Gatavojas referendumiem par ES konstitūciju

Pēc jaunā premjerministra Žozē Sokratiša nākšanas pie varas Portugālē ir īpaši aktualizējušās diskusijas par atbilstošāko laiku referendumam par ES konstitucionālo līgumu, ziņo ES portāls EUobserver. Dž.Sokrates uzskata, ka referendumam jānotiek 2005.gada decembrī – vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Lai arī šādu vienlaicīgu nobalsošanu nepieļauj Portugāles konstitūcija, premjers uzskata, ka nobalsošana vienā datumā krietni ietaupīs valsts līdzekļus un palielinās vēlētāju aktivitāti. Lai to īstenotu, jāveic grozījumi Portugāles konstitūcijā.
Portugāle tiek uzskatīta par vienu no ES visvairāk atbalstošajām dalībvalstīm. Tomēr, pēc Eurobarometer datiem, 53 procenti portugāļu vēl nav izlēmuši, vai sekot savas kaimiņvalsts Spānijas piemēram un atbalstīt ES konstitucionālo līgumu. 40 procenti portugāļu jau šobrīd atbalsta ES konstitūciju, bet septiņi procenti ir pret to. Lielo neizlēmušo pilsoņu skaitu Eurobarometer pētnieki skaidro ar nepietiekamo informāciju un zināšanām par konstitūciju.
Atsevišķi Portugāles politiķi savukārt uzsver, ka ES konstitūcija varētu nozīmēt Portugāles interešu aizēnošanu ar citu lielāku dalībvalstu interesēm, lai palielinātu lēmumu pieņemšanas efektivitāti, informē BBC.

Tautas teiktais ne vienmēr saistošs

Lai konstitucionālais līgums stātos spēkā, tas ir jāratificē dalībvalstu parlamentos ar vai bez iepriekšējas tautas nobalsošanas. Referendumu kā veidu, lai izteiktu atbalstu konstitūcijai, ir izvēlējusies mazākā daļa ES dalībvalstu. Tas norisināsies Dānijā, Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Francijā, Portugālē, Polijā, Čehijā.
Atsevišķās valstīs, kurās notiks tautas nobalsošana, tās rezultāts tomēr nebūs saistošs parlamentam. Tautas nobalsošana kā veids, lai uzzinātu sabiedrības viedokli, ir Nīderlandē un Luksemburgā, kuru parlamentiem tiek dota izvēle atbalstīt vai neatbalstīt pilsoņu viedokli.
Kā zināms, Spānijā referendums jau norisinājās un konstitūcija saņēma pārliecinošu sabiedrības atbalstu. Un arī Spānijas referenduma rezultātiem bija tikai informatīvs raksturs, tomēr BBC norāda, ka nav pamata bažām – Spānijas parlaments sekos tautas viedoklim un ratificēs konstitucionālo līgumu.
Referendumā izteiktā tautas griba ir saistoša Francijā, Lielbritānijā, Dānijā, Čehijā, Polijā (nepieciešama vismaz 50 procentu vēlētāju piedalīšanās) un Īrijā.

Francija un Nīderlande visumā pozitīvas

Tuvākās tautas nobalsošanas norisināsies Francijā – 29.maijā un Nīderlandē – 1.jūnijā. Eurobarometer dati vēsta, ka šobrīd 48 procenti Francijas pilsoņu atbalsta konstitucionālo līgumu, bet 35 procenti joprojām nav izlēmuši. Konstitūciju neatbalstošo pilsoņu skaits varētu kļūt lielāks, jo daudzi Francijas iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret Turcijas uzņemšanu ES, kas varētu negatīvi ietekmēt arī balsojumu par konstitūciju. Pēdējās Francijā veiktās aptaujas gan rāda, ka ap 60 procentiem tās pilsoņu atbalsta konstitūcijas pieņemšanu, informē BBC.
Nīderlandes pilsoņi ir noskaņoti vēl pozitīvāk. Pēc Eurobarometer datiem, 63 procenti jau ir izlēmuši balsot par konstitucionālo līgumu. Lai arī Nīderlande kā viena no lielākajām maksātājām ES budžetā ir neapmierināta ar augstajām bloka izmaksām, visumā Nīderlandes pilsoņi atbalsta ES ciešāku integrāciju. Tāpēc gaidāms, ka nīderlandieši nobalsos par ES konstitucionālo līgumu. Tomēr, kā norāda BBC, jebkurā gadījumā Nīderlandes parlaments varēs izvēlēties, vai sekot tautas izteiktajam viedoklim.

Apšauba informatīvās kampaņas objektivitāti

Lai informētu ES pilsoņus par konstitūcijas saturu un palīdzētu izdarīt izvēli, dalībvalstīs tiek rīkotas informatīvas kampaņas, kuru kopējais budžets ir astoņi miljoni eiru. Eiropas Parlamenta deputāts Dens Dovers nācis klajā ar paziņojumu, ka šāda kampaņa varētu būt nelikumīga, jo tās mērķis ir panākt pozitīvu balsojumu par konstitūciju. “Mums neformāli teica, ka šī nebūs ne “par”, ne “pret” kampaņa, tomēr redzams, ka Eiropas Parlaments cenšas cilvēkus pārliecināt atbalstīt konstitūciju,” norādījis D.Dovers. Cits parlamenta deputāts Naidžels Faredžs uzskata, ka kampaņa ir “nodokļu maksātāju naudas ļaunprātīga izmantošana” un “mēģinājums iebiedēt vēlētājus, lai tie nobalsotu par šo pilnīgi nepieņemamo konstitūciju,” ziņo BBC.
Eiropas Parlamenta pārstāvji savukārt uzsver, ka kampaņa notiks visās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, vai tajās paredzēta tautas nobalsošana. Kampaņa būšot informatīva, un tās mērķis neesot pozitīva balsojuma panākšana.
Kā jau informējām, Spānijā Eiropas konstitucionālā līguma atbalsta kampaņai iztērēti 1,3 miljoni eiru. Tomēr Spānijai neizdevās panākt lielas iedzīvotāju daļas dalību balsošanā, un Spānija tiek kritizēta, ka sabiedrība nav pietiekami informēta par konstitucionālā līguma saturu un izmaiņām, ko tas nesīs.