ATSAUCĒ IETVERT:
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.2000., Nr. 313/315 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10485
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā
www.junik.lv/~wilhelm
Skolēns tas pats pieaugušais vien ir — tikai mācību un augšanas gadi pa
vidu. Ja skolotājs mācīs meklēt patiesību, ja neizsniegs pats zivi, bet dos
makšķeri un ierādīs, kā velkams loms, tad nākotne ir cerīga. 1. septembris
— uz skolu!
Patiesi, ja mēs esam adata, tad veci ļaudis ir adatas acs, kurā iever
diegu. Tā reiz sacījis Imants Ziedonis. Vai arī par sevi? Vai rakstnieks
mūžam nepaliek jauns savos darbos? Tautā drīz aizies Rakstu kārtējais
sējums, top dzejoļi
Studēt, tas ir arvien irties pret straumi — ja apstāsies, tūdaļ sāks nest
atpakaļ.
2000. gada septembrī kārtējo reizi Latvijā pieauga studentu skaits,
apliecinot, ka jaunā paaudze grib būt izglītota. Starp motoriem, mašīnām,
meitenēm...
Laba mūzika ir kā putns, kas nes klausītāja dvēseli uz saviem spārniem.
Mēļo, ka latvieši pirmie izgudrojuši magnetofonu, to apliecinot daina: kuru
dziesmu nodziedāju, to satinu kamolā... Starp ielu muzikantiem arī
fotokolēģis Uldis Briedis
Vēl saulei ir siltums un koku lapās glabājas aizejošās vasaras zaļums.
Bet iepriekšējā naktī jau zāli sudraboja septembra pirmā salna, vēstot, ka
rudens ir klāt. Nākamais būs jau citā gadsimtā un tūkstošgadē. Kanālmalā