Kad sasniegsim pilnīgu labklājību?

Aizvadītajā gadā fiksēts gandrīz visu galveno mūsu valsts makroekonomisko rādītāju straujš kāpums. Lai izprastu, kā tas ietekmēs Latvijas tautsaimniecības stabilitāti turpmākajos gados, bankas “Nord/LB Latvija” analītiķu grupa veikusi pētījumu, kurā īpaša uzmanība pievērsta atsevišķu tautsaimniecības sektoru attīstības analīzei.
Pērn iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma ziņā Latvija izvirzījās līderpozīcijās Eiropas Savienībā (ES), sasniedzot līdz šim nepieredzēti augstu – 8,5% – ekonomikas pieaugumu un krietni pārsniedzot ne vien tā dēvēto veco, bet arī jauno ES dalībvalstu vidējos rādītājus.
Pētījuma autori pozitīvi vērtē 12,9% pieaugumu transporta un sakaru sektorā un 7,9% pieaugumu apstrādes rūpniecībā, vienlaikus norādot, ka tie sektori, kuri tiek finansēti pārsvarā no valsts budžeta, attīstās daudz lēnāk nekā tautsaimniecība kopumā. Piemēram, izglītības sektors pieaudzis par 2,2%, bet veselība un sociālā aprūpe – tikai par 1,2%. Atzīstot, ka šāda situācija īstermiņā ir saprotama, bankas speciālisti pauž bažas, ka pēc dažiem gadiem tā var negatīvi ietekmēt valsts attīstību.
Līdztekus dažiem pozitīviem rādītājiem pētījums liek izdarīt veselu virkni mūsu valstij neglaimojošu secinājumu. Piemēram, Latvija ir visnabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā – tās IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41% no ES vidējā rādītāja. Arī produktivitātes līmenis mūsu valstī ir zemākais Eiropas Savienībā. Pat saglabājot straujo IKP pieaugumu arī turpmāk, attīstīto ES valstu līmeni spēsim sasniegt tikai pēc 20 līdz 30 gadiem, uzskata bankas analītiķi.
Vērtējot inflācijas un darba algu līmeni, secināts, ka Latvijā algas ir desmit reižu zemākas nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet cenas – tikai divas reizes zemākas nekā ES. Kā zināms, pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijā fiksēta visaugstākā inflācija salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm. Pērn vidējais cenu līmenis Latvijā paaugstinājās par 6,2%, salīdzinot ar 2003.gada rādītāju. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji saņem vismazāko algu Eiropas Savienībā. Piemēram, Zviedrijā vidējās mēneša darba izmaksas 2003.gadā bija 4312,7 eiras, Latvijā tajā pašā laikā – tikai 357,3 eiras.
Arī bezdarba līmenis mūsu valstī ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, lai gan tajā pašā laikā kvalificēta darbaspēka trūkums jūtams aizvien izteiktāk. Tomēr bankas analītiķi prognozē bezdarba līmeņa pakāpenisku samazināšanos. Savukārt IKP pieaugums, pēc viņu aplēsēm, šogad varētu sasniegt 7,5%, bet gada vidējā inflācija – 5,5%.