ATSAUCĒ IETVERT:
Jauna stratēģija valsts parāda vadībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.2005., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104018
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Jauna stratēģija valsts parāda
vadībā
Pakāpeniska latu parāda īpatsvara samazināšana
kopējā valsts parāda portfelī ir viens no svarīgākajiem Valsts kases uzdevumiem
šajā gadā.
Izanalizējot situāciju finanšu un kapitāla
tirgos, Valsts kase apstiprinājusi jauno valsts parāda vadības stratēģiju, kas
līdztekus latu parāda īpatsvara samazināšanai paredz arī izslēgt parāda vidējā
dzēšanas garuma rādītāju, noteikt eiru par tīrā valūtu parāda etalonu, kā arī
paplašināt lietojamo parāda vadības instrumentu sarakstu, vakar preses konferencē
pastāstīja Valsts kases pārvaldniece Irēna Krūmane.
Parāda vadības ietvaros Valsts kase īstenos arī parāda atpirkšanas un parāda apmaiņas programmas, kuru mērķis cita starpā ir izmantot kapitāla tirgu pavērtās iespējas piesaistīt lētus ilgtermiņa resursus.
Lielas pārmaiņas šogad gaidāmas valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas kārtībā. Lai pilnveidotu valsts vērtspapīru norēķinu sistēmu, ar šā gada 1.jūliju valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsoļu organizēšanu paredzēts pārcelt no Latvijas Bankas uz Rīgas Fondu biržu. Pārmaiņu nepieciešamību I.Krūmane skaidroja ar faktu, ka šādu izsoļu organizēšana nav centrālās bankas funkcija un Eiropas Savienībā šāda prakse nepastāvot.
Šogad Latvijas iekšējā finanšu tirgū paredzētas tiklab īstermiņa parādzīmju, kā arī vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju emisijas. Turpretī valsts aizņemšanās starptautiskajos kapitāla tirgos, pēc I.Krūmanes domām, varētu kļūt aktuāla tikai tad, ja tiks pieņemts lēmums par iepriekšējos gados saņemto aizdevumu atmaksu pirms termiņa.
Valsts kase turpinās arī darbu pie iepriekšējos gados ņemto aizdevumu pirmstermiņa atdošanas, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus. Kā pastāstīja Valsts kases pārvaldniece, pašlaik tiek izvērtēti visi noslēgto valsts ārējo aizņēmumu līgumu nosacījumi, lai noskaidrotu, kādas iespējas vai ierobežojumi pastāv vairāku aizņēmumu pirmstermiņa atmaksai nākotnē, pārfinansējot šos aizņēmumus ar citiem, izdevīgākiem aizņēmumiem, vai šo līgumu nosacījumu maiņai. Kā piemēru I.Krūmane minēja faktu, ka 15.martā pirms termiņa atmaksāta 1993.gada 17.novembrī no Japānas Starptautiskās sadarbības bankas ņemtā aizņēmuma atlikusī daļa – 1,115 miljardi jenu jeb aptuveni 5,6 miljoni latu.
 Irēna Krūmane Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I |
Parāda vadības ietvaros Valsts kase īstenos arī parāda atpirkšanas un parāda apmaiņas programmas, kuru mērķis cita starpā ir izmantot kapitāla tirgu pavērtās iespējas piesaistīt lētus ilgtermiņa resursus.
Lielas pārmaiņas šogad gaidāmas valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas kārtībā. Lai pilnveidotu valsts vērtspapīru norēķinu sistēmu, ar šā gada 1.jūliju valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsoļu organizēšanu paredzēts pārcelt no Latvijas Bankas uz Rīgas Fondu biržu. Pārmaiņu nepieciešamību I.Krūmane skaidroja ar faktu, ka šādu izsoļu organizēšana nav centrālās bankas funkcija un Eiropas Savienībā šāda prakse nepastāvot.
Šogad Latvijas iekšējā finanšu tirgū paredzētas tiklab īstermiņa parādzīmju, kā arī vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju emisijas. Turpretī valsts aizņemšanās starptautiskajos kapitāla tirgos, pēc I.Krūmanes domām, varētu kļūt aktuāla tikai tad, ja tiks pieņemts lēmums par iepriekšējos gados saņemto aizdevumu atmaksu pirms termiņa.
Valsts kase turpinās arī darbu pie iepriekšējos gados ņemto aizdevumu pirmstermiņa atdošanas, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus. Kā pastāstīja Valsts kases pārvaldniece, pašlaik tiek izvērtēti visi noslēgto valsts ārējo aizņēmumu līgumu nosacījumi, lai noskaidrotu, kādas iespējas vai ierobežojumi pastāv vairāku aizņēmumu pirmstermiņa atmaksai nākotnē, pārfinansējot šos aizņēmumus ar citiem, izdevīgākiem aizņēmumiem, vai šo līgumu nosacījumu maiņai. Kā piemēru I.Krūmane minēja faktu, ka 15.martā pirms termiņa atmaksāta 1993.gada 17.novembrī no Japānas Starptautiskās sadarbības bankas ņemtā aizņēmuma atlikusī daļa – 1,115 miljardi jenu jeb aptuveni 5,6 miljoni latu.
Gita Kronberga, “LV”