ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas sabiedrību un tās integrācijas līmeni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2005., Nr. 50 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104565
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijas sabiedrību un tās
integrācijas līmeni
Otrdien, 29.martā, īpašu uzdevumu ministrs
sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, ministra padomnieks Ilmārs Mežs un
Mazākumtautību lietu departamenta direktore Irina Vinnika tikās ar Beļģijas
vēstnieku EDSO Bertrandu de Krombrudžu un Beļģijas vēstnieku Latvijā Kristianu
Verdonku, lai pārrunātu sabiedrības integrācijas jautājumus.
Ministra Ainara Latkovska un Beļģijas vēstnieka EDSO Bertranda
de Krombrudža tikšanās reizē lielākā uzmanība tika pievērsta integrācijas,
naturalizācijas un vienotas izglītības sistēmas veidošanās procesam Latvijā.
A.Latkovskis EDSO vēstniekam skaidroja integrācijas modeļu atšķirības Latvijā un Eiropas Savienības (ES) valstīs, uzsverot, ka “Eiropā integrācija iet roku rokā ar migrācijas jautājumiem, savukārt Latvijas gadījumā mums lielākā uzmanība jāpievērš tiem, kas šeit jau dzīvo vairākus gadu desmitus”. Ministrs uzsvēra, ka ikdienā cilvēku starpā nepastāv diskriminācija nacionālās piederības dēļ tik lielā mērā, kā tas tiek atspoguļots presē. Kā izteicās ministrs, par laimi, ikdienā mums neesot konfliktu, jo cilvēki protot sadzīvot. Mūsu sabiedrība esot iecietīga, ko nevarētu teikt par vairākiem politiķiem un masu medijiem, un sekretariāta uzdevums ir saglabāt iecietību cilvēkos.
Ministrs informēja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES aizvien pieaug to cilvēku skaits, kas vēlas naturalizēties. Tomēr daudzi izvēlas pasīvas latviešu valodas zināšanas – valodu it kā saprot, tomēr vairās to lietot. Naturalizācijas procesā svarīga ir lojalitāte pret valsti.
Vēstnieka rīcībā esošā informācija liecināja, ka Latvijā augstāko izglītību var iegūt tikai latviešu valodā, uz ko A.Latkovskis norādīja, ka Latvijā ir arī privātās augstskolas, kuras piedāvā plašas iespējas iegūt augtāko izglītību angļu vai krievu valodā.
A.Latkovskis EDSO vēstniekam skaidroja integrācijas modeļu atšķirības Latvijā un Eiropas Savienības (ES) valstīs, uzsverot, ka “Eiropā integrācija iet roku rokā ar migrācijas jautājumiem, savukārt Latvijas gadījumā mums lielākā uzmanība jāpievērš tiem, kas šeit jau dzīvo vairākus gadu desmitus”. Ministrs uzsvēra, ka ikdienā cilvēku starpā nepastāv diskriminācija nacionālās piederības dēļ tik lielā mērā, kā tas tiek atspoguļots presē. Kā izteicās ministrs, par laimi, ikdienā mums neesot konfliktu, jo cilvēki protot sadzīvot. Mūsu sabiedrība esot iecietīga, ko nevarētu teikt par vairākiem politiķiem un masu medijiem, un sekretariāta uzdevums ir saglabāt iecietību cilvēkos.
Ministrs informēja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES aizvien pieaug to cilvēku skaits, kas vēlas naturalizēties. Tomēr daudzi izvēlas pasīvas latviešu valodas zināšanas – valodu it kā saprot, tomēr vairās to lietot. Naturalizācijas procesā svarīga ir lojalitāte pret valsti.
Vēstnieka rīcībā esošā informācija liecināja, ka Latvijā augstāko izglītību var iegūt tikai latviešu valodā, uz ko A.Latkovskis norādīja, ka Latvijā ir arī privātās augstskolas, kuras piedāvā plašas iespējas iegūt augtāko izglītību angļu vai krievu valodā.
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts