Kad pabalsts atvieto darbā gūtos ienākumus

Tam nepiekrīt nedz Labklājības ministrija (LM), nedz Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢM). BĢM Ģimenes un jauniešu lietu departamenta direktore Inga Liepa “Latvijas Vēstnesim” stāsta, ka ministrija kā “vecāku algu” ieviešanas iniciatore nevar piekrist tam, ka persona, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, strādā nepilnu darba laiku un vienlaikus saņem pabalstu. “Mēs vēlējāmies tik būtiski paaugstināt šo pabalstu, lai vienam no vecākiem būtu iespēja bērna pirmo dzīves gadu pavadīt ar viņu kopā, nestrādājot un vienlaikus būtiski nepasliktinot ģimenes materiālo stāvokli. Pabalsta mērķis ir gandrīz atvietot darbā gūtos ienākumos.” Jāatgādina, ka bērna kopšanas pabalsts ir piesaistīts 70% no vecāka vidējās algas jeb tik, cik cilvēks saņem pēc nodokļu nomaksas. Zemākā summa ir 56 lati, cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, kā arī nav strādājuši, augstākā – 392 lati.
Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova “Latvijas Vēstnesim” atzīst, ka diferencēto pabalstu gadījumā viņa nevar atbalstīt Dzimumu līdztiesības apvienības iniciatīvu. I.Stobova uzsver, ka pabalsts ir piesaistīts algai, faktiski to atvietojot, līdz ar to vēl papildus strādāt nepilnu darba laiku un saņemt daļu no algas nebūtu pareizi. Premjera padomniece arī atgādina, ka diferencētu pabalstu ieviesa, lai strādājošas sievietes būtu motivētas laist pasaulē bērniņu, pavadīt ar viņu kopā gadu, nebaidoties būtiski pasliktināt ģimenes materiālo stāvokli. Uz jautājumu, vai tad, ja pabalsts nebūtu piesaistīts algai, varētu tā saņemšanu apvienot ar nepilna darba laika strādāšanu, I.Stobova atbild apstiprinoši.
Savukārt Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ingus Alliks “Latvijas Vēstnesim” skaidro, ka, viņaprāt, būtiskākais nav tas, vai pabalsts ir vienāds vai diferencēts. “Latvijas gadījumā ir jāvadās no tā, ka galvenā motivācija tik būtiski paaugstināt bērna kopšanas pabalstu bija cilvēku sūdzības, ka līdz šim valsts atbalsts bijis pārāk niecīgs, lai viens no vecākiem varētu gadu pavadīt kopā ar bērnu nestrādājot. Bet līdz ar to valstij ir tiesības uzlikt zināmus ierobežojumus, kā šajā gadījumā.” I.Alliks arī uzsver, ka patiesībai neatbilst Dzimumu līdztiesības apvienības paziņojums, ka šī norma neatbilst Eiropas Savienības sociālās jomas stratēģiskajiem dokumentiem, kas ļauj bērna kopšanu savienot ar darbu. Jo arī Latvijā bērna kopšanas atvaļinājums ir pusotra gada. Un no bērna viena gada līdz pusotra gada vecumam viens no vecākiem var gan strādāt nepilnu laiku, gan saņemt pabalstu (šobrīd tie ir 30 lati).
Viena no ilgstošo bezdarbnieku grupām ir personas, kas atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma. Pieteikuma iesniedzējas uzskata, ka aizliegums šīs bezdarbnieku rindas tikai vairos. Tam nepiekrīt I.Alliks, norādot, ka tās ir personas, kuras arī pirms tam nav strādājušas. Vai atvaļinājumā bijušas ilgāk par gadu (atcerēsimies, kādreiz šis atvaļinājums bija trīs gadi). LM amatpersona uzsver, ka bezdarba risks sievietei, kas ir strādājusi un bērna kopšanas atvaļinājumā bijusi gadu, ir minimāls.
Apvienība arī apgalvo, ka šāds aizliegums veicinās nelegālo nodarbinātību. I.Alliks atzīst, ka tā varētu būt, īpaši gadījumos, kad pabalsts ir 56 lati. Taču te būtu darbs kontroles institūcijām.
Viens no pieteikuma iesniedzēju argumentiem – sieviete, gadu nestrādājot, zaudē kvalifikāciju. I.Alliks atgādina, ka bērna kopšanas atvaļinājumā pamīšus var doties abi vecāki, līdz ar to māmiņa pēc maternitātes pabalsta beigām var atgriezties darbā un bērna kopšanu tālāk var pārņemt tēvs. Tādējādi tiek nodrošināta dzimumu līdztiesība, arī tēviem tiek ļauts būt kopā ar bērnu, par ko tik ļoti iestājas apvienība.
I.Alliks gan uzsvēra, ka likums nav akmenī iecirsts un Saeimas deputātiem nav liegts to grozīt, ja Dzimumu līdztiesības apvienības argumenti viņus pārliecina. Valsts sekretāres vietnieks arī atturējās vērtēt, kāds varētu būt Satversmes tiesas spriedums.