Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju deklarēt dzīvesvietu pa pastu, kā arī dota precīza norāde uz likumu, kurš nosaka dzīvesvietas reģistrēšanas kārtību personām, kuras dzīvo ārvalstīs. Likumprojektā tiek dota iespēja personām kā papildu adresi norādīt ne tikai dzīvesvietas adresi, bet arī citu kontaktinformāciju.
Likumprojekts paredz, ka persona var iesniegt dzīvesvietas deklarāciju pa pastu. Iesniedzot dzīvesvietas deklarāciju pa pastu vai elektroniski, kā dzīvesvietas deklarēšanas iestāde tiek noteikta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Ja persona dzīvo ārvalstī, tās pienākumu reģistrēt dzīvesvietu nosaka Iedzīvotāju reģistra likums.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka nepilngadīga bērna dzīvesvieta tiek noteikta tā vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta.
Likumprojekts paredz svītrot normu, kura paredz valsts nodevas iekasēšanu par dzīvesvietas reģistrēšanu pašvaldībā, un noteic, ka ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā augstskolu studenti apgūst speciālo militārās apmācības kursu”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts licencēto augstskolu studenti apgūst valsts apstiprinātu speciālo militārās apmācības kursu (militārās mācības). Militārās mācības notiek šādos līmeņos: rezerves kareivja pamatkurss; rezerves jaunākā instruktora pamatkurss; rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkurss; rezerves virsnieka speciālista (ārsta) pamatkurss.
Rezerves kareivja pamatkursā tiek apgūta Nacionālo bruņoto spēku noteiktā kareivja pamatapmācības programma. Minētā programma tiek īstenota viena gada laikā, un uz to var pieteikties visu specialitāšu studenti.
Studenti, kuri sekmīgi apguvuši rezerves kareivja pamatkursu, saņem Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas sertifikātu par rezerves kareivja pamatkursa apgūšanu un var turpināt militārās mācības viena gada rezerves jaunākā instruktora pamatkursā, kurā tiek apgūta nodaļas/grupas instruktora vispārējās apmācības programma.
Studenti, kuri sekmīgi apguvuši rezerves jaunākā instruktora pamatkursu, saņem Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas sertifikātu par rezerves jaunākā instruktora kvalifikācijas iegūšanu un kaprāļa dienesta pakāpi un pēc augstskolas absolvēšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkursā divu gadu laikā tiek apgūta rezerves virsnieku pamatapmācības programma. Uz šo programmu var pieteikties visu specialitāšu studenti, kuri pirms tam sekmīgi apguvuši rezerves kareivja pamatkursu.
Studenti, kas sekmīgi apguvuši rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkursu, saņem Nacionālās aizsardzības akadēmijas sertifikātu par vada komandiera kvalifikācijas iegūšanu un leitnanta dienesta pakāpi un pēc augstskolas absolvēšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Rezerves virsnieka speciālista (ārsta) pamatkursā viena gada laikā tiek apgūta virsnieka speciālista pamatapmācības programma. Uz šo programmu var pieteikties studenti, kuri apgūst profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Studenti, kuri sekmīgi apguvuši rezerves virsnieka speciālista pamatkursu, saņem Nacionālās aizsardzības akadēmijas sertifikātu par virsnieka speciālista kvalifikācijas iegūšanu un virsleitnanta dienesta pakāpi un pēc augstskolas absolvēšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Militārās mācības studenti apgūst pēc brīvprātības principa. Militāro mācību nodarbību kalendāra plānu saskaņo ar augstskolas studiju plānu. Aizsardzības ministrija un augstskola noslēdz savstarpēju līgumu. Līgumā nosaka pušu tiesības un pienākumus militāro mācību jomā.
Augstskola, pamatojoties uz studentu iesniegumiem, katru gadu līdz 1.oktobrim informē Nacionālos bruņotos spēkus par tiem studentiem, kuri vēlas apgūt militārās mācības.
Studentiem, kuri vēlas apgūt militārās mācības, veic obligāto veselības pārbaudi Nacionālo bruņoto spēku Militārās medicīnas centrā. Izdevumus, kas saistīti ar obligāto veselības pārbaudi, sedz no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Pirms militārajām mācībām studenti noslēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Līgumā ir noteiktas pušu tiesības, pienākumi, materiālā atbildība un militāro mācību ilgums.
Rezerves kareivja pamatkurss un rezerves jaunākā instruktora pamatkurss tiek apgūts virsnieku vadībā, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija. Militāro mācību teorētiskās nodarbības notiek semestra laikā augstskolā reizi nedēļā darbdienu vakaros (pa divām akadēmiskajām stundām). Praktiskās nodarbības un lauka mācības notiek semestra laikā divas reizes mēnesī (sestdienās vai svētdienās pa astoņām stundām) vai reizi mēnesī (sestdienā un svētdienā – kopā ne vairāk par 16 stundām). Vasaras brīvlaikā notiek triju nedēļu ilga vasaras lauka nometne (pēc katra pamatkursa apgūšanas).
Rezerves kareivja pamatkursu un rezerves jaunākā instruktora pamatkursu apgūšanu organizē Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skola saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas izstrādātajām mācību programmām. Rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa un rezerves virsnieka speciālista (ārsta) pamatkursa apgūšanu organizē Nacionālā aizsardzības akadēmija saskaņā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas izstrādātajām mācību programmām.
Augstskola saskaņā ar attiecīgās augstskolas un Aizsardzības ministrijas noslēgto līgumu nodrošina studentu fizisko sagatavošanu. Militārās mācības nodrošina no Aizsardzības ministrijai šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Lauka mācību un vasaras lauka nometņu laikā studentus apdrošina pret nelaimes gadījumiem tāpat kā obligātā militārā dienesta karavīrus, un viņi tiek nodrošināti saskaņā ar obligātā militārā dienesta karavīriem noteiktajām materiāltehniskā nodrošinājuma normām un uzturdevu. Šajā laikā studentiem tiek segti visi transporta izdevumi, kas saistīti ar ierašanos uz lauka mācībām vai vasaras lauka nometnēm.
Augstskolu studenti, kuri apgūst militāro mācību programmas, pirms piedalīšanās lauka mācībās un vasaras lauka nometnēs tiek vakcinēti pret ērču encefalītu, kā arī saņem nepieciešamo medicīnisko palīdzību lauka mācību un vasaras lauka nometņu laikā.
Nacionālie bruņotie spēki nodrošina militāro mācību procesu ar personālu, mācību līdzekļiem, ieročiem, formas tērpiem, ekipējumu un munīciju, kā arī organizē lauka mācības un vasaras lauka nometnes.
Augstskolas nodrošina militāro mācību nodarbībām nepieciešamās telpas, kā arī telpu uzturēšanai nepieciešamos komunālos pakalpojumus.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumi Nr.59 “Kārtība, kādā augstskolu studenti apgūst speciālo militārās apmācības kursu”.
Pieņemts rīkojums “Par atbildīgo institūciju Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā minētās informācijas aprites koordinēšanai”.
Saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu par atbildīgo institūciju, kas koordinē Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā minētās informācijas apriti starp Latvijas uzraudzības iestādēm, Eiropas Ekonomikas zonas valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisiju, noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Lai ieviestu Latvijas likumdošanā Eiropas Savienības Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskajiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, tika izstrādāts un 2004.gada 4.novembrī Saeimā pieņemts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums.
Saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojuma likumu Ministru kabinetam ir jānosaka atbildīgā institūcija, kas koordinē likuma 13.panta trešajā un ceturtajā daļā minētās informācijas apriti starp Latvijas uzraudzības iestādēm, Eiropas Ekonomikas zonas valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisiju.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Likumprojekts paredz Valsts robežsardzes aviācijas izveides atzīšanu de iure, līdz ar to likuma tiesiskais regulējums, Valsts robežsardzes gaisakuģiem izmantojot Latvijas Republikas gaisa telpu, pilnībā būs attiecināms uz Valsts robežsardzes aviāciju.
Likumprojekts paredz deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikta kārtība, kādā Valsts robežsardzes aviācija kārtos maksājumus par civilās aviācijas lidlaukos sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par aeronavigācijas un citu radiotehnisko iekārtu izmantošanu.
Vienlaikus likumprojektā ir precizēta likumā “Par aviāciju” lietotā terminoloģija iestāžu nosaukumos.
Pieņemti “Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumi nosaka ārvalstīs iegūtos ārsta izglītību apliecinošos dokumentus un ārsta profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus šo noteikumu 1.pielikumā minētajās ārsta profesijas pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs (ārsta kvalifikācijas dokumenti), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kā arī papildus nepieciešamās profesionālās pieredzes ilgumu un veidu, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja saskaņā ar ārvalstīs iegūtajiem ārsta kvalifikācijas un ārsta apakšspecialitātes vai papildspecialitātes kvalifikācijas dokumentiem ārsts ieguvis likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru, saturu un specializāciju), bet attiecīgo dokumentu apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ārsta profesijas pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei.
Valsts mērķdotāciju piešķir šādā apmērā: pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta (apvienošanās projekts) sagatavošanai – līdz 10 000 latiem; administratīvo teritoriju izpētei – līdz 2000 latiem.
Valsts mērķdotāciju apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei attiecīgajai pašvaldībai piešķir un izmaksā, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu.
Lai saņemtu valsts mērķdotāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iesniedzami šādi dokumenti: apvienošanās projekta sagatavošanai: pašvaldību grupas iesniegums; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 8.pantu; ja kāda no pašvaldību grupas pašvaldībām ir atteikusies iesniegt šo iesniegumu, – atteikuma pamatojums; apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāme un priekšlikumi par projekta izpildes termiņu. Administratīvo teritoriju izpētei: pašvaldību grupas iesniegums; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo domju (padomju) lēmumi par administratīvo teritoriju izpētes uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos veikt administratīvo teritoriju izpēti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 7.pantu; administratīvo teritoriju izpētes izdevumu tāme un priekšlikumi par izpētes izpildes termiņu.
Valsts mērķdotāciju pašvaldību grupai piešķir, ja ministrijā saņemti šajos noteikumos minētie dokumenti un pašvaldību grupas vienošanās par nodomu izveidot novadu atbilst parakstītajam sarunu protokolam, kurā panākta vienošanās saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sarunu procedūru par novadu izveidošanas modeļa precizēšanu (sarunu protokols), un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija dokumentus un sarunu protokolu iesniedz Administratīvi teritoriālās reformas padomei (reformas padome). Reformas padome izvērtē iesnieguma atbilstību sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim.
Ja reformas padome atzīst, ka pašvaldību grupas iesniegums atbilst sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim, ministrija mēneša laikā pēc reformas padomes atzinuma saņemšanas sagatavo ministra rīkojuma projektu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei saskaņā ar valsts pamatbudžeta programmas 06.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei” finansēšanas plānu.
Ja reformas padome atzīst, ka iesniegums neatbilst sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim, ministrs nosūta attiecīgajām pašvaldībām pamatotu atteikumu piešķirt valsts mērķdotāciju.
Ja valsts budžetā apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei paredzētie finanšu līdzekļi ir izlietoti, reformas padome izvērtē iesniegtos dokumentus, bet ministrs rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu paraksta pēc attiecīgā finansējuma piešķiršanas budžeta programmā.
Ja pašvaldību grupā, kas iesniegusi iesniegumu apvienošanās projekta sagatavošanai, ir mazāk par četrām pašvaldībām, valsts mērķdotācijas apmēru samazina par 10%.
