Mainīga virziena vējš pašvaldību burās

Kopš pašvaldību vēlēšanām pagājis gandrīz mēnesis. Pietiekami ilgs laiks, lai jaunievēlētā vietējā vara veiktu savu pirmo nopietno darbu – ievēlētu pašvaldības augstākās amatpersonas – priekšsēdētājus un to vietniekus. Izņemot Rēzekni, pilsētu un novadu domju, kā arī pagastu padomju vadītāji ir apstiprināti. Bet šīs nedēļas laikā politiskā vadība tiks ievēlēta arī visos rajonos.

Atšķirīgas vēlēšanas

Latvijā pavisam ir 556 pašvaldības, no tām – 26 rajona padomes, 60 pilsētu domes, 26 novadu domes, 444 pagastu padomes. Ja atskatās uz neseno pagātni un atceras priekšvēlēšanu laiku, tas daudzviet bija gan trauksmains, gan emocijām un kolīzijām bagāts. Cīņai par vietējo varu 530 pašvaldībās bija pieteikti 1696 saraksti ar 15 680 kandidātiem. Jāatgādina gan, ka piektajā daļā – 113 pašvaldībās – Centrālā vēlēšanu komisija pagarināja kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņus. Jo gribu piedalīties vēlēšanās pauda tikai viens deputātu kandidātu saraksts, bet divās pašvaldībās saraksti nebija iesniegti vispār.
Vēlēšanās mandātus pavisam ieguva 4179 deputāti. No tiem jaunākajam ir 18 gadu, vecākajam – 78. Pēc tautas priekšstāvju kandidātu anketu ziņām, vairums – 82,6% – ievēlēto deputātu ir latvieši, 4,3% – krievi, bet 10% savu tautību nav norādījuši. Vairākums tautas priekšstāvju ir vīrieši – 2413, sievietes – 1766.
Šīs pašvaldību vēlēšanas atšķirībā no iepriekšējām, kas notika 2001.gadā, raksturīgas ar dažādām izmaiņām vēlēšanu organizēšanā. Piemēram, likumdevējs neilgi pirms vēlēšanām noteica 5% barjeru politiskajām partijām iekļūšanai Rīgas domē.
Ne tikai lielajās pilsētās, bet arī citviet nācās tieši saskarties ar tā saukto lielo politiku. Pašvaldībās pirmo reizi tik daudzskaitlīgi bija pārstāvēti politisko partiju kandidātu saraksti, tādējādi norādot, ka valsts un pašvaldību politika ir cieši saistīta. Politiskās partijas daudz vairāk tika pārstāvētas arī pagastu pašvaldību vēlēšanās, kur iepriekš vairumā sacentās vietējo vēlētāju apvienību saraksti.
Vēlēšanas iezīmēja spēju balsotāju aktivitātes kritumu salīdzinājumā gan ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, gan ar 8.Saeimas vēlēšanām. No 1 418 445 vēlētāju reģistrā esošajiem balsstiesīgajiem vēlētājiem savu līdzdalību apliecināja vien 749 709 (52,8%) balsotāji. Visaktīvākie vēlētāji bija Balvu rajonā un Rēzeknes pilsētā, kur vēlēšanās piedalījās 62% un 61%, bet viskūtrākie – jelgavnieki (44,3%) un Saldus rajona iedzīvotāji (47,1%).

Kā bija un kā būs?

Vērtējot vēlēšanu rezultātus, politiskās varas maiņa nav bijusi tik daudzskaitlīga, kādu to, iespējams, prognozēja. No septiņām Latvijas lielajām pilsētām domes vadītāji ir nomainījušies vienīgi Rīgā un Jūrmalā. Bet Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī, neraugoties uz priekšvēlēšanu laika sensācijām, domes priekšgalā ir iepriekšējie pilsētas galvas. Tiesa, divās lielajās pilsētās vēlēšanu rezultātus tiesa ir atcēlusi, tur gaidāmas atkārtotas vēlēšanas.
Aplūkojot vietējās varas maiņu dažādos Latvijas rajonos, aina ir atšķirīga. Tomēr kopumā pašvaldību vadītāja amatu daudzviet ieguvuši līdzšinējie priekšsēdētāji. Kā norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPAS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis, tas raksturo vietējo līderu līdzšinējā darba pozitīvo novērtējumu. Tomēr pašvaldībās, kur tika pieteikts tikai viens deputātu kandidātu saraksts, skaudri iezīmējas cilvēkresursu problēma. Līdz ar to iespējas vēlētājiem objektīvi vērtēt, bet ievēlētajiem deputātiem – iespējas izvēlēties piemērotāko līderi turpmākajam deputātu sasaukumam.
Nav neviena rajona, kurā nebūtu notikusi pašvaldību vadītāju nomaiņa. Tikai vienā pagastā jauns vadītājs ievēlēts Bauskas un Gulbenes rajonos, divi jauni pašvaldību vadītāji ir Jēkabpils rajona, bet trīs – Preiļu rajona pašvaldībās. Visvairāk jaunievēlēto pašvaldību vadītāju ir vienā no lielākajiem rajoniem – Liepājas rajonā. Tur pirmoreiz ievēlēti deviņi vietējās varas vadītāji.

Arī deputātam jāmācās

Ar ievēlēšanu vien nepietiek. Jaunais statuss ne vien piešķir godu, bet arī uzliek pienākumus, liek apgūt organizatorisko kārtību un procesus pašvaldības darbā. Turklāt kandidāta priekšstati par deputāta darbu atšķiras no īstenības. Par šo atziņu pārliecinājušies visi, kas vēlēšanu ceļā tikuši pie deputāta mandāta.
Lai īpaši sniegtu atbalstu jaunievēlētajiem pašvaldību deputātiem, Latvijas Pašvaldību savienība izdevusi rokasgrāmatu par pašvaldību darba svarīgākajiem jautājumiem. To pašvaldības jau saņēmušas. Aizsākts arī mācību semināru cikls rajonos. Pašvaldību konsultāciju centrs sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu rīko bezmaksas divu dienu seminārus jaunievēlētajiem pašvaldību deputātiem. Semināri paredzēti Jēkabpilī, Saldū un Cēsīs, arī Rīgā. LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis atzina, ka jaunievēlētie pašvaldību deputāti mācību seminārus rajonos apmeklē labprāt. “Zāles ir pilnas, un var redzēt, ka cilvēki ar interesi klausās mūsu lektoru sagatavoto informāciju par pašvaldību deputāta darbu, pienākumiem un atbildību.”

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv