• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas 2005. gada 31. marta informācija "Latvijas maksājumu bilance 2004.gada 4.ceturksnī un 2004.gadā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2005., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/105038

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrijas lēmums Nr.13

Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai "Latvijas Orientēšanās federācija"

Vēl šajā numurā

05.04.2005., Nr. 53

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Latvijas Banka

Veids: informācija

Pieņemts: 31.03.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2005.gada 31.martā

Latvijas maksājumu bilance 2004.gada 4.ceturksnī un 2004.gadā

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2004.gada 4.ceturksnī bija 7,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP; 2003.gada atbilstošajā periodā — 9,3%). Preču negatīvā saldo un ienākumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP nemainījās, kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo būtiski palielinājās, bet pakalpojumu pozitīvais saldo samazinājās.

2004.gadā maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo sasniedza 12,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP; 2003.gadā — 8,2%). To noteica preču un ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP pieaugums un pakalpojumu pozitīvā saldo kritums. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo nedaudz uzlabojās.

A13.PNG (56075 bytes)

 

Maksājumu bilances vērtējums

Latvijas maksājumu bilance 2004.gadā bija pozitīva. Tekošā konta deficītu aizvien sedza ārvalstu tiešās investīcijas un cits ilgtermiņa kapitāls, kas apliecina investoru uzticību Latvijas ekonomikai. Latvijā veikto tiešo investīciju apjoms 2004.gadā pieauga pat vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Gada otrajā pusē turpinājās strauja ārējās tirdzniecības izaugsme. Līdzīgi kā 3.ceturksnī, arī 4.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču eksports auga straujāk nekā imports (attiecīgi 34,7% un 26,7%), kas ir ļoti augsts līmenis. Tomēr gadā kopumā preču importa pieaugums apsteidza preču eksporta kāpumu, jo augošais iekšzemes pieprasījums un preču krājumu veidošana pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī vairākas liela apjoma investīciju preču vienreizējās iegādes noteica importa straujo pieaugumu, kas kopumā paaugstināja tekošā konta deficītu par vairāk nekā 3 procenta punktiem.

Tomēr jāatzīmē, ka lielā mērā augsto pieauguma tempu noteica būtiskais eksporta un importa cenu kāpums, ko savukārt ietekmēja gan atsevišķu produktu pasaules cenu līmenis, gan augstais eiras kurss. Izslēdzot cenu celšanos, gan eksporta, gan importa pieau­gums reālajā izteiksmē bija apmēram par 4 procentu punktiem lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tas liecina, ka, no vienas puses, Latvijas ražotāji saglabā konkurētspēju galvenajos noieta tirgos, bet, no otras puses, arvien pastāv stiprs iekšzemes pieprasījums.

2005.gadā vairāku minēto faktoru ietekme uz tekošā konta deficīta apmēru, visticamāk, mazināsies vai pat izzudīs. Lata piesaiste eirai mazinās valūtas svārstību ietekmi un pozitīvi ietekmēs ārējās tirdzniecības darījumus. Svarīgs Latvijas maksājumu bilances rādītāju uzlabošanas priekšnoteikums ir ražojošo un ārējos pakalpojumus sniedzošo nozaru sekmīga izaugsme, ko veicinās uzņēmumiem izsniegto kredītu straujāks pieaugums, kā arī Eiropas Savienības strukturālo fondu apguve, kurā uzņēmējiem atbalstu sniedz arī bankas. Tomēr virkne ar ES strukturālo fondu apguvi saistītu projektu un joprojām spēcīgais iekšzemes pieprasījums neļauj gaidīt būtisku tekošā konta deficīta samazināšanos. Šādos apstākļos ir svarīgi saglabāt ārvalstu investoru interesi par Latviju, kā arī apliecināt stingru virzību uz makroekonomiskās stabilitātes saglabāšanu valstī, lai tekošā konta deficītam nodrošinātu ārējo tiešo investīciju segumu.

Skaidrojumi maksājumu bilancei 2004.gada 4.ceturksnī un 2004.gadā

Latvijas ārējā tirdzniecība 2004. gada 4.ceturksnī attīstījās dinamiski. Gada pēdējā ceturksnī bija lielākais eksporta pieaugums, ko vienlīdz nozīmīgi ietekmēja eksporta preču cenu un fiziskā apjoma kāpums. Preču eksportā 4.ceturksnī joprojām dominēja koks un koka izstrādājumi, parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi, lauksaimniecības un pārtikas preces, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, mehānismi un mehāniskās ierīces, elektroiekārtas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nozīmīgākais importa kāpums bija minerālproduktu, parasto metālu un parasto metālu izstrādājumu un lauksaimniecības un pārtikas preču grupās. Importa pieaugumu kopumā vairāk noteica importa preču fiziskā apjoma kāpums.

