Vai Jūrmalas domes darbs ir likumīgs?

Katrai dzīves situācijai nevar radīt noteiktu likuma pantu. Tomēr dažādi uztvertā un skaidrotā bezprecedenta situācija Jūrmalā norāda uz nepilnībām likumdošanā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Rajona Administratīvās tiesas lēmums, kas atceļ vēlēšanu rezultātus Jūrmalas pilsētā, stāsies spēkā 22.aprīlī, ja netiks iesniegta apelācija. Taču, kamēr pārraugošās valsts institūcijas mēģina rast tiesiski korektu skaidrību šajā situācijā, dome darbu turpina. Situāciju līdz tiesas sprieduma publiskošanai dažādi komentē arī tieslietu eksperti.

Likumos nav receptes visiem gadījumiem

Gadījums ir pirmreizējs. Un viens no apjukuma iemesliem ir fakts, ka likums nenosaka kārtību, kā rīkoties situācijā, kad vecās domes pilnvaras ir beigušās, bet jaunās domes tiesības apstrīdētas ar Administratīvās tiesas spriedumu. Situācija Rēzeknē ir atšķirīga. Tur tiesa atcēla vēlēšanu rezultātus, kad jaunā dome vēl nebija ievēlēta. Tādēļ līdz jaunām vēlēšanām tika pagarinātas vecās domes pilnvaras.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis uzskata, ka pašreizējie Administratīvās tiesas spriedumu apelācijas un kasācijas iesniegšanas termiņi ir par garu. Tie arī nopietni apgrūtina pašvaldību vēlēšanu norisi, kā arī to pašvaldību darbu, kuru pilnvaras tiek apstrīdētas tiesā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) bija sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Tieslietu ministrijā (TM) lēmuma projektu par pagaidu administrācijas iecelšanu Jūrmalas domē, kas pilsētas pašvaldību vadītu līdz atkārtotām pašvaldību vēlēšanām. Tomēr TM šo dokumentu atteicās saskaņot, norādot, ka lēmumu īpaša likuma formā par pagaidu administrācijas iecelšanu ir tiesīga pieņemt tikai Saeima. Bez tam, balstoties uz likuma “Par pašvaldībām” normām, pagaidu administrācijas iecelšana pašvaldībā ir iespējama tad, ja Saeimā pieņemts lēmums par pašvaldības deputātu pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu. Kā jārīkojas gadījumā, ja Administratīvā tiesa anulē vēlēšanu rezultātus pēc tam, kad jaunievēlētā pašvaldība jau ir sākusi darbu, tas likumā nav noteikts. Kā zināms, Saeimas darbā patlaban līdz 9.aprīlim ir starpsesiju brīvdienas.

Katram cits viedoklis

Kā “LV” skaidroja RAPLM Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka, viņaprāt, Jūrmalas domes pilnvaras strādāt līdz tiesas noteiktajiem 22.aprīlim ir apstrīdamas, balstoties uz Administratīvā procesa likuma 185.pantu. Saskaņā ar šo pantu pilnvaras tiek zaudētas līdz ar tiesas pieteikuma iesniegšanas brīdi. Iesniedzot pieteikumu tiesā, tiek apstrīdēts administratīvais akts, kas apstiprina jaunievēlētās domes pilnvaras.
Savukārt TM parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups uzskata, ka priekšlikums apstiprināt Jūrmalas pagaidu administrāciju, pirms nav stājies spēkā tiesas spriedums, no juridiskā viedokļa ir absurds. “Nav nekāda iemesla uzskatīt, ka šobrīd Jūrmalā nav leģitīmas varas,” piebilda politiķis, “pagaidu administrāciju varēs iecelt tikai tad, kad tiesas spriedums būs stājies spēkā un šī dome būs atlaista,” skaidro E. Jaunups.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa norāda, ka jāņem vērā, kas tika tiesā apstrīdēts – pats administratīvais akts vai nelikumīgi vēlēšanu rezultāti. Viņa atzina, ka neviens no iesniedzējiem ne Jūrmalā, ne Rēzeknē neesot vis prasījis anulēt administratīvo aktu, proti, vēlēšanu komisijas lēmumu par rezultātu apstiprināšanu, bet gan atzīt to, ka vēlēšanu rezultāti ir nelikumīgi.
TM padomnieks administratīvo tiesību jautājumos Arvīds Dravnieks uzskata, ka Latvijas likumi neparedz situāciju, kāda pašlaik ir Jūrmalā. “Nevar spriest par to, vai 12.martā ievēlētā Jūrmalas dome, paziņojot par palikšanu savos amatos, rīkojas pareizi, jo vēl nav zināms pilns tiesas spriedums,” norāda A. Dravnieks. Tādēļ politiķiem ir jāizvēlas labākais variants, kā strādāt, līdz būs stājies spēkā tiesas spriedums. (Tieslietu ministrijas viedokli skat. A19. lpp.)

Jūrmalas dome turpina lemt

Ievēlētā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta, respektējot tiesas lēmumu, norāda, ka viņas rīcībā šobrīd nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka pašreizējās domes darbība līdz 22.aprīlim nav likumīga. Tādēļ Jūrmalas dome turpinās darbu. Ārkārtas sēdē 1.aprīlī domes pastāvīgo komiteju sastāvā apstiprināti seši deputāti un lemts par dažiem pašvaldības darba ikdienas jautājumiem. Bet 4.aprīļa domes ārkārtas sēdē Jūrmalas dome lēmusi par atsevišķām izmaiņām pašvaldības nolikumā.
Par iespējamo Jūrmalas pagaidu administrācijas iecelšanu bija paredzēts runāt vakar vakarā koalīcijas padomē, lai šodien šo jautājumu apspriestu Ministru kabineta sēdē.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv