• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par izmaiņām endoprotezēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2005., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104259

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts iekšējā aizņēmuma vidējā termiņa obligāciju likmes ienesīgumu

Vēl šajā numurā

23.03.2005., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par izmaiņām endoprotezēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanā

Ar 2005. gada 1. aprīli, kad stāsies spēkā Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumi Nr.1036 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) sadarbībā ar ārstniecības iestādēm centralizēti veidos šādas rindas plānveida pakalpojumu saņemšanai:
• ortopēdijā (gūžas, ceļa un pleca locītavu endoprotezēšanas operācijas);
• otorinolaringoloģijā (kohleārie implanti – dzirdes funkcijas atjaunošanai bērniem);
• hematoloģijā (autologo šūnu transplantācija).
Papildus kopējai rindai endoprotezēšanā no 1. aprīļa tiks veidotas vēl divas rindas. Vienā no tām tiks iekļauti pacienti, kuriem endoprotezēšana ir nepieciešama steidzamības kārtā. Šī rinda tiks veidota, balstoties uz ārstu konsīlija atzinumu.
Otra papildu rinda tiks veidota pacientiem, kuri vēlas un apņemas segt plānveida endoprotezēšanas izdevumus 50% apmērā no noteiktā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa (tarifā iekļauta arī endoprotēzes vērtība).
Tāpat kā līdz šim, ģimenes ārsts, konsultējoties ar ārstu speciālistu (traumatologu vai ortopēdu), izvērtēs pacienta veselības stāvokli un pieņems lēmumu par pacienta iekļaušanu rindā. Ģimenes ārsts informēs pacientu par plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas iespējām un kārtību, tai skaitā par iespēju saņemt pakalpojumu steidzamības kārtā.
Balstoties uz ģimenes ārsta sniegto informāciju, pacients izvēlēsies stacionāru, kurā vēlētos veikt endoprotezēšanas operāciju, šī izvēle tiks atzīmēta nosūtījuma veidlapā. Pacients ir tiesīgs mainīt stacionāru vai objektīvu iemeslu dēļ atlikt operāciju, kā arī izstāties no gaidīšanas rindas.
Pienākot rindai, VOAVA informēs pacientu un ārstniecības iestādi par iespēju veikt endoprotezēšanu. Pacients un ārstniecības iestāde, kura sniegs šo pakalpojumu, savstarpēji vienosies par konkrētu laiku, kad pacients iestāsies ārstniecības iestādē.
No 2005.gada 1. aprīļa netiks veidota arī centralizēta rinda rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.
Arī turpmāk pacienti, kuriem jāsaņem medicīniskie rehabilitācijas pakalpojumi, tos varēs saņemt ambulatori, tai skaitā dienas stacionārā un stacionārā.
Medicīniskā rehabilitācija jāsāk, ja pacientam ar akūtu saslimšanu, traumu vai hroniskās slimības paasinājumu ir iestājies funkcionālo iespēju ierobežojums, bet ir pietiekama medicīniskā stabilitāte un pietiekams rehabilitācijas potenciāls. No 1.aprīļa atsevišķi tiek izdalīti rehabilitācijas pakalpojumi dinamiskās novērošanas veidā, atsevišķi uzskaitot diagnožu un sindromu grupas.
Dinamiskā novērošana medicīniskajā rehabilitācijā tiek izmantota, lai pacientiem ar hroniskiem veselības traucējumiem nodrošinātu specializētu rehabilitologa novērošanu, funkcionālo spēju novērtēšanu un ārstniecību. Dinamisko novērošanu organizē stacionārās medicīniskās rehabilitācijas iestādes. Pacientu iekļaušana šajā programmā notiek pēc medicīniskās rehabilitācijas iestādes, ārsta speciālista vai ģimenes ārsta ierosinājuma.
Lai pacients varētu saņemt medicīnisko rehabilitāciju, viņa veselības stāvokli vispirms izvērtē ģimenes ārsts vai ārsts speciālists. Ārsts izvērtē, kāda veida palīdzība nepieciešama pacientam, – to var saņemt ambulatori, vai pacients jāiekļauj dinamiskajā novērošanā. Ārsts sazinās ar ārstniecības iestādi, lai precizētu nepieciešamo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas veidu, un nosūtījumā uz ārstniecības iestādi norāda sasniedzamos rehabilitācijas mērķus.
Kad pacients ir iekļauts novērošanas programmā, rehabilitologs izvērtē pacienta veselības stāvokli, kā arī nosaka, cik bieži un kādā apjomā nepieciešami rehabilitācijas pasākumi. Piemēram, nosaka ar kādām rehabilitācijas ierīcēm jādarbojas pacientam, kādi medikamenti nepieciešami, ja jāizstrādā rehabilitācijas plāns.
Lai saņemtu medicīniskos rehabilitācijas pakalpojumus, noteicošā nav uzstādītā diagnoze vai piederība kādai sociālai grupai, bet gan sasniedzamais mērķis – vai, saņemot rehabilitācijas pakalpojumus, pacientam uzlabosies funkcionālie traucējumi vai mazināsies slimības saasinājums.

VOAVA informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!