Salīdzinājumā ar 2003.gada 4.ceturksni palielinājās gan sniegto pakalpojumu apjoms, gan (nedaudz mazāk) saņemto pakalpojumu apjoms. Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo kāpumu noteica Latvijas valdības (galvenokārt ES fondu līdzekļi) un citu sektoru (galvenokārt privātpersonu) saņemto kārtējo pārvedumu apjoma pieaugums.

Palielinoties Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju apjomam, tiešo investīciju pozitīvais saldo 4.ceturksnī bija 70,8 miljoni latu. Nozīmīgākā ieguldījumu daļa (apstrādes rūpniecībā un finanšu starpniecībā) Latvijā tika veikta pašu kapitāla un reinvestētās peļņas veidā. Portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs, un to noteica rezidentu (banku) ieguldījumu apjoma samazinājums parāda vērtspapīros. Liela finanšu resursu daļa ieplūda citu ieguldījumu veidā. Pieauga rezidentu citu ieguldījumu apjoms ārvalstīs, bankām palielinot ārvalstu kredītiestādēm izsniegto īstermiņa aizdevumu apjomu un samazinot pieprasījuma noguldījumu apjomu ārvalstīs. Saistības pret nerezidentiem palielinājās, bankām piesaistot nerezidentu ilgtermiņa aizņēmumus termiņnoguldījumu veidā.

Rezerves aktīvi 4.ceturksnī palielinājās par 80,8 miljoniem latu, un kāpumu galvenokārt noteica Latvijas Bankas veiktās valūtas intervences.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes ārējās tirdzniecības statistikas datiem par 2004.gadu preču eksporta kāpums (28,1%) bija lielāks nekā preču importa pieau­gums (25,2%) un importa pārsvars pār eksportu saruka no 81,1% 2003.gadā līdz 77,1% 2004.gadā. Tautsaimniecības izaugsme Eiropā noteica Latvijas preču pieprasījuma kāpumu ārējos tirgos. Latvijas preču konkurētspēja bija noturīga, tāpēc eksports strauji attīstījās. Eksporta pieaugumu noteica arī tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās līdz ar eksporta cenu kāpumu augstā eiras kursa ietekmē. Eksporta pieau­gumā vienlīdz nozīmīga bija gan preču cenu, gan fiziskā apjoma palielināšanās. Augošais iekšzemes pieprasījums un preču krājumu veidošana pirms iestāšanās ES, un liela apjoma investīciju preču vienreizējas iegādes noteica importa straujo pieaugumu. Divas trešdaļas importa kāpuma 2004.gadā noteica preču fiziskā apjoma pieaugums, bet vienu trešdaļu — cenu celšanās.

2004.gadā eksporta kāpumu noteica eksportā dominējošās preces, turklāt strauji palielinājās minerālproduktu eksports. Auga preču ar augstāku pievienoto vērtību eksports. Latvijas nozīmīgākās partneres preču eksportā bija ES valstis, uz kurām eksports pieauga par 25,4%. Lielākais eksporta kāpums (68,8%) bija uz jaunajām ES valstīm (Lietuvu, Igauniju un Poliju). Nozīmīgi eksports palielinājās arī uz NVS un pārējām valstīm.

2004.gadā lata reālais efektīvais kurss būtiski nemainījās, jo lata nominālā efektīvā kursa samazinājumu līdzsvaroja cenu pārmaiņu indeksa vērtības pieaugums. Tādējādi nozīmīgas konkurētspējas pārmaiņas netika novērotas.

Visvairāk pieauga minerālproduktu, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu, parasto metālu un parasto metālu izstrādājumu un satiksmes līdzekļu ievedums. Tās arī bija dominējošās importa preces.

Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz saruka, samazinoties pārvadājumu pakalpojumu pozitīvajam saldo. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo gandrīz nemainījās, un citu pakalpojumu pozitīvais saldo pieauga, galvenokārt palielinoties nerezidentiem sniegto citas saimnieciskās darbības, finanšu, sakaru un būvniecības pakalpojumu apjomam. Ievērojami pieaugot nerezidentu Latvijā gūto ieguldījumu ienākumu apjomam, ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās.

