Latvija aizstāv savas finanses

Akcīzes nodokļa likmes alkoholam

Viens no mūsu valstij svarīgākajiem sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem bija saistīts ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, par ko Eiropas Komisija (EK) bija sagatavojusi ziņojumu Eiropas Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomisko un Sociālo lietu komitejai. Latvijas pārstāvji, kopumā atbalstot Eiropas Padomes secinājumu projektu par minēto ziņojumu, vērsa uzmanību uz to, ka mūsu valstij nepieciešams pārejas periods minimālās akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanai atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem.
EK sagatavoto ziņojumu par akcīzes nodokļa likmēm spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem dalībvalstis apsprieda jau ECOFIN sanāksmē pagājušā gada decembrī. Ņemot vērā dalībvalstu viedokļus, tika ierosināts aicināt EK izstrādāt priekšlikumus akcīzes nodokļa minimālo likmju paaugstināšanai alkoholiskajiem dzērieniem, lai novērstu reālā akcīzes nodokļa minimālo likmju apmēra samazināšanos, vienlaikus paredzot pārejas periodus un atkāpes tām dalībvalstīm, kuras varētu saskarties ar grūtībām akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanā. EK aicināta arī modernizēt pašreizējo alkoholisko dzērienu klasifikācijas sistēmu, kas tiek izmantota, piemērojot akcīzes nodokli, lai atrisinātu ar alkoholisko dzērienu klasificēšanu saistītās problēmas.

Procentu maksājumu aplikšana ar nodokļiem

Tā kā šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā ES Padomes direktīva par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, sanāksmes dalībnieki sprieda par nepieciešamību noslēgt savstarpējus līgumus ar Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotās Karalistes un Nīderlandes asociētajām teritorijām un trešajām valstīm, kā arī par atšķirīgo minētās direktīvas interpretāciju un ar to potenciāli saistītajām problēmām.
Mūsu valsts delegācija pauda atbalstu EK interpretācijai par direktīvas prasību piemērošanu visiem procentu maksājumiem, kas veikti no tās spēkā stāšanās dienas, neatkarīgi no tā, kad ir noslēgti līgumi, respektīvi, nodibinātas parāda saistības. Līdzīga nostāja Latvijai ir arī jautājumā par to, kā būtu jāsāk piemērot divpusējās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.
Latvija atbalsta arī EK nostāju, ka direktīva neattiecas uz tāda ienākuma uzkrājumu, ko gūst ar pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu starpniecību, ja šāds fonds minētajās parāda saistībās tieši vai netieši iegulda ne vairāk kā 15% no saviem aktīviem.

Likumdošanas radītais administratīvais slogs

EK sagatavotais ziņojums par likumdošanas radītā administratīvā sloga samazināšanu balstās uz pārskatīto Lisabonas stratēģiju, kurā izaugsme un nodarbinātība izvirzītas kā prioritātes. Ziņojumā vērsta uzmanība uz nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp sabiedrības interešu aizstāvību un ekonomisko aktivitāšu attīstību. Tajā arī uzsvērts, cik svarīgi dalībvalstīm strādāt pie efektīvas labākas likumdošanas mērķu īstenošanas nacionālajā līmenī.
Komisija uzskata, ka ir jāpadziļina ekonomiskās ietekmes analīze, kas sevī ietver arī konkurences aspektus, tādējādi uzlabojot visu priekšlikumu patiesās ietekmes novērtējuma kvalitāti. Pašlaik tiek īstenoti pilotprojekti, kuru mērķis ir veikt administratīvā sloga izvērtēšanas ekonomiskā pamatojuma un pievienotās vērtības analīzi saistībā ar EK jau esošo un vēl izstrādājamo tiesisko bāzi. Pirmie analīzes rezultāti būs zināmi šā gada rudenī. (Plašāk – A53.lpp.)

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv