
ES atver durvis Rumānijai un Bulgārijai
Bulgārijas parlamenta ēka Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas |
Parlaments demonstrē muskuļus
Deputāts Rihards Pīks, skaidrojot situāciju un noskaņojumu
Parlamentā, stāsta: “Jāsaka atklāti – mūsu politiskajā grupā diskusija sākās
pirms pāris nedēļām. Vakar (otrdien – red.) bija ļoti saspringta diskusija
un pat iekšējais balsojums par to, ko šodien (trešdien – red.) darīt –
atlikt balsojumu vai arī balsot. Runas par iespējamo balsojuma atlikšanu ir tādēļ,
ka nav panākta vienošanās ar Padomi par finanšu ietvaru 2007. – 2013. gadam. Tās it
kā ir Eiropas Savienības iekšējās institucionālās lietas. Jebkura parlamenta
galvenā ietekmes svira ir balsojums par budžetu. Parlamentam ir ļoti lielas
domstarpības ar Padomi par nākamo finanšu perspektīvu. Vienošanās ar Padomi vēl nav
panākta, tāpēc tiek apsvērta iespēja bloķēt pievienošanās līguma parakstīšanu
ar topošajām dalībvalstīm.”
Pēdējā brīdī pirms balsojuma Eiropas Tautas partijas vadītājs Hans Gerts Poterings
paziņoja, ka pēdējās stundās ir panākta vienošanās ar Padomi. Tāpēc
H.G.Poterings aicināja kolēģus atbalstīt šogad aprīļa beigās paredzēto
pievienošanās līgumu parakstīšanu.
Viduslaiku pils Hunedoarā (Transilvānijas grāfiste, Rumānija) Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas |
ES uzraudzīs saistību izpildi
Aicināts novērtēt Rumānijas un Bulgārijas gatavību dalībai ES,
R. Pīks saka: “Pēdējā gada laikā abas valstis uzrādījušas ievērojamu progresu,
īpaši Rumānija. Tas, ka tieši Rumānija ievērojami progresējusi, saistīts ar
valdības maiņu šajā valstī. Iepriekšējā valdība pietiekami nerūpējās par
sarunu gaitā noteikto likumdošanas aktu ieviešanu. Īpaši smaga situācija bija
tieslietās un iekšlietās. Bet jaunā valdība strādā ļoti aktīvi un daudz ko ir
izdarījusi. Bulgārija salīdzinājumā ar Rumāniju ir nedaudz labāk sagatavojusies,
lai gan arī Bulgārijā ir diezgan nopietnas korupcijas problēmas, disbalanss starp
bagātajiem un nabagajiem, dzīvē jāievieš virkne likumdošanas aktu, kas saistīti ar
brīvo tirgu, kontroles mehānismiem utt. Protams, ES visu laiku uzraudzīs kā topošās
dalībvalstis tiek galā ar saistībām, kuras uzņēmušās iestāšanās sarunās. Arī
EP sekos līdzi notiekošajam, EK mūs informēs par Rumānijas un Bulgārijas
progresu.” Deputāte Inese Vaidere saka, ka ir jāatbalsta abu valstu dalība ES.
“Bulgārija ir tikusi tālāk nekā Rumānija. Rumānijā neatrisināta problēma ir
korupcijas apkarošanas jautājums. Jaunie ministri cenšas darīt visu iespējamo, bet
uzsāktais darbs ir jāturpina. Protams, daudz problēmu joprojām ir arī Bulgārijā.
Gan Bulgārijā, gan Rumānijā ir jāsakārto tiesu sistēma, lai cilvēki uzticētos
tiesām.”
Lai gan Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās līgums tiks parakstīts jau pavisam
drīz – aprīļa beigās, valstīm jāturpina iesāktās reformas un jāpilda
saistības, kuras uzņēmušās. Arī deputāte Inese Vaidere teic: “Bulgārijai un
Rumānijai ir svarīgi spēt uzņemties saistības, kas izriet no dalības ES. Tas ir
svarīgi, lai dalība nenodarītu kaitējumu pašām jaunajām dalībvalstīm,
neaizmirstot arī par riskiem visai Savienībai. Ņemot vērā situāciju Piedņestrā un
Balkānos, īpaši tādos jautājumos kā kontrabanda un cilvēku tirdzniecība, ir
svarīgi, lai ārējās robežas pilnībā atbilstu ES standartiem.”
Ja Bulgārija un Rumānija nepildīs saistības, kuras pildīt solījušas iestāšanās
sarunās, pastāv iespēja apturēt ES paplašināšanos un atlikt 2007.gadā plānoto
valstu uzņemšanu Eiropas valstu saimē.
Nākamā būs Horvātija
2007.gadā plānotā Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana ES noteikti
nebūs pēdējā paplašināšanās. R.Pīks pārliecinoši saka, ka nākamā Eiropas
valstu saimes papildināšana gaidāma jau pavisam drīz. “Nākamā būs Horvātija.
Horvātija jau bija apņēmības pilna noķert Rumāniju un Bulgāriju un arī iestāties
ES jau 2007. gadā. Šobrīd par šādiem plāniem vairs netiek runāts, bet Horvātijas
dalība ES ir tuvākās nākotnes jautājums.”
Runājot jau par tālāku ES nākotni, R.Pīks min arī citu Balkānu valstu pakāpenisku
integrāciju ES. Protams, ilgākā laika perspektīvā nevar aizmirst arī Turcijas
tuvināšanos ES dalībvalsts statusam. R.Pīks vēl izsaka cerību, ka arī Ukraina
attīstīsies demokrātijas virzienā un varētu kļūt par ES dalībvalsti.
Uzziņai:
EP balsojums par Bulgārijas un Rumānijas iestāšanos ES.
Par Rumānijas uzņemšanu:
• par balsoja 497 deputāti;
• pret balsoja 93 deputāti;
• atturējās 71 deputāts.
Par Bulgārijas uzņemšanu:
• par balsoja 522 deputāti;
• pret balsoja 70 deputāti;
• atturējās 69 deputāti.
Avots: Eiropas Parlaments
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv