Krēslos jauni domnieki, vara – jaunai domes vadībai

Secīgi soļi uz vispārēju disciplīnu

No rīta pirms domes pirmās sēdes četru Saeimas labējā vairākuma partiju – “Jaunā laika”, Tautas partijas, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Latvijas Pirmās partijas – pārstāvji parakstīja koalīcijas līgumu par sadarbību galvaspilsētas pašvaldībā. Līgumu parakstīja Aivars Aksenoks, Edmunds Krastiņš, Jānis Birks un Juris Lujāns.
Vienošanās paredz, ka, pirmkārt, partneriem jāievēro vispārpieņemtas ētikas normas – cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātība. Minētās normas attiecināmas ne vien uz frakciju sadarbību, bet ievērojamas attiecībās ar sabiedrību, medijiem un domes opozīciju. Koalīcijas partneriem ir jāuzņemas solidāra atbildība par to, lai domes lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un skaidroti sabiedrībai.
Otrkārt, parakstot līgumu, katra partija uzņemas atbildību par tās izvirzīto amatpersonu atbilstību augstākajiem morāles standartiem, kā arī uzticību labēji konservatīvās politikas ideāliem. Vienlīdz partneri uzņemas solidāru atbildību par pašvaldības darba rezultātiem.

Neapdraudēt koalīcijas stabilitāti

Lai nodrošinātu frakciju sadarbību Rīgas domē, tiks izveidota koalīcijas padome. Tajā darbosies Rīgas domes priekšsēdētājs, viens viņa pilnvarots pārstāvis un divi pilnvaroti pārstāvji no pārējām koalīcijas partijām. Paredzēts, ka koalīcijas padome sanāks ne retāk kā reizi nedēļā. Katrai frakcijai padomē būs viena balss. Koalīcijas padome izskatīs jautājumus, kas atbilst domes kompetencei un ko pieprasa kāds no koalīcijas partneriem. Bez saskaņojuma koalīcijas partiju frakcijas nedrīkstēs iesniegt izskatīšanai domē lēmumprojektus, kas skar domes pamatbudžetu, speciālos budžetus vai budžeta tiesības, kā arī citus domes darba būtiskus jautājumus. Partneri nebūs tiesīgi arī balsot par šāda satura lēmumprojektiem, ja tos iesniegusi opozīcija.
Koalīcijā ietilpstošas frakcijas vienojušās neierosināt un neatbalstīt priekšlikumus par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku, izpilddirektora, komiteju priekšsēdētāju un citu ar domes apstiprinātu amatpersonu atbrīvošanu no amata, izņemot gadījumus, ja par to ir panākta vienošanās koalīcijas padomē.
Tā kā koalīcijai domē ir tikai 31 balss, vairākuma nodrošināšanai balsojumos frakciju vadītāju pienākums būs nodrošināt visu savu deputātu dalību domes sēdē un nekavējoties informēt domes priekšsēdētāju un citus koalīcijas partnerus, ja kaut kādu iepriekš nezināmu iemeslu dēļ kāds no frakcijas deputātiem sēdē nevarēs piedalīties.
Tāpat frakciju vadītāju pienākums būs saskaņot koalīcijas padomē koalīciju veidojošo frakciju deputātu atvaļinājuma un komandējuma grafiku.
Saskaņā ar līgumu Rīgas domes priekšsēdētājs apņemas pildīt koalīcijas padomē pieņemtos lēmumus un izturēties objektīvi pret visām koalīcijas frakcijām, kā arī sekot līdzi, lai tās ievērotu līguma vienošanās nosacījumus.

Aksenoks vai Bojārs?

Pirmajā uzrunā pēc ievēlēšanas A.Aksenoks atzina, ka “īstās grūtības vēl tikai sāksies”, kad būs jārisina pilsētas problēmas. Viņaprāt, pilsētas problēmas ir apjomīgas. Svarīgāko darbu izklāsts izskanēja A.Aksenoka uzrunā pirms balsojuma. A.Aksenoks solīja vispirms sakārtot pilsētas pārvaldi. Lai pašvaldības struktūrvienības darbotos saskaņoti, samazinātos birokrātiskās procedūras un Rīgas domes darbība būtu atklāta un skaidra. Mērs vēlas veicināt privātās un publiskās partnerības attīstību Rīgā, īpaši to attiecinot uz investīcijām infrastruktūrā. Viens no galvenajiem jautājumiem ir tiltu būvniecība. Par to, vai vairāk nepieciešams Ziemeļu tilts vai Dienvidu šķērsojums, nebūtu jādiskutē, jo nepieciešami abi, norādīja A.Aksenoks.
Tika solīta atklātība Rīgas brīvostas darbībā. A.Aksenoks uzskata, ka līdz šim kavējusies investīciju piesaiste. Jāturpina un jāparedz darbs pie Rīgas attīstības plāna, jāattīsta Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistīšana, kā arī jāvelta uzmanība kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai.
Arī šā sasaukuma laikā domes uzmanība tiks pievērsta mājokļu jautājumiem, turpinot iesākto dzīvojamo māju būvniecības programmu. Denacionalizēto namu īrnieku problēmas plānots risināt, arī pašvaldībai slēdzot nomas līgumus ar namīpašniekiem.
Savukārt Gundars Bojārs, izklāstot savu pilsētas galvas kandidāta programmu, aicināja domē ievēlētos politiskos spēkus izvairīties no politiskajām cīņām un pievērsties pilsētas ekonomisko problēmu risināšanai. G.Bojārs atzīmēja, ka pašvaldības domes koalīcijai ir jāpārstāv plašs rīdzinieku loks. Viņaprāt, četru labējo partiju koalīcijai ir tikai 31 deputāta balss, un tā pārstāv tikai ceturto daļu Rīgas vēlētāju. Būdams Rīgas mērs, G.Bojārs uzsāka dialogu ar dažādiem politiskajiem spēkiem, tāpēc ir panāktas iestrādes dažādās jomās.

Kas sēdēs amatu krēslos

Kā zināms, savstarpēju neuzticību vēstošas un apvainojošas retorikas pēc vēlēšanām netrūka. Pašreizējās Rīgas domes koalīcijas partijas pavadīja ilgu laiku, līdz panāca vienošanos par katrai daudzmaz pieņemamu kompromisu amatu sadalē. Partijas iepriekš vienojās, ka “Jaunajam laikam” bez Rīgas domes vadītāja amata būs pilsētas izpilddirektora, četru komiteju vadītāju amati, kā arī vieta Rīgas brīvostas valdē. Tautas partijas pārstāvji vadīs trīs komitejas, ieņems Rīgas brīvostas priekšsēdētāja un arī vicemēra krēslu.
Domes priekšsēdētāja vietnieka amats paredzēts arī LPP un TB/LNNK. Tēvzemieši vadīs divas komitejas, savukārt LPP – vienu. Abām partijām katrai būs arī pa pārstāvim Rīgas brīvostas valdē.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv