• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2005., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103759

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas un pasaules tautsaimniecība

Vēl šajā numurā

16.03.2005., Nr. 44

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē


Vācijas “Tageszeitung”:Bal-tieši jau gadiem pieprasa, lai Krievija atzītu okupācijas faktu un paziņotu, ka Molotova–Ribentropa pakts, kas sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību, ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Taču Maskava neredz iemeslu, lai to darītu. Februārī Vladimirs Putins šo paktu pat attaisnoja kā pasākumu “valsts interešu aizstāvēšanai un drošības garantēšanai pie valsts rietumu robežas”. Pēc svinībām bija paredzēts parakstīt arī divpusējās vienošanās. Taču līdz tam netiks, jo Maskavas deklarācijas projektā ir uzsvērts krievvalodīgo stāvoklis, bet ignorēts okupācijas periods un izteikts aicinājums sākt “jaunu divpusējo attiecību nodaļu”. Tas izklausās nevainīgi, taču baltieši baidās, ka vēsturi varētu nodot aizmirstībai. Bez tam viņi minoritāšu jautājumos būtu tieši atbildīgi kaimiņvalstij.”

• 

Poļu “Rzeczpospolita”: “Baltijas un Viduseiropas valstu politiķu centieni ieviest korekcijas krievu tradicionālajā 9. maija svētku traktējumā, vienlaikus mazinot Krievijas lomu uzvarā pār fašismu, Maskavā izraisa grūti apslēpjamu saniknojumu, bet sabiedrībai ir pilnīgi nesaprotami.”

• 

ASV izdotais “Eurasia Daily Monitor”: “Igaunijas un Lietuvas prezidentu atteikums Maskavas ielūgumam piedalīties 9. maija svinībās iezīmē kulminācijas punktu “cīņā par vēsturi” starp Kremli un Baltijas valstīm, tuvojoties Otrā pasaules kara beigu piemiņas dienai. Tomēr šis asais strīds nav tikai par vēsturi. Polemika par pagātnes “patieso interpretāciju” ir tieši saistīta ar Krievijas tagadējām ārpolitikas interesēm, tāpat arī ar dažiem satraucošiem tās pašreizējās politiskās identitātes aspektiem.”

• 

Krievijas “Novije Izvestija”, komentējot Rīgas domes vēlēšanu iznākumu, raksta, ka “šādi rezultāti līdzinās sensācijai: ja agrāk pie varas ... bija plaša kreiso koalīcija, kas aizsargāja krievvalodīgo iedzīvotāju intereses, tad tagad to gatavojas nomainīt radikālie nacionālisti no labējo partijām.”

• 

Angļu “The Financial Times”: “Mums jāizmanto šobrīd pavērušās iespējas, lai sekmētu demokrātijas izpratni un attīstību, reformas un politisko plurālismu, radītu drošību Tuvo Austrumu reģionā. Eiropai ar savu pieredzi, kā mierīgā ceļā īstenot pārmaiņas, lielo tirgu un palīdzībai atvēlēto budžetu var būt unikāla loma Tuvajos Austrumos,” raksta ES kopējās ārējās un drošības politikas koordinators Havjers Solana.

• 

Poļu “Rzeczpospolita”: “Krievijas kritikas kampaņa pret Poliju turpinās. Iekams nākt klajā ar paziņojumiem, kas robežojas ar iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās, vajadzētu vispirms labi orientēties attiecīgajā jautājumā,” sacīja Sergejs Jastržembskis, prezidenta Vladimira Putina padomnieks attiecībās ar ES.”

• 

Franču “Le Monde”: ASV un Francija ar saviem strīdiem graujot ANO prestižu. Joprojām tiek runāts par Kofi Annana demisiju un ar viņu saistītajiem skandāliem.

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!