ATSAUCĒ IETVERT:
Saņemot vēstuli no Zviedrijas premjerministra. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2005., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/105085
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saņemot vēstuli no Zviedrijas
premjerministra
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
1.aprīlī saņēma vēstuli no Zviedrijas premjerministra Jērana Pēršona. Vēstulē
J.Pēršons raksta:
“Šogad aprit nacisma sakāves un Otrā pasaules kara beigu 60. gadskārta. Tas ir iemesls svinībām un pārdomām Eiropā. Daudzos šī gadskārta raisa divējādas jūtas. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai tā iezīmē ne tikai galīgo uzvaru pār nacistisko Vāciju, bet arī padomju okupācijas un totalitārā režīma perioda sākumu.
Ņemot vērā šos vēsturiskos faktus, ir saprotams, ka 9. maija svinības Maskavā par godu Otrā pasaules kara beigu Eiropā 60. gadskārtai Latvijā ir ārkārtīgi jūtīgs jautājums. Es saprotu, ka Jūsu izvēle piedalīties svinībās Maskavā nebija viegla, un es cienu Jūsu lēmumu.
Es pievienojos viedoklim, ka ir svarīgi, lai svinības par godu uzvarai pār nacismu neaizsegtu mūsu skatam Padomju Savienības veiktos noziegumus pret cilvēci.
Pēdējo gadu desmitu politiskie notikumi ir mūs aizveduši līdz vēsturiskajai Eiropas atkalapvienošanai. Eiropas Savienības paplašināšanās darīja galu nedabiskajam Eiropas sadalījumam. Latvija un pārējās jaunās dalībvalstis Centrālajā un Austrumu Eiropā atguva tām pienākošos vietu Eiropas saimē.
Es priecāšos turpināt mūsu ciešās kaimiņu un partneru attiecības Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbībā un Eiropas Savienības dalībvalstu statusā. Es ceru, ka Eiropas Savienībā mēs varēsim kopīgi censties tālāk attīstīt mūsu sadarbību ar Krieviju un pārējiem mūsu kaimiņiem šajā reģionā.”
“Šogad aprit nacisma sakāves un Otrā pasaules kara beigu 60. gadskārta. Tas ir iemesls svinībām un pārdomām Eiropā. Daudzos šī gadskārta raisa divējādas jūtas. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai tā iezīmē ne tikai galīgo uzvaru pār nacistisko Vāciju, bet arī padomju okupācijas un totalitārā režīma perioda sākumu.
Ņemot vērā šos vēsturiskos faktus, ir saprotams, ka 9. maija svinības Maskavā par godu Otrā pasaules kara beigu Eiropā 60. gadskārtai Latvijā ir ārkārtīgi jūtīgs jautājums. Es saprotu, ka Jūsu izvēle piedalīties svinībās Maskavā nebija viegla, un es cienu Jūsu lēmumu.
Es pievienojos viedoklim, ka ir svarīgi, lai svinības par godu uzvarai pār nacismu neaizsegtu mūsu skatam Padomju Savienības veiktos noziegumus pret cilvēci.
Pēdējo gadu desmitu politiskie notikumi ir mūs aizveduši līdz vēsturiskajai Eiropas atkalapvienošanai. Eiropas Savienības paplašināšanās darīja galu nedabiskajam Eiropas sadalījumam. Latvija un pārējās jaunās dalībvalstis Centrālajā un Austrumu Eiropā atguva tām pienākošos vietu Eiropas saimē.
Es priecāšos turpināt mūsu ciešās kaimiņu un partneru attiecības Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbībā un Eiropas Savienības dalībvalstu statusā. Es ceru, ka Eiropas Savienībā mēs varēsim kopīgi censties tālāk attīstīt mūsu sadarbību ar Krieviju un pārējiem mūsu kaimiņiem šajā reģionā.”
Valsts prezidenta preses dienests