
Aprēķināts priekšlaicīgās nāves nolaupīto mūžu kopgarums
Latvijā paredzamais mūža ilgums (sievietēm 77 gadi, vīriešiem – 66) ir par astoņiem gadiem īsāks nekā vidēji vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas iet roku rokā ar potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Speciāliste iepriekšminēto ilustrē ar piemēru. Teiksim, 30 gadus vecs vīrietis iet bojā avārijā. Pieņemot, ka viņš būtu nodzīvojis un nostrādājis līdz 65 gadu vecumam, nebūtībā aizgājuši 35 dzīves vai darba gadi. Zaudēts cilvēks, turklāt valstij tas ir arī ekonomisks zaudējums. Proti, pieņemot, ka vīrietis saņēmis vidējo mēneša darba algu valstī – 211 latus pirms nodokļu nomaksas jeb 150 latus galaiznākumā (Centrālās statistikas pārvaldes dati – un nodokļos ik mēnesi nomaksājis 61 latu, pēc viņa nāves valsts nodokļos vien zaudē 732 latus gadā. Aptuveni lēšot, 35 gados tiek zaudēts vairāk nekā 25 000 latu, neņemot vērā varbūtējo algas pieaugumu, kā arī citus ekonomiski aktīva iedzīvotāja sniegtos ieguvumus valstij.
Krietni nopakaļ Eiropas mūža ilgumam
Ministru kabineta 2001.gadā akceptētā Sabiedrības veselības
stratēģija reglamentē visu nozaru pienākumus sabiedrības veselības labā. Lai
sekmētu sabiedrības veselības uzlabošanu, vispirms ir jātiek skaidrībā par
iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem faktoriem. SVA rūpe ir atklāt šos faktorus un
sagatavot priekšlikumus sabiedrības veselības profesionāļiem un politiķiem. Proti,
tai jāgādā par pierādījumiem, lai lēmumi problēmu novēršanai tiktu pieņemti
argumentēti.
Tādēļ aģentūra uzsākusi sabiedrības veselību ietekmējošo
faktoru monitorēšanu. “Mums nācās meklēt indikatorus, pēc kuriem vērtēt
sabiedrības veselību, jo ir bezgala daudz dažādu parametru,” stāsta SVA direktora
pienākumu izpildītājs Oskars Velmers.
Viens no būtiskākajiem sabiedrības veselības raksturlielumiem ir paredzamais mūža
ilgums, ko ietekmē ne tikai veselības stāvoklis un veselības aprūpes sistēma, bet
arī iedzīvotāju labklājības līmenis un citi apstākļi. Stratēģijā kā pirmais
mērķis ir noteikts mūža pagarināšana. Proti, melns uz balta rakstīts, ka 2010.gadā
jaundzimušā bērna paredzamajam mūža ilgumam jābūt 95 procenti no Eiropas
attīstītajās valstīs paredzamā mūža ilguma. Šobrīd Latvija atpaliek vidēji par
astoņiem gadiem, un nākotnes aina par mērķa sasniegšanu nav optimistiska. To ietekmē
potenciāli zaudētie dzīves gadi, kas ir visā pasaulē pieņemts indikators
priekšlaicīgās mirstības un novēršamu nāves cēloņu raksturošanai. Tādēļ arī
Latvijā pirmo reizi veikts pētījums, kas atklāj būtiskākās problēmas, kuras var
skart ikvienu no mums un kuras jārisina, lai pagarinātu mūža ilgumu dzīves
pilnbriedā – darbspējas vecumā.
Neizdzīvoto dzīvju trīs cēloņi
Pētījums atklāja trīs galvenos cēloņus, kuru dēļ tiek zaudēti
potenciālie dzīves gadi. Tie ir ārējie cēloņi (ceļu satiksmes negadījumi,
pašnāvības, slepkavības, slīkšana un nosmakšana, kā arī saindēšanās ar
alkoholu), asinsrites sistēmas slimības un ļaundabīgi audzēji. Tā kā nepārspēts
līderis ir ārējie cēloņi, viena no pētījuma autorēm J.Skrule uzskata: “Lielais
potenciāli zaudēto dzīves gadu skaits norāda, ka šajā cēloņu grupā, iespējams,
visvairāk mirst gados jauni cilvēki.” Ārējo cēloņu dēļ vīrieši zaudē daudz
vairāk dzīves gadu nekā sievietes.
Asinsrites sistēmas slimības iedzīvotājus skar vēlākā
vecumā – visvairāk tiek zaudēts pēc 40–45 gadu vecuma. Vīrieši arī šajā
ziņā apsteidz sievietes – agrāk sasirgst. Iemesls – neveselīgais
dzīvesveids.
Arī audzēju dēļ potenciāli zaudēto gadu visvairāk ir vecuma grupā no 40 līdz 59
gadiem, sievietēm nedaudz agrāk nekā vīriešiem. Sievietes visvairāk dzīves gadus
zaudē krūts vēža dēļ, vīrieši – plaušu vēža dēļ, kam galvenais iemesls ir
smēķēšana, tātad viens no kaitīgajiem ieradumiem, kas raksturo neveselīgu
dzīvesveidu.
Labklājības vadošā loma
Pētījuma autori aplēsuši, ka 2003.gadā Latvijā zaudēts vairāk
nekā 150 000 potenciālo dzīves gadu. Turklāt vīriešu neizdzīvoto mūžu kopgarums
ir trīs reizes lielāks nekā sievietēm. Valstij tas ir pamatīgs ekonomisks trieciens.
Līderpozīcijās esošie ārējie nāves cēloņi pārsvarā ir
novēršami. Tie nav tieši saistīti ne ar veselības aprūpi, ne ar saslimstību.
O.Velmers skaidroja, ka pārsvarā sabiedrības veselību ietekmējošie faktori
meklējami ārpus veselības aprūpes sistēmas un tie sakņojas labklājības līmenī,
sabiedrības tradīcijās, dzīvesveidā, tā kaitīguma pakāpē, noziedzībā.
“Svarīgi ir apzināties patiesos cēloņus, kas būtiski ietekmē sabiedrības
veselību,” uzsvēra SVA direktora pienākumu izpildītājs, skaidrojot, ka arī,
piemēram, sirds un asinsvadu slimību cēloņi meklējami (ne)labklājībā, kaitīgajos
ieradumos. Lielā mērā arī onkoloģiskās slimības iet roku rokā ar sociālajiem
apstākļiem. “Tā ka visa pamatā ir tautsaimniecība, sociums,” uzskata O.Velmers.
Jāprot izvērtēt, cik sabiedrības veselība atkarīga no veselības aprūpes un cik no
sociālajiem faktoriem. Pasaulē šī atziņa pieņemta, skaidro O.Velmers, norādot, ka
Latvijai tas arī jāizprot. Pretējā gadījumā var izveidot perfektu veselības
aprūpes sistēmu, bet sabiedrības veselība joprojām tālu atpaliktu no vēlamā. Ja
netiks likvidēti patiesie postošie cēloņi, arvien augstākā līmenī varēsim
nodarboties ar ugunsgrēka dzēšanu, tas ir, seku likvidēšanu, bet situācija pamatos
netiks mainīta.
Argumenti lēmumu pieņemšanai
Potenciāli zaudētie dzīves gadi ir uz pierādījumiem balstīts
informatīvs sabiedrības veselības raksturlielums. To var izmantot veselības politikas
veidotāji, nosakot prioritātes un programmas priekšlaicīgas mirstības mazināšanai.
Tas raksturo arī sociāli ekonomisko valsts zaudējumu. Pētījuma rezultāti nosūtīti
dažādām institūcijām, arī Veselības ministrijai. “Tos var likt lietā, aizstāvot
pozīcijas Ministru kabinetā un pieņemot valsts tautsaimniecības politiku,” spriež
O.Velmers.
Savukārt pati SVA potenciāli zaudēto dzīves gadu rādītāju
iecerējusi izmantot atsevišķu sabiedrības veselības problēmu analīzei un
monitoringam.
Kopainas problemātiskie vaibsti ir iezīmēti. Nākotnē Latvijā, turpinot pētījumus,
varētu izpētīt ne vien statistiku, bet arī ekonomisko griezienu. Pasaulē pielietotā
metode – izmaksu efektivitātes aplēses – Latvijā zināma vien teorētiskā
līmenī, skaidro SVA direktora pienākumu izpildītājs. Nākotnē lēmumu pieņēmējiem
varētu sarūpēt skaidrus aprēķinus. Piemēram, kur, ieguldot konkrētu naudas summu,
tiks iegūts vairāk kvalitatīvu dzīves gadu.
Tikmēr pārskatāmākā nākotnē aktuāls ir jautājums, vai Latvija 2010.gadā būs
sasniegusi pašas izvirzīto paredzamā mūža ilguma pieaugumu. Pēc SVA modelētās
prognozes: nebūs, ja turpināsies līdzšinējās tendences.
Un iecerētajam pieaugumam akmens kaklā ir arī potenciāli zaudētie dzīves gadi.
Ilze Apine, “LV”