Eiropas Parlaments otrdien, 12.aprīlī, plenārsesijā Strasbūrā apstiprināja Eiropas Savienības budžeta izpildi 2003.gadā, balsojot atsevišķi par to, kā katra iestāde pārvaldījusi tai atvēlētos Eiropas Savienības kopbudžeta līdzekļus. Šajā nolūkā Parlaments izskatīja Budžeta kontroles komitejas sagatavotos ziņojumus ar norādēm uz trūkumiem budžeta kontrolē un ieteikumiem, kā labāk izmantot Eiropas Savienības līdzekļus.

Jāpārskata deputātu piemaksas un jautājums par sesijām Strasbūrā.
Parlamenta budžetu deputāti apstiprināja ar 551 “par”, 81 “pret” un 7 deputātiem atturoties. Lietuviešu deputāte Ona Juknevičiene, kas sagatavoja ziņojumu par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi, atzina, ka budžets tāpat kā iepriekšējos gados izpildīts kvalitatīvi, tomēr norādīja arī uz trūkumiem. Piemēram, deputātu algas ir pārak atšķirīgas, īpaši pēc paplašināšanās – dažkārt viena deputāta alga ir trīs reizes lielāka nekā kolēģim. “Bet mēs taču visi darām vienu un to pašu darbu,” viņa teica. Politiskās grupas atskaitās par līdzekļu izmantojumu un ievieto šo informāciju internetā, tomēr ar to nepietiek, jo sistēma nav pārskatāma.
Ona Juknevičiene uzskata, ka Parlaments budžetu varējis izpildīt labi galvenokārt tāpēc, ka tas konsekventi īstenojis politiku iepirkt, nevis īrēt ēkas. Parlaments ir viens no nedaudzajām darbinieku skaita ziņā mazajām iestādēm, kas laikus sāka īstenot jauno finanšu un to kontroles sistēmu kopš 2002.gada. Viņa tomēr apšauba, vai pašreizējais pārbaudes līmenis un kontroles sistēma ir samērīgi ar vajadzībām, jo pamatā Parlaments pārvalda tikai savus administratīvos līdzekļus.
Ziņojuma sagatavotāja un viņas pārstāvētā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja uzskata, ka Parlamentam jābūt tiesībām pašam lemt par savu darba vietu, kam taupības apsvērumu dēļ jābūt Briselē: vairums Parlamenta pasākumu jau tagad notiek Briselē, kur atrodas lielākā daļa citu ES iestāžu. Tāpēc būtu tikai loģiski noteikt Briseli kā Eiropas Parlamenta vienīgo darba vietu.
Attiecībā uz deputātu piemaksām Eiropas Savienības prezidentvalsts Luksemburga ierosina dalībvalstīm vienoties par kopīgu deputātu nolikumu, kas visu dalībvalstu deputātiem noteiktu vienādu atalgojumu. Pēc paplašināšanās jau tā ievērojamās atšķirības dažādu valstu deputātu piemaksās ir pieaugušas. Kolīdz būs apstiprināts nolikums, jāievieš atsevišķa pensiju sistēma, ar ko atceltu iemaksas no Parlamenta budžeta brīvprātīgajā pensiju fondā.
Rezolūcijā, kas pavada balsojumu, iekļauti arī vairāki ieteikumi Eiropas Parlamenta Prezidijam, piemēram, atgādinot, ka trūkst skaidrības par noteikumiem saistībā ar deputātu palīgu sociālo apdrošināšanu, un iesakot novērst smēķēšanu Eiropas Parlamenta birojos, šajā nolūkā izveidojot atsevišķas, labi vēdināmas telpas.

Labāk jāuzrauga Eiropas Savienības līdzekļu izmantojums.
Ar 551 “par”, 81 “pret” un 7 deputātiem atturoties, Parlaments apstiprināja Komisijas budžeta izpildi. Galvenais trūkums, uz kuru norādīja Terenss Vinns (Apvienotā Karaliste) savā ziņojumā par Eiropas Komisiju budžetu, bija nepietiekamā kontrole pār to, kā dalībvalstis izmanto Eiropas Savienības līdzekļus. Kontroles sistēmas ir jāpārskata, un trūkumi nekavējoties jānovērš.
Labāks kontroles mehānisms jāizveido vairāku iemeslu dēļ: projektos, kuros Komisija un dalībvalstis līdzekļus pārvalda kopīgi, pašreizējās uzraudzības sistēmas nespēj nodrošināt, lai ES piešķirto naudu izmantotu racionāli un godīgi: ar Komisijas centralizēto pārraudzību nepietiek, bet dalībvalstis ES naudu dažkārt nepārvalda tik uzmanīgi kā “savus” līdzekļus. ES Revīzijas palāta katru gadu iesniedz “ticamības deklarāciju” – paziņojumu par pārskatu ticamību un notikušo darījumu likumību un pareizību, bet tas neļauj noteikt, cik ekonomiski izdevīgi nauda ir izmantota – tā var būt izšķērdēta, arī izmantojot saskaņā ar likumu.

Līdzekļu izmantošana pārskatāmāka nekā valstu līmenī.
Aleksandrs Štubs (Somija), ziņojot par ES citu iestāžu budžeta izpildi, konstatē, ka “uzzināt par ES līdzekļu uzmantošanu ir daudz vieglāk nekā dalībvalstu līmenī – par ES mēs zinām, kura amatpersona kurā restorānā vakariņojusi. Tāpēc esmu apbēdināts dzirdēt, ka šo informāciju var izmantot populistiskā veidā,” atzīmēja deputāts. Pirmo reizi ir izveidojies tik labs dialogs ar Padomi, un kopumā sadarbība ar iestādēm budžeta kontrolē bija ļoti veiksmīga, lai gan iestādēm vajadzētu ievērot iesniegšanas termiņus. “Mēs nevaram sagatavot ziņojumu, ja mums iesniedz atskaiti piecas minūtes pirms diskusijām komitejā.”
Deputāts bija deleģēts sagatavot ziņojumu par to, kā ES budžetu 2003.gadā pārvaldījusi Padome, Eiropas Kopienas tiesa, Revīzijas palāta, Ekonomisko un sociālo lietu komiteja un Reģionu komitejas, un viņš ir piedalījies arī budžeta kontrolē dalībvalstu līmenī.
Šo mazāko iestāžu, tāpat kā Eiropas Savienības decentralizēto aģentūru un Eiropas Attīstības fonda budžeta izpildi, Parlaments apstiprināja bez grozījumiem ziņojumos.