ATSAUCĒ IETVERT:
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.2000., Nr. 313/315 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10485
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā
Skolēns tas pats pieaugušais vien ir — tikai mācību un augšanas
gadi pa vidu. Ja skolotājs mācīs meklēt patiesību, ja neizsniegs
pats zivi, bet dos makšķeri un ierādīs, kā velkams loms, tad
nākotne ir cerīga. 1. septembris — uz skolu!
Patiesi, ja mēs esam adata, tad veci ļaudis ir adatas acs, kurā
iever diegu. Tā reiz sacījis Imants Ziedonis. Vai arī par sevi?
Vai rakstnieks mūžam nepaliek jauns savos darbos? Tautā drīz
aizies Rakstu kārtējais sējums, top dzejoļi
Studēt, tas ir arvien irties pret straumi — ja apstāsies, tūdaļ
sāks nest atpakaļ.
2000. gada septembrī kārtējo reizi Latvijā pieauga studentu
skaits, apliecinot, ka jaunā paaudze grib būt izglītota. Starp
motoriem, mašīnām, meitenēm...
Laba mūzika ir kā putns, kas nes klausītāja dvēseli uz saviem
spārniem. Mēļo, ka latvieši pirmie izgudrojuši magnetofonu, to
apliecinot daina: kuru dziesmu nodziedāju, to satinu kamolā...
Starp ielu muzikantiem arī fotokolēģis Uldis Briedis
Vēl saulei ir siltums un koku lapās glabājas aizejošās vasaras
zaļums.
Bet iepriekšējā naktī jau zāli sudraboja septembra pirmā salna,
vēstot, ka rudens ir klāt. Nākamais būs jau citā gadsimtā un
tūkstošgadē. Kanālmalā