
Kā strādāja alķīmiķi un zāļu sievas
“Alķīmiķis” jaunās ekspozīcijas atklāšanā Farmācijas muzejā Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
11.martā Farmācijas muzejā Rīgā atklāta aptieku laboratoriju un
tautas dziedniecības vēsturei veltīta ekspozīcija.
Izstādē interesenti var iepazīties ar 18. un 19.gadsimta aptieku laboratoriju, kā arī
uzzināt par tautas medicīnu.
Jau izsenis nozīmīgākā telpa aptiekā bijusi laboratorija, norāda izstādes
rīkotāji. Tajā izgatavoja ne tikai medikamentus, bet arī citas preces. Notika arī
ķīmiski eksperimenti, jaunu zāļu meklējumi un dažādi pētījumi. Pirmās ķīmiskā
eksperimenta metodes – destilāciju, sublimāciju, filtrēšanu – izgudroja
alķīmiķi. Viņi izveidoja un pilnveidoja laboratorijas iekārtas, kā arī atklāja
svarīgas vielas. Piemēram, pateicoties alķīmiķiem, tika atklāts etilspirts. To
ieguva no vīna. Arī šodien spirtu latīniski sauc “spiritus vini”. Latvijā
alķīmija ienāca 17.–18.gadsimtā.
Baltijas aptiekas bija slavenas ar savu kultūru, taču tajās izgatavotās zāles nebija
pieejamas latviešu zemniekiem, kas turpināja ārstēties ar savvaļā vai sakņu dārzā
augošajiem ārstniecības augiem. Zemnieku “slimnīcas” funkcijas savā veidā
pildīja pirts.
Zemnieki rūpīgi vāca un uzglabāja dažādus ārstniecības augus. Kā uzskata
izstādes rīkotāji, savā ziņā tika darīts tas pats, kas aptiekā. Aptiekāri bieži
vien sūdzējās varas iestādēm par zāļu sievām, kuras aptiekām radīja zināmu
konkurenci. Tātad farmācija atradās ne tikai aptiekāru, bet arī tautas dziednieku
pārziņā.
“LV” informācija