Dalās pieredzē, kā apgūt Eiropas naudu

Vakar Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas (LBKA) pārstāvji dalījās pieredzē, kas gūta, palīdzot uzņēmējiem Eiropas struktūrfondu apgūšanā. Biznesa konsultanti arī izteica konstruktīvus priekšlikumus, kā uzlabot projektu sagatavošanu un apriti.

Pagājis gads, kopš Latvijas uzņēmēji sākuši izstrādāt projektus Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistei valsts atbalsta programmu ietvaros. Pareiza dokumentu noformēšana un informācijas apkopošana prasa resursus, kādu bieži vien nav uzņēmēju rīcībā, tāpēc tiek meklēta konsultantu palīdzība.
Kā uzskata LBKA izpilddirektors Dainis Locāns, pretendentu vidū priekšrocības ir tiem projektu iesniedzējiem, kuri izmantojuši konsultantu pakalpojumus, jo dokumentu sagatavošana prasa iemaņas un darbu, kuru labāk veic kvalificēts speciālists. LBKA prezidents Andris Deniņš norādīja, ka sākotnēji savus pakalpojumus klientiem piedāvāja arī konsultācijās nekompetentas personas. LBKA sakārtoja šo jomu, nosakot sniegto pakalpojumu kvalitātes normas. Īpaši asi konsultatīvās prakses nepilnības bija jūtamas reģionos. Lai novērstu informācijas trūkumu, LBKA 2004.gada jūlijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) noslēdza līgumu, kas atviegloja informācijas apmaiņu.
LBKA locekļi iezīmēja vairākas problēmas, kuras raksturīgas pašreizējā ES fondu apguves kārtībā. Viena no tām ir uzņēmēju vidū vērojamā tendence pieteikties uz fondiem ar lielāku atbalsta summu, piemēram, ražošanas atbalsta programmās. Mazāks pretendentu skaits ir programmās ar atbalsta summu no 10 līdz 30 tūkstošiem latu, piemēram, inovācijām paredzētās programmās. Uzņēmēji nereti tās vērtē kā neizdevīgas, jo projektu iesniegšanai vajadzīgās summas ir tikpat lielas kā programmās ar lielāku finansējumu. Šobrīd uzņēmējiem ir izdevīgi algot konsultantus tikai infrastruktūras attīstības projektu sagatavošanā un uzraudzībā.
SIA “Zygon Baltic Consulting” pārstāve Elvita Rudzāte norādīja, ka atbalstu vēl nesen saņēma tikai ražotāji, lai gan pakalpojumu sfēra, kas ir ap 70 procentu no valsts tautsaimniecības, ir uzskatāma par ļoti nozīmīgu. Attīstības plānā minēti vienīgi ražotāji, un nav skaidrības, vai pakalpojumu sniedzēji izslēgti no finansējamo uzņēmumu skaita. Varētu vēlēties skaidrāku valsts attieksmi, uzsvēra E.Rudzāte.
LBKA pārstāvji uzskata, ka jāveicina uzņēmēju interese par darbinieku izglītību, tas ietilpst valsts izvirzītajās prioritātēs. Tiek piedāvāti divi risinājumi, kas palīdzētu aktivizēt programmas ar mazāku pretendentu skaitu. Pirmais – iesniedzamās dokumentu paketes vienkāršošana līdz iespējamam minimumam, kas iesniedzējiem pavērtu iespēju sagatavot projektu bez konsultantu līdzdalības. Otra iespēja – iekļaut projekta atbalsta summā konsultanta projekta sagatavošanas izmaksas. Tas ietaupītu uzņēmēja laiku un naudu un būtu izdevīgs arī konsultantiem.
Vēl viena problēma, ar kuru nereti jāsaskaras projektu iesniedzējiem, ir iepirkuma procedūras gaita. “Mūsu uzņēmējam ir grūti apgūt jaunos birokrātiskos noteikumus,” situāciju skaidroja SIA “FIDEA” pārstāve Agita Kuļikovska. Latvijas uzņēmējiem, kuri tikai nesen saskārušies ar dokumentu noformēšanai nepieciešamo sarežģīto kārtību, bieži vien ir grūti saskaņot iepirkuma datumus ar finansējuma saņemšanas laiku. Teorētiski projekts jāizskata 90 dienās, tomēr nereti lēmuma pieņemšana aizņem trīs vai četrus mēnešus. Tāpēc var uzskatīt, ka projekta iesniedzējs riskē, jo ar piegādātāju noslēgtā līguma termiņu beigas var pienākt agrāk, nekā projekts tiek apstiprināts. LBKA locekļi pauda viedokli, ka vēlams padarīt elastīgākus arī noteikumus līgumā ar LIAA, kas ļautu uzņēmumam ieviest biznesam izdevīgas izmaiņas vēl projekta īstenošanas gaitā.

Jānis Nicmanis