Ja iesniegtā projekta īstenošanai valsts mērķdotācija jau bijusi piešķirta agrāk vai valsts mērķdotācijas piešķiršana ir pretrunā ar sarunu protokolu, valsts mērķdotāciju attiecīgajai pašvaldībai nepiešķir.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra parakstīto rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu ministrija piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgajām pašvaldībām. Pamatojoties uz ministra rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu, ministrija divu nedēļu laikā pārskaita attiecīgās pašvaldības budžetā 40% no noteiktās valsts mērķdotācijas summas. Atlikušos 60% no noteiktās valsts mērķdotācijas summas pārskaita pēc tam, kad ministrijā iesniegts izstrādātais projekts un projektā ietverto pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apvienošanos.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija divas reizes gadā informē Ministru kabinetu par apvienošanās projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei piešķirto valsts mērķdotāciju izlietojumu.
Valsts mērķdotācijas saņēmējs reizi divos mēnešos iesniedz ministrijā pārskatu par projekta izpildes gaitu, grafiku un valsts mērķdotācijas izlietojumu.
Pieņemti noteikumi “Autotransporta gada nobraukuma uzskaites kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama autotransporta gada nobraukuma uzskaite uz valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem ārpus apdzīvotām vietām.
Autotransporta gada nobraukuma uzskaite ietver: satiksmes uzskaiti noteiktos autoceļu posmos; vidējās diennakts satiksmes intensitātes noteikšanu katrai autotransporta kategorijai; gada nobraukuma aprēķināšanu.
Autotransporta gada nobraukuma uzskaiti uz valsts autoceļiem veic Valsts ceļu dienests, bet uz pašvaldību ceļiem – attiecīgā pašvaldība.
Autotransporta gada nobraukuma uzskaiti katru gadu veic šādām autotransporta kategorijām: pasažieru autotransporta līdzekļiem, kuros ir mazāk par 10 vietām; autofurgoniem, kuru pilna masa nepārsniedz trīs tonnas; kravas autotransporta līdzekļiem; kravas autotransporta līdzekļiem ar piekabēm; vilcējiem ar puspiekabēm; autobusiem. Autotransporta gada nobraukuma datu apkopojumu par minētajām autotransporta kategorijām Satiksmes ministrija iesniedz Eiropas Komisijā reizi gadā.
Reizi piecos gados, veicot autotransporta gada nobraukuma uzskaiti uz valsts autoceļiem, kravas autotransporta līdzekļiem, kravas autotransporta līdzekļiem ar piekabēm, vilcējiem ar puspiekabēm, autobusiem, papildus nodala šādus autotransporta veidus: divasu kravas automobiļi; trīsasu kravas automobiļi; četrasu kravas automobiļi; divasu kravas automobiļi ar divasu piekabēm; divasu kravas automobiļi ar trīsasu piekabēm; trīsasu kravas automobiļi ar divasu piekabēm; trīsasu kravas automobiļi ar trīsasu piekabēm; citi kravas automobiļi ar piekabēm; divasu traktori ar vienass piekabēm; divasu vilcēji ar divasu puspiekabēm; trīsasu vilcēji ar vienass puspiekabēm; trīsasu vilcēji ar divasu puspiekabēm; citi vilcēji ar puspiekabēm; divasu autobusi; trīsasu autobusi. Autotransporta nobraukuma datu apkopojumu par minētajām autotransporta kategorijām Satiksmes ministrija iesniedz Eiropas Komisijā reizi piecos gados.
Veicot satiksmes uzskaiti, satiksmes intensitātes datus sadalījumā pēc autotransporta kategorijām iegūst: izmantojot automātiskās satiksmes uzskaites iekārtas; izmantojot vizuālās satiksmes uzskaites metodi.
Autotransporta gada nobraukumu katrai autotransporta kategorijai aprēķina, reizinot vidējo satiksmes intensitāti (automašīnu skaitu diennaktī) noteiktā autoceļa posmā ar posma garumu (kilometros) un dienu skaitu gadā.
Datus par autotransporta satiksmes intensitāti pašvaldību ceļos iepriekšējā gadā attiecīgā pašvaldība iesniedz Valsts ceļu dienestā līdz kārtējā gada 1.martam.
Valsts ceļu dienests apkopo datus par autotransporta satiksmes intensitāti valsts autoceļos un pašvaldību ceļos iepriekšējā gadā un līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Satiksmes ministrijā.
Pieņemti “Noteikumi par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu”.
