kā arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi noteiks ar Ministru
kabineta noteikumiem. Līdz šim to darīja tieslietu ministrs ar instrukciju.
2005.gada 7.aprīlī stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas noteic, ka, noslēdzot
laulības, vairs nav jāuzrāda dzimšanas apliecība un medicīniskā izziņa par
veselības stāvokli. Šobrīd jāuzrāda tikai pase un dokuments, kas apliecina
iepriekšējās laulības, ja tāda ir bijusi, šķiršanu vai laulātā miršanas faktu.
Grozījumi nosaka arī to, ka var laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas ne tikai
tad, ja līgavainis dodas kara gaitās, bet arī ja līgava dodas pildīt militārus
uzdevumus.
Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Civillikumā turpmāk atļauju par bērnu adopciju uz
ārvalstīm dos bērnu un ģimenes lietu ministrs.
Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa