Veselības aprūpe kļuvusi dārgāka

No šodienas par ārstēšanos stacionārā maksāsim dārgāk. To paredz jaunie Ministru kabineta apstiprinātie Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikumi (publicēti “LV” 18.01.2005.). Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) direktore Lūcija Akermane, jaunajos noteikumos galvenokārt akcentēta primārā aprūpe (ģimenes ārsti) un tās pieejamība. Tādēļ pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta palikusi nemainīga – 50 santīmu. Tiesa gan, četrkārtīgi palielinājusies maksa par vizīti pie speciālista. Turpmāk par to maksāsim 2 latus. L.Akermane atzīst, ka tas varētu regulēt pacientu plūsmu un mudināt pacientu vairāk sadarboties ar ģimenes ārstu. Jaunie noteikumi paredz mainīt arī ģimenes ārstu finansēšanas modeli. Turpmāk nauda par izmeklējumiem pie speciālista tiks nodalīta no ģimenes ārstam piešķirtās, līdz ar to vairs nebūs pamata bažām, ka ģimenes ārsts nav ieinteresēts pacientu sūtīt pie speciālista. Te gan rodas citas bažas – vai ģimenes ārsts tagad nepārvērtīsies par vienkāršu dispečeru, tikai izrakstot nosūtījumus pie speciālista. Tādēļ ģimenes ārstam paredzētas piemaksas par noteiktu manipulāciju veikšanu, nesūtot pacientu pie speciālista.
Maksa par ārstēšanos slimnīcā ir krietni vien vienkāršota. Līdz šim maksājām latu un piecdesmit santīmus par katru slimnīcā pavadīto dienu plus vēl par veiktajām ārstnieciskajām manipulācijām, bet no šodienas pirmā diena stacionārā ir par velti, taču par katru nākamo pavadīto dienu reģionālajā daudzprofilu slimnīcā maksāsim 5 latus, bet lokālajā – 4 latus.
Pret pacientu iemaksu paaugstināšanu iebilst gan Slimnīcu biedrība (SB), gan Pacientu tiesību birojs. SB valdes loceklis Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Ivars Eglītis “Latvijas Vēstnesim” stāsta, ka pagājušajā gadā pacienti par iemaksām slimnīcai palikuši parādā 5000 latus. Tām sadārdzinoties, pieaugs arī parāds. Kā skaidro L.Akermane, pacientu iemaksas stacionāros palikušus nemainīgas pēdējos piecos gadus, savukārt slimnīcu izdevumi ļoti strauji auguši. Ar līdzšinējo veselības aprūpes finansējumu faktiski nebija cita ceļa, kā tās paaugstināt. Turklāt tādējādi rodas cerība, ka cilvēki laikus vērsīsies pie ģimenes ārsta un aktīvāk izmantos valsts dotās iespējas veikt bezmaksas profilaktiskās veselības apskates. Tā, piemēram, katrai sievietei ir tiesības reizi gadā bez maksas iziet profilaktisko apskati pie ginekologa. Līdz šim sāpīgs jautājums bija ielaists krūts vēzis. Jaunie noteikumi paredz arī profilaktisko mamogrāfijas apskati. L.Akermane arī atgādina par vairākām no pacientu iemaksām atbrīvotām iedzīvotāju kategorijām, kas aptver ap 900 000 iedzīvotāju. No tām ir atbrīvoti bērni, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, politiski represētie, mazturīgie, tuberkulozes slimnieki, psihiski slimie, pacienti, kas saņem hronisko un permantālo dialīzi, pacienti, kas saņem ārstniecības pakalpojumus, kas saistīti ar infekcijas slimības ārstēšanu, valsts un pašvaldības sociālās aprūpes institūciju iemītnieki. Pacientiem nav jāmaksā arī par neatliekamo medicīnisko palīdzību.