Profesionālā darba pamatā - izglītība

Lai palīdzētu pašvaldības nodrošināt ar nepieciešamajiem speciālistiem, kā arī veicinātu sekmīgu sociālā darba attīstību, kas mazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, LM ir izstrādājusi “Profesionāla sociālā darba attīstības programmas no 2005. līdz 2011.gadam” projektu. Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Politikas nodaļas vadītājas vietniece Ruta Klimkāne, ļoti svarīga ir topošo speciālistu izglītošana, kā arī piesaiste lauku pašvaldībām. Pašlaik valstī esošajos sociālajos dienestos strādā 1212 sociālie darbinieki, tātad uz vienu darbinieku ir 1930 iedzīvotāju, nevis 1000, kā paredzēts likumā. Kā uzsver R.Klimkāne, ļoti daudz kas atkarīgs arī no pašvaldības vadības ieinteresētības un izpratnes par sociālā darba nepieciešamību.

Programmā izglītība īpaši akcentēta tādēļ, ka profesionāla sociālā darba pamatā ir tam attiecīgi sagatavots un izglītots sociālais darbinieks. Ja šos pienākumus amatu apvienošanas kārtībā veic kāda domes amatpersona, nereti vienīgais sociālais pakalpojums, ko iedzīvotāji var saņemt, ir pabalsts. Taču LM speciāliste uzsver, ka profesionāla sociālā darba gadījumā iedzīvotāju nepieciešamībai pēc pabalstiem būtu jāsamazinās, līdz ar to ieguvēja būtu arī pašvaldība. Jā, ir sociālie darbinieki, kas šajā amatā strādājuši visus neatkarības gadus, un viņiem ir zināms profesionāls skatījums uz lietām. Taču tā nav turpināma prakse, jo būtībā vienīgais garants profesionalitātei un atskaites punkts ir akreditētas augstākās izglītības programmas apguve un iegūtais diploms. Šogad par valsts budžeta līdzekļiem izglītoties turpinās tie 107 studenti, kas mācības uzsāka 2003.gadā. Programma paredz arī izpētīt tālākizglītības iespējas, lai arī sociālajā darbā varētu runāt par mūžizglītību.

Valsts devums speciālistu atalgojumam - 100 latu

Līdztekus speciālistu sagatavošanai otrs lielais programmas virsuzdevums ir panākt, lai viņi patiešām būtu visās pašvaldībās. Tā kā sociālā darba prioritāte ir darbs ar ģimenēm, tad programma paredz sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar ģimenēm, algu līdzfinansējumu. Tas domāts speciālistiem visās pašvaldībās. Proporcija būtu šāda: republikas pilsētās viens darbinieks uz 5000 iedzīvotājiem, mazajās – viens uz 3000. Līdzfinansējums būs arī tajās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 3000. Pašvaldību sociālajiem darbiniekiem algu likmes netiek regulētas, tās ir ļoti atšķirīgas. Pašlaik tās maksā vienīgi no pašvaldības budžeta atkarībā no tā iespējām. Programma paredz finansēt sociālo darbinieku, kas strādā ar ģimeni, atalgojumu – 100 latus plus sociālās iemaksas, un tad jau katra pašvaldība tālāk piemaksā tik, cik tā var atļauties. R.Klimkāne gan atzīst, ka finansējums šiem speciālistiem tiks nodrošināts pakāpeniski: 2006.gadā – 200 darbiniekiem, 2010.gadā – 845. Jautāta, kā tiks izvēlēti pirmie 200, R.Klimkāne stāsta, ka tās būs pašvaldības, kuras pirmās pieteiksies uz šo valsts mērķdotāciju un kurās ir šie sociālie darbinieki darbam ar ģimeni. Lai ar 100 latiem nodrošinātu speci-ālistus katrā pašvaldībā, vajadzēs 4 miljonus.
Programma arī paredz valsts atbalstu darbam ar sociālās atstumtības riska grupām. Sākot ar 2008.gadu, valsts varētu piedāvāt līdzfinansējumu projektiem, kā strādāt ar kādu konkrētu mērķgrupu vai problēmu, piemēram, darbam ar cilvēktirdzniecības upuriem, ielu bērniem utt. Ik gadu sociālie darbinieki un institūcijas varēs pieteikties uz 25 000 latu.

Rūta Kesnere, “LV”