Noteikumi nosaka pasākumu kompleksu, kas nepieciešams civilās aviācijas drošības garantēšanai, lai efektīvi īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.2320/2002, kas iedibina vienotus noteikumus civilās aviācijas drošības jomā, un ar to saistītos Eiropas Kopienu tiesību aktus.
Šie noteikumi un uz to pamata izstrādātās detalizētās prasības veido Nacionālo civilās aviācijas drošības programmu (nacionālā aviodrošības programma). Detalizētās prasības nosaka Civilās aviācijas administrācija.
Par nacionālās aviodrošības programmas īstenošanas koordināciju un uzraudzību Latvijas Republikā atbildīgā institūcija ir Civilās aviācijas administrācija. Civilās aviācijas administrācijas pienākumi: izstrādāt aviācijas drošības (aviodrošība) pasākumus, ņemot vērā starptautiskās civilās aviācijas praksē izmantojamo aviodrošības kontroles veidu un tehnoloģiju attīstību, kā arī starptautiskās tiesību normas; izstrādāt un īstenot valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu; izstrādāt valsts civilās aviācijas drošības mācību programmu un kontrolēt tās izpildi; apstiprināt lidostu, Latvijas Republikā reģistrēto gaisakuģu ekspluatantu un citu ar aviodrošību saistītu komersantu izstrādātās aviodrošības programmas; apstiprināt lidostu un gaisakuģu ekspluatantu izstrādātās aviodrošības mācību programmas, kā arī sertificēt dienestus un personālu, kas veic aviodrošības pasākumus lidostu un citu ar aviodrošību saistītu komersantu teritorijā; saskaņot aviodrošības pasākumus pirms lidostas celtniecības vai rekonstrukcijas uzsākšanas, arī iekārtu un sistēmu uzstādīšanas projektus; atbilstoši riska situācijai izsludināt papildu drošības pasākumus atsevišķiem vai visiem lidojumiem, ja saņemta informācija par iespējamiem draudiem civilajai aviācijai; operatīvi informēt lidostas, gaisakuģu ekspluatantus un citus komersantus par izmaiņām aviodrošības pasākumu jomā; regulāri pārbaudīt lidostu, gaisakuģu ekspluatantu un citu aviodrošībā iesaistītu komersantu ieviesto aviodrošības pasākumu atbilstību nacionālajai aviodrošības programmai.
Lidostas pienākumi: izstrādāt lidostas aviodrošības programmu un nodrošināt tajā paredzēto pasākumu īstenošanu lidostas praktiskajā darbībā; iecelt atbildīgo darbinieku aviodrošības pasākumu koordinēšanai un vadīšanai lidostā; izveidot lidostas aviodrošības pasākumu komisiju; pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Operatīvo štābu nodrošināt resursus un tehnisko nodrošinājumu, lai īstenotu rīcības plānu ārkārtēju situāciju novēršanai civilās aviācijas darbībā nodrošināt visu izlidojošo pasažieru un viņu bagāžas drošības pārbaudi; noteikt lidostas teritorijas robežas, sadalot to kontrolējamā daļā (kur atļauta tikai pēc lidostas izsniegtām atļaujām identificējamu personu un transportlīdzekļu atrašanās) un nekontrolējamā daļā (kur šāda identificēšana nenotiek); nepieļaut transportlīdzekļu (arī komerctransporta) atstāšanu bez uzraudzības lidostas kontrolējamā daļā, tās ēku un citu svarīgu objektu tuvumā.
Gaisakuģu ekspluatants, veicot pasažieru un bagāžas pārvadājumus, kā arī pieņemot pārvadāšanai kravu, pastu, steidzamus sūtījumus un kurjerpastu bāzes lidostā vai lidojuma galapunktā, veic visus nepieciešamos un iespējamos aviodrošības pasākumus. Gaisakuģu ekspluatanta pienākumi: iecelt atbildīgo personu aviodrošības pasākumu jautājumos; izstrādāt gaisakuģu ekspluatanta aviodrošības programmu un īstenot tās izpildi; nodrošināt finansējumu pilnā apjomā aviodrošības pasākumu īstenošanai; informēt pasažierus par gaisakuģu ekspluatanta noteiktajām aviodrošības prasībām un pieprasīt to ievērošanu.
Gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas komercsabiedrības pienākumi: nodrošināt aeronavigācijas ierīču aizsardzību; nodrošināt aviācijas stacionārā elektrosakaru tīkla (AFTN) diennakts darbību un uzraudzību; sadarboties ar lidostas dienestiem un citām institūcijām, lai reaģētu uz draudiem un nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā; ziņot aviācijas stacionārā elektrosakaru tīkla (AFTN) adrešu sarakstā minētajām ārvalstu institūcijām par nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu vai citiem draudiem civilajai aviācijai; izstrādāt un īstenot komercsabiedrības aviodrošības programmu.
Komercsabiedrības, kuru darbība saskaņā ar atbilstošu tiesību aktu (piemēram, nomas vai īres līgumu) ir saistīta ar atrašanos lidostas kontrolējamā daļā, pilda lidostas aviodrošības programmas prasības un sadarbojas drošības kontroles pasākumu ievērošanā.
Drošības policijas pienākumi: atbilstoši kompetencei vākt, pārbaudīt un novērtēt informāciju par draudiem civilās aviācijas drošībai; informēt civilās aviācijas institūcijas par nepieciešamību ieviest papildu aviodrošības pasākumus; vadīt speciālos pasākumus ķīlnieku, gaisakuģu sagrābšanas, kā arī sprādziena draudu un spridzināšanas ierīču atklāšanas gadījumos; veikt informācijas apmaiņu ar citu iesaistīto valstu kompetentajām institūcijām par draudiem civilajai aviācijai vai nelikumīgu iejaukšanos tās darbībā; īstenot pasākumus, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā vai tās draudus, kā arī novērstu tās sekas.
Valsts policijas pienākumi: uzturēt sabiedrisko kārtību lidostu nekontrolējamā daļā un lidostu apkārtnē, pārbaudot arī tajās noteikto transportlīdzekļu kustības un stāvēšanas noteikumu ievērošanu; atbilstoši kompetencei vākt, pārbaudīt un novērtēt informāciju par draudiem civilās aviācijas drošībai; sadarboties ar lidostas aviodrošības dienestu drošības pārbaužu veikšanā; noskaidrot apstākļus un aizturēt personas, kuras mēģina ienest gaisakuģī vai lidostas kontrolējamā daļā ieročus, bīstamus priekšmetus vai vielas; patrulēt lidostas nekontrolējamā daļā, bet, pastāvot reāliem draudiem, – arī lidostas kontrolējamā daļā.
Valsts robežsardzes pienākumi lidostās valsts robežas šķērsošanas vietās: pavadīt līdz gaisakuģim personas, kuras tiek izraidītas no Latvijas Republikas piespiedu kārtā; veikt uzdevumus, lai novērstu nelikumīgas iejaukšanās aktus civilās aviācijas darbībā.
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu muitas pārvalžu un Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes pienākumi: sadarboties ar lidostas aviodrošības dienestu, lai atklātu bīstamus vai aizliegtus priekšmetus pasažieru bagāžā, kā arī kravu un pasta sūtījumos; kontrolēt ieroču izvešanas atļaujas pirms ieroču pieņemšanas pārvadāšanai ar gaisa transportu; ziņot valsts tiesībaizsardzības institūcijām par pārvadāšanai bīstamu priekšmetu atklāšanu.
Pasta iestādes nodrošina pasta sūtījumu drošības pārbaudes veikšanu pirms sūtījumu nodošanas pārvadāšanai ar gaisa transportu.
Kravu aģenti, apkopes komersanti, kā arī komersanti, kuri veic pārtikas krājumu vai lidojumam nepieciešamā inventāra piegādi gaisakuģu ekspluatantam, veic nepieciešamos un iespējamos drošības pasākumus, kā arī nodrošina, lai nebūtu iespējama nesankcionēta piekļūšana lidostu kontrolējamā daļā ievestajām precēm jau pēc veiktajām drošības pārbaudēm.
Par plāna izstrādāšanu rīcībai situācijā, ja saņemti draudi vai noticis nelikumīgas iejaukšanās akts civilās aviācijas darbībā (rīcības plāns), ir atbildīga Iekšlietu ministrija. Rīcības plāna izstrādē iesaista Satiksmes ministriju, Civilās aviācijas administrāciju, gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas komercsabiedrību, lidostas un, ja nepieciešams, arī citas institūcijas. Rīcības plāna īstenošanu vada operatīvais štābs. Operatīvā štāba struktūru un sastāvu apstiprina Iekšlietu ministrija.
Rīcības plāna īstenošanā tiek iesaistīta Drošības policija, lidostas aviodrošības dienests, lidostas administrācija, gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas komercsabiedrība, kā arī lidostā izvietotā policijas vienība un robežsardze. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Katastrofu medicīnas centrs piedalās nelikumīgas iejaukšanās akta novēršanas pasākumos un seku likvidēšanā, kā arī sniedz palīdzību cietušajiem.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”.
Likumprojekts paredz, ka ostas noteikumi tiks izdoti kā pašvaldību saistošie noteikumi, kas pirms izdošanas tiks saskaņoti ar Satiksmes ministriju. Likumprojekts arī paredz, ka līdz jaunu ostas noteikumu spēkā stāšanās brīdim būs spēkā satiksmes ministra apstiprinātie ostu noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim
Lai sakārtotu normatīvo aktu sistēmu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Likuma par ostām 9.pantā ir precizēta atsauce, nosakot, ka ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””.
Likums tiks papildināts ar pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par arodbiedrību reģistrācijas, statūtu grozījumu un citu izmaiņu reģistrācijas, arodbiedrības izslēgšanas no arodbiedrību reģistra un reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanas valsts nodevu.
Pieņemti noteikumi “Šķīrējtiesu reģistra vešanas kārtība”, kuri nosaka šķīrējtiesu reģistra vešanas kārtību, kā arī nosaka šķīrējtiesu reģistrā ierakstāmās ziņas, iesniedzamos dokumentus, lēmuma pieņemšanas kārtību un citus jautājumus.
Šķīrējtiesu reģistrs ir elektroniskā veidā apkopotas informācijas (ierakstu) kopums par šķīrējtiesām. Ierakstus reģistrā izdara Uzņēmumu reģistra valsts notārs. Ierakstus reģistrā izdara uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.
Reģistrā par katru šķīrējtiesu izdara šādus ierakstus: šķīrējtiesas reģistrācijas numurs; šķīrējtiesas nosaukums; šķīrējtiesas adrese; dibinātāju reģistrācijas numurs, valsts (ja dibinātājs ir ārvalsts juridiskā persona), forma, nosaukums (firma); datums, kad reģistrēti grozījumi reglamentā; šķīrējtiesas darbības izbeigšanas fakts; citas ziņas, ja to paredz normatīvie akti; ieraksta izdarīšanas datums.
Šķīrējtiesas reģistrācijai iesniedz pieteikumu. Pieteikumam pievieno: dibinātāju lēmumu par šķīrējtiesas izveidošanu; šķīrējtiesas reglamentu; dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas dibinātāja reģistrāciju un statusu, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju, ja dibinātājs ir ārvalsts juridiskā persona; maksājumu apliecinošu dokumentu par valsts nodevas samaksu.
Pieņemti “Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai šķīrējtiesu reģistrā”.
Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā, samaksas kārtību un atvieglojumus.
Par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā tiek noteiktas šādas valsts nodevas likmes (latos): par šķīrējtiesas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā – 100; par šķīrējtiesas reglamenta grozījumu reģistrāciju – 10; par citu izmaiņu reģistrāciju šķīrējtiesu reģistrā – 5; par šķīrējtiesas darbības izbeigšanas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā – 5; reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšana – 2 lati.
Valsts nodevu maksā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas un pieteikumam pievieno valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Valsts nodeva nav jāmaksā: par ieraksta grozīšanu šķīrējtiesu reģistrā, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu; par izmaiņu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā, ja ieraksts tiek izdarīts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.
Noteikumi stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī.
Pieņemti noteikumi “Zvērinātu notāru amatu vietas”, kuros noteikts, ka Latvijas Republikā ir 131 zvērinātu notāru amata vieta.
Noteikumi nosaka zvērinātu notāru amata vietu izvietojumu: Rīgas apgabaltiesas teritorijā 79 amata vietas: Rīgā 71 amata vieta; Ogrē 2 amata vietas; Jūrmalā 4 amata vietas; Siguldā 1 amata vieta; Salaspilī 1 amata vieta. Kurzemes apgabaltiesas teritorijā 15 amata vietas: Kuldīgā 2 amata vietas; Liepājā 6 amata vietas; Saldū 2 amata vietas; Ventspilī 3 amata vietas; Talsos 2 amata vietas. Latgales apgabaltiesas teritorijā 13 amata vietas: Balvos 1 amata vieta; Daugavpilī 5 amata vietas; Krāslavā 1 amata vieta; Līvānos 1 amata vieta; Ludzā 1 amata vieta; Preiļos 1 amata vieta; Rēzeknē 3 amata vietas. Vidzemes apgabaltiesas teritorijā 10 amata vietas: Alūksnē 1 amata vieta; Cēsīs 2 amata vietas; Gulbenē 1 amata vieta; Limbažos 1 amata vieta; Madonā 2 amata vietas; Valkā 1 amata vieta; Valmierā 2 amata vietas. Zemgales apgabaltiesas teritorijā 14 amata vietas: Aizkrauklē 2 amata vietas; Bauskā 2 amata vietas; Dobelē 2 amata vietas; Jelgavā 4 amata vietas; Jēkabpilī 2 amata vietas; Tukumā 2 amata vietas.
Tā kā pietiekama notariālā palīdzība iedzīvotājiem nav nodrošināta vairākās Latvijas Republikas pilsētās, tad salīdzinājumā ar esošo zvērinātu notāru amata vietu skaitu zvērinātu notāru amata vietu skaits tiek palielināts par 17 amata vietām: Rīgā par 10 amata vietām; Liepājā, Saldū, Daugavpilī, Krāslavā, Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī par 1 amata vietu. Pašreiz Krāslavā nav zvērināta notāra, līdz ar ko Krāslavas iedzīvotājiem vispār nav pieejama notariālā palīdzība.
2004.gadā vidējais notariālo darbību skaits uz vienu zvērinātu notāru Latvijas Republikā bija 9367 notariālās darbības. Rēzeknē praktizējošu zvērinātu notāru notariālo darbību skaits uz vienu zvērinātu notāru 2004.gadā bija 12046 notariālās darbības; Daugavpilī – 11 476 notariālās darbības; Saldū – 17 184 notariālās darbības; Liepājā 11 680 notariālās darbības; Jelgavā – 14 135 notariālās darbības, līdz ar ko šajās pilsētās praktizējošo zvērinātu notāru veikto notariālo darbību skaits pārsniedz Latvijas Republikā praktizējošo zvērinātu notāru vidējo notariālo darbību skaitu.
Nepietiekama notariālā palīdzība ir Jēkabpils iedzīvotājiem, kur uz gandrīz 55 tūkstošiem iedzīvotāju ir tikai viens zvērināts notārs, par ko saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Vidēji uz vienu zvērinātu notāru Latvijas Republikā ir aptuveni 30 tūkstoši iedzīvotāju.
Latvijas Zvērinātu notāru padome atbalsta amata vietu skaita palielināšanai par 6 amata vietām, norādot, ka Liepājā, Daugavpilī, Krāslavā, Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī nav pietiekama notariālā palīdzība iedzīvotājiem. Latvijas Zvērinātu notāru padome uzskata, ka Saldū un Rīgā ir pietiekama notariālā palīdzība, līdz ar to amata vietu skaits šajās pilsētās nav palielināms.