
Informāciju par NAP sniedza arī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš. Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs akcentēja, ka NAP galvenais uzdevums ir noteikt vidēja termiņa politiku un investīciju prioritātes, pamatojoties uz esošās situācijas analīzi, kā arī valdības un ES noteiktajiem attīstības mērķiem un uzdevumiem, kas formulēti Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā, Valsts investīciju programmā, Lisabonas stratēģijā, Vispārējās ekonomikas vadlīnijās u.c. Nacionālās attīstības plānā atspoguļotajai stratēģijai būtu jābalstās uz jau apstiprinātajiem dokumentiem, nevis jāveido principiāli jauna politika. NAP projekta izstrāde būtu jāsāk ar vienoto metodoloģisko principu izstrādi un Latvijas tautsaimniecības vidēja termiņa stratēģijas formulēšanu.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka NAP izstrādes gaitā nedrīkstētu mazināties konkrēto ministriju atbildība par jautājumiem, kas skar to kompetences jomas. Svarīga ir arī NAP saistība ar valdības un ES noteiktajiem attīstības mērķiem un uzdevumiem, kā arī ministriju stratēģiskajiem plāniem. RAPLM ir jāuzņemas ne tikai koordinatora loma, bet arī politiskā atbildība par NAP kvalitāti.
TSP nolēma atbalstīt NAP izstrādi un uzsvēra, ka tajā jāintegrē Ministru kabineta apstiprinātie dokumenti: Tautsaimniecības vienotā stratēģija un citi valsts un reģionālās plānošanas dokumenti. Ņemot vērā dokumenta nozīmīgumu, ir jānodrošina pietiekami finanšu resursi NAP izstrādei. Turpinot veiksmīgi iesākto dialogu, tika nolemts aicināt Latvijas valsts attīstības vīzijas darba grupas vadītāju Edvīnu Karnīti sagatavot Latvijas valsts attīstības vīzijas projektu un prezentēt to kādā no nākamajām TSP sēdēm. Sēdē vienojās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru M.Kučinski, ka vienā no TSP sēdēm otrajā pusgadā Tautsaimniecības padomei tiks sagatavots starpziņojums par NAP izstrādes gaitu.
Tautsaimniecības padomes sekretariāts