Gan kārtējo pārvedumu, gan kapitāla konta pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga, un kāpumu noteica Latvijas valdības (galvenokārt ES fondu līdzekļi) un citu sektoru (galvenokārt privātpersonu) saņemto līdzekļu apjoms.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2004.gadā sasniedza 922 miljonus latu. Finanšu resursi galvenokārt ieplūda ārvalstu tiešo investīciju un citu ieguldījumu (galvenokārt ilgtermiņa) veidā. Lielākā tiešo investīciju daļa tika veikta pašu kapitāla un reinvestētās peļņas veidā. Nedaudz pieaugot portfeļieguldījumiem ārvalstīs un Latvijas valdībai emitējot eiras obligācijas, portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 649,2 miljoni latu. Bankām palielinot izsniegto aizdevumu apjomu ārvalstu kredītiestādēm un pieprasījuma noguldījumu apjomu ārvalstu kredītiestādēs, pieauga rezidentu citu ieguldījumu apjoms ārvalstīs. Palielinājās arī saistības pret nerezidentiem, bankām veicot aizņēmumus termiņnoguldījumu veidā un piesaistot nerezidentu pieprasījuma noguldījumus.

Rezerves aktīvi 2004.gadā palielinājās par 214,7 miljoniem latu, un kāpumu galvenokārt noteica Latvijas Bankas latu pārdošana pret ārvalstu valūtu.

Latvijas Bankas preses sekretārs M.Grāvītis

Latvijas maksājumu bilance

tūkstošos latu

in thousands of lats

2003

2004

I

II

III

IV

I1

II1

III1

IV

TEKOŠAIS KONTS

-70 518

-136 694

-149 144

-164 286

-151 807

-337 118

-258 068

-160 956

CURRENT ACCOUNT

Preces

-224,993

-268,411

-322,982

-324,614

-296,805

-431,726

-372,910

-384,879

Goods

Kredīts (eksports)

403,861

465,480

452,129

486,946

481,539

556,063

588,401

633,103

Credit (exports)

Debets (imports)

-628,854

-733,891

-775,111

-811,560

-778,344

-987,790

-961,311

-1,017,982

Debit (imports)

Pakalpojumi

93,901

86,244

85,774

64,241

78,490

90,861

88,265

69,070

Services

Kredīts (eksports)

201,968

219,626

235,323

207,845

200,958

241,937

262,659

257,629

Credit (exports)

Debets (imports)

-108,068

-133,382

-149,549

-143,604

-122,468

-151,076

-174,394

-188,560

Debit (imports)

Ienākumi

4,569

-22,583

-9,138

14,736

-10,738

-71,853

-51,819

15,392

Income

Kredīts

49,775

50,484

55,160

55,063

54,561

57,662

69,003

88,127

Credit

Debets

-45,206

-73,067

-64,298

-40,327

-65,299

-129,515

-120,822

-72,735

Debit

Kārtējie pārvedumi

56,006

68,056

97,203

81,350

77,245

75,600

78,396

139,462

Current transfers

Kredīts

98,187

119,548

147,893

160,274

143,500

154,952

159,508

236,219

Credit

Debets

-42,181

-51,492

-50,690

-78,924

-66,255

-79,352

-81,112

-96,757

Debit

KAPITĀLA KONTS

7,355

11,500

11,318

13,151

13,946

12,658

38,124

13,004

CAPITAL ACCOUNT

Kredīts

7,932

12,118

11,832

13,518

14,385

13,903

38,953

14,151

Credit

Debets

-577

-617

-514

-367

-439

-1,245

-830

-1,147

Debit

FINANŠU KONTS

58,522

98,912

137,870

168,520

173,681

230,190

203,193

237,181

FINANCIAL ACCOUNT

Tiešās investīcijas

60,063

51,103

6,353

33,861

63,495

80,610

76,291

70,773

Direct investments

Ārvalstīs

-4,343

-1,974

-9,564

-4,758

-17,790

-21,699

-9,770

-9,738

Abroad

Latvijā 2

64,407

53,077

15,917

38,619

81,285

102,309

86,061

80,510

in Latvia 2

Portfeļieguldījumi

-33,561

-24,781

-89,671

21,413

49,432

113,982

-112,429

92,988

Portfolio investment

Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērts­papīros)

-41,799

-33,175

-100,625

9,460

35,531

-16,894

-105,576

85,643

Assets (investment in foreign securities)

