
“Ja tiks konstatēts, ka saimnieks nav izpildījis kādu no labas saimniekošanas prakses nosacījumiem, tajā skaitā ja viņa apsaimniekotajā zemē būs dedzināta kūla, no kopējās aprēķinātās atbalsta summas par saimniecību, kas atrodas mazāk labvēlīgajos apvidos, kā arī saimniecībai, kas pieteikusies uz atbalstu pasākumā “Agrovide”, tiks piemērota sankcija, samazinot atbalstu par 10 procentiem,” uzsver zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Pēc viņa teiktā, lauksaimniekiem jāņem vērā, ka kūlas dedzināšanas fakts tiks uzskatīts par labas saimniekošanas prakses pārkāpumu.
Labas saimniekošanas prakses nosacījumi radīti, lai saglabātu vērtīgās augu sugas, novērstu putnu, dzīvnieku un kukaiņu bojāeju. Tāpēc īpašnieka uzdevums ir attīrīt apsaimniekojamo teritoriju no degtspējīgiem atkritumiem – izkaltušiem kokiem, pērnās zāles u.tml. Savukārt ap ēkām desmit metru platā joslā teritorija jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Zemes īpašniekam vai apsaimniekotājam arī jāraugās, lai viņa apsaimniekojamā teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Lauku atbalsta dienests jau vienojies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ka LAD no VUGD regulāri saņems informāciju par platībām, kurās reģistrēta kūlas dedzināšana. VUGD sniegtā informācija tiks ņemta vērā, kontrolējot saimniecības.
Zemkopības ministrija atgādina, ka par kūlas dedzināšanu pilnībā atbildīgs ir konkrētās platības saimnieks, ja viņš apsaimnieko teritoriju, vai šīs platības apsaimniekotājs, ja apsaimniekotā platība iznomāta. Patlaban kā lauksaimnieciskajai ražošanai mazāk labvēlīgi apvidi noteikti 74,4 procenti Latvijas teritorijas.
Pēc ZM informācijas