ATSAUCĒ IETVERT:
Par priekšlikumu 2006.gadā paaugstināt minimālo darba algu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.04.2005., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104840
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par priekšlikumu 2006.gadā paaugstināt
minimālo darba algu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)
30.martā nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, kurā nepārprotami atbalsta
Labklājības ministrijas priekšlikumu no 2006.gada 1.janvāra paaugstināt minimālo
darba algu no Ls 80 uz Ls 100, vienlaikus norādot, ka nepiekrīt pedagogu darba samaksas
atsaistei no minimālās darba algas, to nepiesaistot citam ekonomiskajam rādītājam.
LBAS atbalsta arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu Saeimai un valdībai (07.03.2005.) par pedagoga darba samaksas piesaisti iepriekšējā gada vidējai sabiedriskā sektorā nodarbinātā darba samaksai.
Latvijā ir ekstrēmi zema minimālā darba alga Baltijā un ES. Latvijā – 121 eira, Lietuvā – 145 eiras, Igaunijā – 172 eiras. Arī vidējā bruto darba alga 25 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir 2848,54 eiras, bet Latvijā – 360,88 eiras. Izvērtējot minimālās darba algas apmēru, ir jāņem vērā arī ar nodokli neapliekamā minimuma lielums: Latvijā – Ls 26; Lietuvā – Ls 57,13; Igaunijā – Ls 59,22. Tā, piemēram, Latvijā 2005.gada februārī iztikas minimums ir sasniedzis Ls 101,40, bet neto minimālā mēneša alga – Ls 61,10. Vidējā vecuma pensija šobrīd ir ievērojami augstāka (Ls 70,89 2004.gadā) par minimālo algu – Ls 61,10. Minimālo algu vai zemāku saņem ap 30% Latvijas darbinieku. Tieši no šādām likmēm viņi maksā sociālo nodokli.
Arodbiedrības uzskata, ka šāda dramatiska situācija ievērojami veicina darbinieku aizplūšanu labāka darba meklējumos uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Rezultātā valsts neiegūst potenciālos nodokļu maksājumus, iesaldē vai zaudē veiktos ieguldījumus izglītībā, profesionālajā apmācībā, veselības aprūpē un citur.
Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 8,5% 2004.gadā liecina par Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Augstā inflācija – 2004.gadā 6,2%, šā gada februārī – 6,9% – neatliekami pieprasa minimālās darba algas paaugstināšanu. Valdības nostāja iesaldēt minimālās algas apmēru nozīmē sabiedrības mazākturīgās daļas grimšanu aizvien lielākā trūkumā un sabiedrības aizvien lielāku noslāņošanos pilnīgi pretēji Latvijas apņēmībai ES – mazināt nabadzību un sociālo atstumtību.
LBAS atbalsta arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu Saeimai un valdībai (07.03.2005.) par pedagoga darba samaksas piesaisti iepriekšējā gada vidējai sabiedriskā sektorā nodarbinātā darba samaksai.
Latvijā ir ekstrēmi zema minimālā darba alga Baltijā un ES. Latvijā – 121 eira, Lietuvā – 145 eiras, Igaunijā – 172 eiras. Arī vidējā bruto darba alga 25 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir 2848,54 eiras, bet Latvijā – 360,88 eiras. Izvērtējot minimālās darba algas apmēru, ir jāņem vērā arī ar nodokli neapliekamā minimuma lielums: Latvijā – Ls 26; Lietuvā – Ls 57,13; Igaunijā – Ls 59,22. Tā, piemēram, Latvijā 2005.gada februārī iztikas minimums ir sasniedzis Ls 101,40, bet neto minimālā mēneša alga – Ls 61,10. Vidējā vecuma pensija šobrīd ir ievērojami augstāka (Ls 70,89 2004.gadā) par minimālo algu – Ls 61,10. Minimālo algu vai zemāku saņem ap 30% Latvijas darbinieku. Tieši no šādām likmēm viņi maksā sociālo nodokli.
Arodbiedrības uzskata, ka šāda dramatiska situācija ievērojami veicina darbinieku aizplūšanu labāka darba meklējumos uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Rezultātā valsts neiegūst potenciālos nodokļu maksājumus, iesaldē vai zaudē veiktos ieguldījumus izglītībā, profesionālajā apmācībā, veselības aprūpē un citur.
Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 8,5% 2004.gadā liecina par Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Augstā inflācija – 2004.gadā 6,2%, šā gada februārī – 6,9% – neatliekami pieprasa minimālās darba algas paaugstināšanu. Valdības nostāja iesaldēt minimālās algas apmēru nozīmē sabiedrības mazākturīgās daļas grimšanu aizvien lielākā trūkumā un sabiedrības aizvien lielāku noslāņošanos pilnīgi pretēji Latvijas apņēmībai ES – mazināt nabadzību un sociālo atstumtību.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība