ATSAUCĒ IETVERT:
Par leģionāru izdošanu PSRS - izstādē Stokholmā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2005., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/105083
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par leģionāru izdošanu PSRS –
izstādē Stokholmā
Līdz 15.maijam Stokholmas Dzīvās vēstures
foruma telpās būs aplūkojama izstāde par latviešu leģionāru izdošanu PSRS. To
atklāja Latvijas vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis.
Vēstnieks uzrunā atzinīgi vērtēja Zviedrijas drosmi ieskatīties savas vēstures ne tik vieglajās lappusēs un vēlēja, lai valstīm būtu vairāk drosmes rīkoties līdzīgi, izvērtējot Otro pasaules karu. Izstādes atklāšanas laikā aptuveni 50 klausītāju vietām paredzētā zāle bija pārpildīta.
Izstāde uz Stokholmas Dzīvās vēstures forumu atceļojusi no Kristjānstades reģionālā muzeja, kurš ekspozīciju veidojis un kurā tā bija aplūkojama no pagājušā gada novembra līdz šā gada janvāra beigām. Izstāde pieteikta kā vēstījums par “zviedru traumu Otrā pasaules kara ēnā”.
Kaut arī Zviedrija bija neitrāla, tomēr Otrā pasaules kara notikumi to ietekmēja visdažādākajos veidos. Kara beigās no Baltijas Zviedrijā kā bēgļi ieradās aptuveni 3000 vācu armijas zaldātu. Viņu vidū bija 167 baltieši. Zviedrijas koalīcijas valdība toreiz pieņēma lēmumu izdot visus “militāros bēgļus”, vairumu no viņiem – Padomju Savienībai. Daudziem tas nozīmēja nedrošu nākotni padomju ieslodzījuma nometnēs. Izstāde atspoguļo to, kas toreiz notika dažādās internēto nometnēs visā Zviedrijā.
Pēc izstādes atklāšanas raisījās diskusija, kurā izskanēja jautājumi: kas toreiz patiesībā notika? Vai Zviedrija rīkojās pareizi vai nepareizi? Kā baltiešu izdošana ietekmēja Zviedrijas attiecības ar Baltijas valstīm? Diskusijā piedalījās tādi Zviedrijā pazīstami akadēmiķi kā Upsalas universitātes goda profesors Karls Jērans Andrae, Lundas universitātes profesors Kristians Gerners, kā arī arhīva pārstāvis Jans Dalīns. Diskusiju vadīja žurnālists Karls Aksels Jansons.
Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Zviedrijas rīcība, izdodot PSRS baltiešu bēgļus, bijusi nepareiza gan no morālā viedokļa, gan tādēļ, ka “politiskās konsekvences nebija patīkamas”.
Vēstnieks uzrunā atzinīgi vērtēja Zviedrijas drosmi ieskatīties savas vēstures ne tik vieglajās lappusēs un vēlēja, lai valstīm būtu vairāk drosmes rīkoties līdzīgi, izvērtējot Otro pasaules karu. Izstādes atklāšanas laikā aptuveni 50 klausītāju vietām paredzētā zāle bija pārpildīta.
Izstāde uz Stokholmas Dzīvās vēstures forumu atceļojusi no Kristjānstades reģionālā muzeja, kurš ekspozīciju veidojis un kurā tā bija aplūkojama no pagājušā gada novembra līdz šā gada janvāra beigām. Izstāde pieteikta kā vēstījums par “zviedru traumu Otrā pasaules kara ēnā”.
Kaut arī Zviedrija bija neitrāla, tomēr Otrā pasaules kara notikumi to ietekmēja visdažādākajos veidos. Kara beigās no Baltijas Zviedrijā kā bēgļi ieradās aptuveni 3000 vācu armijas zaldātu. Viņu vidū bija 167 baltieši. Zviedrijas koalīcijas valdība toreiz pieņēma lēmumu izdot visus “militāros bēgļus”, vairumu no viņiem – Padomju Savienībai. Daudziem tas nozīmēja nedrošu nākotni padomju ieslodzījuma nometnēs. Izstāde atspoguļo to, kas toreiz notika dažādās internēto nometnēs visā Zviedrijā.
Pēc izstādes atklāšanas raisījās diskusija, kurā izskanēja jautājumi: kas toreiz patiesībā notika? Vai Zviedrija rīkojās pareizi vai nepareizi? Kā baltiešu izdošana ietekmēja Zviedrijas attiecības ar Baltijas valstīm? Diskusijā piedalījās tādi Zviedrijā pazīstami akadēmiķi kā Upsalas universitātes goda profesors Karls Jērans Andrae, Lundas universitātes profesors Kristians Gerners, kā arī arhīva pārstāvis Jans Dalīns. Diskusiju vadīja žurnālists Karls Aksels Jansons.
Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Zviedrijas rīcība, izdodot PSRS baltiešu bēgļus, bijusi nepareiza gan no morālā viedokļa, gan tādēļ, ka “politiskās konsekvences nebija patīkamas”.
Ārlietu ministrijas Preses centra un sabiedrisko attiecību departaments