Spriež, kā reformēt lauksaimniecību

Šajā seminārā tika prezentēti rezultāti pētījumam par “ES KLP 2003.gada reformas ieviešanas Latvijā reģionālās un mikroekonomiskās ietekmes novērtējumu”. Pētījumu izstrādājuši LVAEI pētnieki. Tajā analizēti iespējamie KLP ieviešanas scenāriji un to realizācijas sekas, ieguvumi un zaudējumi dažādiem lauksaimniecības sektoriem, saimniecību grupām un reģioniem.

Jaunā KLP - nozīmīgas izmaiņas

ES KLP izveidota 1957.gadā un kopš tā laika tikusi vairākkārt reformēta. Lēmums par pašreiz notiekošo reformu tika pieņemts 2003.gada 26.jūnijā, lai paaugstinātu ES lauksaimniecības konkurētspēju un veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku attīstību. Šī KLP reforma nozīmīgi maina līdzšinējo lauksaimniecības atbalsta sistēmu, kā arī rada būtiskas izmaiņas lauku attīstības politikā, norāda LR Zemkopības ministrija (ZM).
Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko radīs jaunā KLP, ir vienotā maksājuma ieviešana. Vienotais maksājums ir maksājums par attaisnoto lauksaimniecības zemi, kas ir uzturēta labā lauksaimniecības un apkārtējās vides stāvoklī, izņemot ilggadīgās kultūras, mežus un zemi, kas netiek izmantota lauksaimniecības nolūkiem, informē ZM. Jaunajās ES dalībvalstīs Vienotais maksājums jāievieš līdz 2009.gada sākumam.

Iespējami dažādi KLP ieviešanas scenāriji

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir obligāti jāievieš reformētā KLP, tomēr politikas ieviešanas gaitā valstij ir piedāvātas zināmas izvēles iespējas. Iespējamie izvēles varianti ir trīs – lēmums par vienotā maksājuma ieviešanas gadu, par maksājuma piesaistīšanu vai nepiesaistīšanu ražošanai, kā arī par Vienotā maksājuma un citu KLP elementu dažādošanu pa reģioniem. Tieši uz dažādām šo triju izvēļu kombinācijām ir balstīti LVAEI piedāvātie KLP ieviešanas scenāriji.
LVAEI piedāvā četrus pamatscenārijus un vienu papildscenāriju. Pamatscenāriju pamatā ir divi KLP aspekti – ieviešanas gads un maksājumu piesaistes ražošanai līmenis. Pirmie divi piedāvātie scenāriji ir reformētās KLP ieviešana 2006.gadā un attiecīga maksājumu piesaistīšana vai nepiesaistīšana ražošanai maksimāli pieļaujamajā līmenī. Otri divi scenāriji ir reformētās KLP ieviešana 2009.gadā un arī maksājumu piesaistīšana vai nepiesaistīšana ražošanai. Papildu scenārijā ir paredzēta maksājumu dažādošana atkarībā no ražošanas veida vai reģiona, kurā lauksaimniecības ražotājs atrodas.

Dažādas iespējas KLP ieviešanā

Jaunā vienotā maksājuma ieviešana var notikt vai nu tuvāko gadu laikā, vai arī tikai 2009.gada sākumā. A.Miglavs norādīja, ka katram no šiem ieviešanas termiņiem ir savas priekšrocības un trūkumi – ilgāks pārejas posms aizkavē turpmāko attīstību, bet dod iespēju zemniekiem pamazām iepazīties ar jauno kārtību. Vēlākas ieviešanas gadījumā lauksaimnieciskai ražošanai tiks izmantotas par 15 – 20 procentiem lielākas zemes platības. Latvijai ir jāpieņem lēmums, vai lielāka attaisnojamā platība ir tās attīstības interesēs.
Otra izvēle jāizdara attiecībā uz maksājumu piesaistīšanu vai nepiesaistīšanu ražošanai. Saskaņā ar reformēto KLP notiek pāreja no ražošanas atbalsta uz atbalstu ražotājiem. Tātad maksājumi tiek pilnīgi vai daļēji atdalīti no ražošanas. Kā norādīja Andris Miglavs, atšķirīgi reģioni iegūs no atšķirīgiem scenārijiem. Zemgales reģionam izdevīgāka ir Eiropas Savienības maksimāli pieļautā maksājumu saistīšana ar ražošanu, savukārt Austrumlatvijai izdevīgāka būtu maksājumu atdalīšana no ražošanas. Atsevišķi reģioni nevar efektīvi izmantot dažādu scenāriju priekšrocības. Piemēram, Vidzemes potenciālos ieguvumus ierobežo pastāvošās piena kvotas. Tāpat atšķiras dažādu lauksaimniecības sektoru ieguvumi no atšķirīgiem maksājumu piesaistīšanas ražošanai līmeņiem.
Arī reģionalizācija jeb Vienotā maksājuma dažādošana atkarībā no valsts reģiona ir Latvijas ziņā. Saskaņā ar pieņemtajām normām, Latviju var uzskatīt par vienu reģionu, jo tajā ir mazāk nekā trīs miljoni attaisnoto hektāru. Tomēr valstij ir dota iespēja sadalīt teritoriju arī sīkākos reģionos un piemērot atšķirīgas maksājumu tiesību likmes par hektāru un dažādot citus KLP reformas elementus, norādīja Zemkopības ministrijas pārstāvis.
Rezumējot LVAEI pārstāvis A.Miglavs uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāizdara izvēle starp dažādajiem scenārijiem, kuru īstenošanas gadījumā būs atšķirīgi ieguvēji un zaudētāji. “Nav vienotas atbildes par labāko izvēli,” teica A.Miglavs.
Savukārt Mārtiņš Roze pauda pārliecību, ka tiks rasts saprātīgs kompromiss starp nozarēm un reģioniem, kas nodrošinās ne tikai ienākumu celšanu, bet arī augstākas kvalitātes gala produktus. “Lai to īstenotu, diskusijā jāiesaista ne tikai tiešie lauksaimniecības ražotāji, bet arī pārstrādātāji,” teica M.Roze, atbildot uz jautājumu par to, kā veidot diskusiju, lai tiktu nodrošināts labākais reformētās KLP ieviešanas scenārijs.

Materiālus sagatavojusi