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

375

-678

1,796

2,043

-1,323

1,175

-1,851

-4,846

Equity securities

Parāda vērtspapīri

-42,174

-32,497

-102,421

7,416

36,854

-18,069

-103,726

90,489

Debt securities

Obligācijas un parādzīmes

-41,646

-26,266

-105,924

5,780

36,397

18,354

-105,768

65,703

Bonds and notes

Naudas tirgus instrumenti

-527

-6,231

3,503

1,636

457

-36,424

2,042

24,786

Money market instruments

Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

8,238

8,394

10,954

11,953

13,902

130,876

-6,852

7,345

Liabilities (foreign investment in Latvian securities)

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

1,266

6,150

1,436

13,038

14,469

-1,565

461

3,435

Equity securities

Parāda vērtspapīri

6,972

2,244

9,518

-1,085

-567

132,441

-7,313

3,911

Debt securities

Obligācijas un parādzīmes

6,962

2,340

9,518

-1,032

-960

132,834

-7,313

3,127

Bonds and notes

Naudas tirgus instrumenti

10

-95

0

-53

392

-392

0

784

Money market instruments

Atvasinātie finanšu instrumenti

-5,090

4,429

1,236

2,945

-7,802

-3,979

2,005

-15,656

Financial derivatives

Aktīvi

-1,946

-2,153

1,545

-74

-521

-1,267

1,465

-18,118

Assets

Monetārās iestādes

-1,908

135

-138

577

-561

-1,993

565

-17,189

Monetary authorities

Valdība

0

0

0

0

0

0

0

0

General government

Bankas

-463

-2,348

1,685

-653

39

733

1,085

-961

Banks

Citi sektori

425

61

-1

1

0

-7

-185

31

Other sectors

Pasīvi

-3,144

6,581

-309

3,019

-7,281

-2,712

540

2,462

Liabilities

Monetārās iestādes

-2,973

4,227

305

926

-5,335

-1,102

1,515

1,470

Monetary authorities

Valdība

0

0

0

0

0

0

0

0

General government

Bankas

-157

2,354

-614

2,093

-1,946

-1,714

-978

1,011

Banks

Citi sektori

-14

0

0

0

0

105

3

-19

Other sectors

Citi ieguldījumi

-52,188

141,461

287,360

97,344

49,389

114,641

315,320

169,883

Other investment

Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-27,953

-95,510

-114,519

-149,017

-237,454

-98,379

-392,972

-182,912

Assets (Latvia’s loans to foreign countries etc.)

Monetārās iestādes

61

88

-17

147

-60

-808

59

-101

Monetary authorities

Valdība

-724

-155

147

817

174

-4

199

346

General government

Bankas

-2,777

-83,987

-118,971

-151,926

-195,256

-98,369

-376,383

-192,430

Banks

Citi sektori

-24,514

-11,456

4,322

1,945

-42,312

801

-16,847

9,272

Other sectors

Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

-24,235

236,971

401,878

246,361

286,842

213,020

708,292

352,796

Liabilities (foreign loans to Latvia etc.)

Monetārās iestādes

-1,663

-1,341

-1,231

-1,614

-1,687

8,505

-3,028

16,685

Monetary authorities

Valdība

-10,348

-2,356

294

-23,897

41

-2,872

738

324

General government

Bankas

-5,408

209,696

377,734

256,905

264,327

118,249

653,506

331,953

Banks

Citi sektori

-6,816

30,973

25,081

14,967

24,162

89,137

57,076

3,833

Other sectors

REZERVES AKTĪVI

89,298

-73,300

-67,408

12,958

19,167

-75,063

-77,995

-80,808

RESERVE ASSETS

NOVIRZE

4,641

26,281

-44

-17,385

-35,819

94,271

16,752

-89,228

Net errors and omissions

1 Dati precizēti.

1 Data have been revised.

2 Sākot ar 2004. gadu, Latvijā veikto tiešo investīciju pašu kapitāla dati tiek atspoguļoti pēc iespējas tuvāk tirgus cenām. Novērtējot biržā kotēto uzņēmumu vērtību, tiek izmantoti Rīgas Fondu biržas dati, bet biržā nekotēto uzņēmumu vērtību iegūst, izmantojot Eiropas Centrālās bankas rekomendēto pašu kapitāla metodi (pašu kapitāls bilances vērtībā).

2 As of year 2004, equity capital data of direct investment in Latvia are reported possibly closer to the market value. In assessing the value of listed enterprises, the Riga Stock Exchange data are used, while the value of non-listed enterprises is obtained using the equity capital method (own funds at book value) recommended by the European Central Bank.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!