• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lietuvas Republikas valstiskuma atjaunošanas 15.gadadienas svinībās Viļņā 2005.gada 11.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.2005., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103629

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aizsardzības ministrs, informējot par pirmajās 100 darbības dienās paveikto

Vēl šajā numurā

15.03.2005., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lietuvas Republikas valstiskuma atjaunošanas 15.gadadienas svinībās Viļņā 2005.gada 11.martā:

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Seima priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Esmu pagodināta šodien būt jūsu vidū un sveikt Lietuvas parlamentāriešus un tautu Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanas 15.gadadienas svinībās!
Šī mūsu tautām ir ļoti nozīmīga diena. Mēs atceramies laiku, kad tika sarautas nebrīves važas un likti stingri pamati mūsu šodienas sasniegumiem. 1990.gada drosmīgie lēmumi, kas tika pieņemti milzīgā pacilātībā un pārliecībā par to, ka mūsu tautas kļūs brīvas un laimīgas, ir vēsturiska robežšķirtne. Tā uz visiem laikiem iezīmēja triju Baltijas valstu brīvības un pašapziņas uzvaru. Skaistu un neatgriezenisku uzvaru. Tai sekojošie 1991.gada barikāžu un augusta notikumi mūsu tautu kopību tikai stiprināja. Tā bija īpaša solidaritāte. Pleca sajūta, kas ļāva paveikt it kā nepaveicamo, sasniegt it kā nesasniedzamo.
Neatkarības atjaunošanas dienā ir jāuzsver tas, ka Lietuva un Igaunija ir mūsu tuvākie kaimiņi un draugi un ka mūsu valstu un tautu vienotība pastāv, neraugoties, ka dažādi nelabvēļi apgalvo pretējo un ka dažādi politiskie oponenti mēģina mūs šķelt.
Šai svētku dienā es vēlētos īpaši izcelt tās ciešās saites, kas tradicionāli vieno Latviju un Lietuvu. Mūsu valstis ir ne tikai labi kaimiņi vien. Tas ir daudz kas vairāk. Gan īpašā valodnieciskā tuvība, gan kultūras tradīciju savīšanās. Plaši sazarotie kontakti, kas aptver vai visas dzīves jomas. Reizēm arī veselīgā konkurence, kas tikai veicinājusi labāku un efektīvāku risinājumu meklējumus. Esmu pārliecināta, ka turpmāk mūsu sadarbības intensitāte tikai pieaugs. Arī parlamentāriešu starpā.
Šodien, atskatoties uz piecpadsmit gados noieto ceļu, varam būt gandarīti un lepni par aizvadīto darba cēlienu. Mūsu valstis ir kļuvušas par Eiropas Savienības dalībniecēm un Ziemeļatlantijas alianses loceklēm. Esam pilntiesīgi lēmēji par to, kāda būs Eiropas un transatlantiskās telpas šodiena un tālākā nākotne. Mums ir uzticami sabiedrotie un partneri. Ir pavērušās jaunas, daudz plašākas izaugsmes un attīstības iespējas. Mūsu pašu rokās nu ir tas, kā pratīsim un spēsim tās izmantot.
Simboliskā atgriešanās kopīgajās Eiropas mājās, ko mūsu tautas piedzīvoja pirms gada, bija jaunu, līdzvērtīgu partnerattiecību sākums. Nu Eiropas Savienības izaugsme ir arī mūsu valstu izaugsme. Tāpēc būsim aktīvi, veidojot jauno Eiropu!
Mūsu unikālā reformu pieredze, ko esam ieguvuši, pārveidojot savas valstis, ir izraisījusi lielu interesi valstīs, kas nolēmušas veikt līdzīgas pārmaiņas un ir ceļā uz ciešāku integrāciju Eiropā. Mēs varam dalīties tajā, ko esam apguvuši.
Dāmas un kungi!
Mūsu kopā noietais Baltijas brīvības ceļš uzliek arī zināmus morālus pienākumus. Tas ir pienākums būt uzticīgiem tiem ideāliem, kuri pirms piecpadsmit gadiem ļāva mums izcīnīt mūsu valstu neatkarību, pārsteidzot pasauli ar savu vienotību un nevardarbīgas cīņas spēku.
Šodien bieži dzird runājam, ka politikā, arī starptautiskajā politikā, noteicošās esot intereses, nevis ideāli. Bet vai ideāli bija tie, kas pēc Otrā pasaules kara ļāva sākt būvēt vienotu Eiropu? Vai ne ideāli bija tie, kas ļāva sagraut it kā nesagraujamo – ļaunuma impēriju PSRS? Tikai uzticība šiem ideāliem nodrošinās to, ka savtīgu interešu saplosīta rītdiena neatceļ vakardienā izcīnīto Baltijas tautu brīvības cīņu.
Lai šis gads kļūst par mūsu ideālu atjaunotnes gadu un stiprina Baltijas valstu vienotību kopējā Eiropā! Lai mums visiem pietiek degsmes, izturības un ticības! Īpašību, kuru bija pārpārēm 1990.gadā.
Latvijas Saeimas vārdā sveicu jūs Lietuvas neatkarības atjaunošanas svētkos! Dievs, svētī Lietuvu!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!