
Eiropas Komisija ir sākusi pārkāpumu
tiesvedību pret desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai novērstu ES
elektroniskās saziņas noteikumu pārkāpumus. Tā norāda uz trūkumiem valstu tiesību
aktos un uz nepareizu ES noteikumu praktisku piemērojumu Vācijā, Itālijā, Latvijā,
Maltā, Nīderlandē, Austrijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā un Somijā. Minētās
tiesvedības uzsākšanu izraisījušas bažas, kas izklāstītas Eiropas Komisijas
izpildes ziņojumos par elektroniskās saziņas nozari, no kuriem pēdējais publicēts
2004. gada beigās.
Uzsākot šo tiesvedību, Vivjēna Redinga, informācijas sabiedrības un mediju
komisāre, atkārtoti uzsvēra ES noteikumu pilnīgas un pareizas īstenošanas nozīmi:
“Neefektīva minēto noteikumu īstenošana apdraud konkurētspējīgas elektroniskās
saziņas nozares izveidi, mērķi, kas ir ES ražīguma un izaugsmes neatņemama
sastāvdaļa. Uzsākot minēto tiesvedību, ir jāņem vērā izpildes ziņojumā paustās
bažas. Pēc pirmo tiesas spriedumu paziņošanas, kas vērsti pret tām dalībvalstīm,
kuras vēl nav pilnībā transponējušas ES reglamentējošos elektroniskās saziņas
noteikumus valstu tiesību aktos, Eiropas Komisija ir nolēmusi norādīt uz trūkumiem
valstu tiesību aktos un Kopienas tiesību aktu praktiskajā piemērojumā, kā arī likt
dalībvalstīm novērst minētos trūkumus. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir
nodrošināt, lai valstu pārvaldes iestādēm tiktu nodrošinātas visas vajadzīgās
pilnvaras, kas paredzētas ES noteikumos, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci un
patērētāju aizsardzību.”
Piemēram, atsevišķi trūkumi, kas pieļauti, transponējot ES noteikumus visās desmit
dalībvalstīs, samazina valstu pārvaldes iestāžu ietekmi un kavē tās nodrošināt,
lai pilsoņi gūtu labumu no ES noteikumu pareizas piemērošanas. Turklāt dažos
gadījumos (Latvija, Malta un Polija) konkurētspējīga tirgus attīstību kavē tas, ka
nav nodrošināta numuru pārnesamība, kas ir nozīmīgākais konkurenci veicinošais
nosacījums. Vienā gadījumā (Polija) nav nodrošināta piekļuve neatliekamās
palīdzības dienestam, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta
tālruni 112.
Minētajām desmit dalībvalstīm tagad ir iespēja veikt pasākumus, atsaucoties uz
Eiropas Komisijas paustajām bažām, tādējādi novēršot turpmāku izmeklēšanu. Tā
kā šī rīcība ir tikai pirmais solis, kas seko pēc 10. izpildes ziņojuma, Eiropas
Komisija turpina izvērtēt reglamentējošo noteikumu vispārēju piemērojumu un
vajadzības gadījumā turpinās tiesvedību.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā