Kad ogles dārgas un saule tālu

Andris Piebalgs diskusijā ar akadēmiķiem Andreju Siliņu, Juri Ekmani un Juri Jansonu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, 18. martā viesojoties Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA), par uzsākto sadarbību ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām saņēma LZA prezidenta Jura Ekmaņa uzslavas vārdus.

LZA prezidents uzsvēra, ka Latvijā ir divi zinātniskās pētniecības centri, kuri nodarbojas ar enerģētiku, – LZA Fizikālās enerģētikas institūts un Rīgas Tehniskā universitāte, ir laba sadarbība ar Latvijas energokompānijām – “Latvenergo” un “Latvijas gāzi”, taču Latvijā enerģētika nepieder pie prioritārajām zinātņu nozarēm. Un nav arī vienotas stratēģijas šajā jomā. Formāli esam ES nomalē, ja šeit nojūk energoapgāde, tas neatsaucas uz Eiropas vidieni. Latvijas energokapacitāte ir maza, varam jau ievest šeit dārgas ogles, taču pirktspēja aug lēni, cenas kāpj. Vienīgi kokmateriālus nokurina lielos daudzumos.
Andris Piebalgs atzina, ka Latvija nav izņēmums, mēs esam identiski ar citām valstīm. Bez zinātnieku līdzdalības šie jautājumi nav risināmi. Jo interese par enerģētiku parādās, līdzko notiek katastrofa. Te ir darbs juristiem, ekonomistiem, tehnologiem. Ir izveidots Eiropas Enerģētikas institūts, tas strādā, veidojot “tīru enerģētiku”. Pirmā problēma – drošības problēma. Mūsu (Latvijas) enerģētiskā bilance veidojas ārējo apstākļu ietekmē. Jārēķinās – ja gāzes vadam kas notiek, mums ir krātuve. Bet ar gāzi vien nepietiek. Enerģiju ražo lielās Daugavas HES. Vēju un biomasu neesam izmantojuši augsto cenu un likumdošanas dēļ. Ir plāns veidot ogļu spēkstaciju, taču ir problēma – ogļskābās gāzes izmeši.
Eiropas Komisijas enerģētikas politika turpmākajos piecos gados tiks virzīta uz to, lai palielinātu enerģijas efektivitāti, radītu labi funkcionējošu gāzes un elektrības tirgu, attīstītu atjaunojamo enerģiju, nodrošinātu enerģijas piegāžu drošību, kā arī saistītu enerģētikas politiku ar vides un pētniecības politiku. Uzlabot Eiropas konkurētspēju un tuvoties Kioto protokola saistību izpildei – tāds ir pamatjautājums. ES varētu patērēt līdz 20% mazāk enerģijas. Drošība – tā būs Septītās zinātnes un tehnoloģiju attīstības ietvarprogrammas prioritāte. Tiesa, darbs pie programmas (2007. – 2013.) vēl nav beidzies, taču Eiropas Komisija vēlas tai panākt budžeta dubultošanu.
Uz akadēmiķa Jāņa Stradiņa jautājumu par ES attieksmi pret Ignalinas atomelektrostaciju komisārs atbildēja, ka pirmais bloks ir slēgts, otro slēgs, Lietuva saņem līdzekļus savu problēmu risināšanai. Latvija pirka no Ignalinas 8 procentus enerģijas, tai Latvijas enerģētikā nebija izšķirošā loma.
ES ir dažāda attieksme pret kodolenerģiju. Piemēram, Vācijā ir gan atbalsts, gan skepse. Ir plānots būvēt piekto reaktoru Somijā, to atbalstījuši gan parlaments, gan iedzīvotāji, pat zaļie. Jo katrs Somijas iedzīvotājs zina, kur ir novietoti kodolatkritumi, t.s. dziļajā glabāšanā. Somi ir paredzējuši visas iespējas. Reaktorus būvēs Rumānijā, Bulgārijā. Polijai pietiek savu ogļu, cenas ceļas, šahtas ir konkurētspējīgas. Atomenerģija šobrīd dod trešo daļu no Eiropas enerģijas.
Diskusija, pareizāk sakot, lietišķa saruna zinātnieku vidē ar Eiropas Savienības enerģētikas “pirmo personu” Andri Piebalgu būtiskā mūsu dzīves jautājumā skāra daudzas lietišķas un arī fantāzijā sakņotas problēmas. Piemēram, vai būtu iespējams izmantot Sauli kā atjaunojamās enerģijas avotu? Un lai vēlāk tā atdod uzkrāto siltumu...