“Vladimīrs Boudnīks ir vienīgā čehu mākslas leģenda 20. gadsimtā” – tā par savu tautieti saka mākslas zinātnieks Zdeneks Primuss, ar kura gādību pašlaik Ārzemju mākslas muzejā Rīgā atvērta pāragri mirušā mākslinieka darbu izstāde “Starp avangardu un pagrīdes mākslu”. Pirmos izstādes apmeklētājus viņš arī iepazīstināja ar Vladimīra Boudnīka (1924–1968) jaunrades ceļu, kas aizsākās nu jau pagājušā gadsimta 50. gados un kam bija atvēlēti tikai kādi desmit gadi.
Viņa daiļradi ietekmēja ne tikai paša personība, bet arī tā laika sabiedriski politiskie apstākļi Čehoslovākijā. Pirmajos pēckara gados ritēja normāla mākslas dzīve, notika arī daudzas citu valstu modernās mākslas izstādes. Sakari sāka aprauties 1948. gadā, kad valstī pie varas nāca komunisti. Un tāpēc Vladimīrs Boudnīks palika pasaulē neiepazīts mākslas novators, jaunas koncepcijas un jaunu grafikas tehniku radītājs. Arī pašu zemē viņa abstrakto mākslu vara neatbalstīja, reizēm pat nievāja un vajāja. Šo stāvokli labi raksturo arī izstādes nosaukums.
Vladimīrs Boudnīks dzimis Olomoucā. Viņš ieguva tehnisko izglītību un strādāja rūpniecībā. Mākslas darbiem izmantoja dažādus neparastus materiālus un pats izstrādāja dažādus apstrādes paņēmienus. Mākslinieks izgudroja un attīstīja tādas tehnikas kā “strukturālo grafiku” un “magnētisko grafiku”. Tajās viņš izteica savas vīzijas, savu pasaules izjūtu. Starp viņa novatoriskajām idejām ir arī tā sauktais eksplozionisms, kura pamatā ir uzskats, ka jebkurš cilvēks savā būtībā ir radoša personība un tikai dzīves apstākļi vai pārlieka cieņa pret mākslu bieži neļauj viņiem radoši izpausties. Ideja par mākslu kā dzīves sastāvdaļu un cilvēku kā radošu indivīdu tiem laikiem bija par stipru un arī tagad nav vispāratzīta.
Zdeneks Primuss atgādināja, ka Vladimīrs Boudnīks pirmais sāka aktīvi sadarboties ar publiku. Jau 1949.gadā viņš pie Prāgas namu tolaik noplukušajām sienām aicināja cilvēkus pateikt, ko viņi tajās var saskatīt. To, ka sienas runā, apliecināja arī Rīgā ne visai sen notikusī mākslas izstāde “Siena”. Bet Prāgā tolaik aktīvo mākslinieku veda uz policijas iecirkni. Tomēr viņš iecerēto akciju atkārtoja vairāk nekā 200 reižu. Tiek uzskatīts, ka Vladimīrs Boudnīks spēcīgi ietekmējis čehu jauno mākslinieku daiļradi. Tomēr tie, kas viņu mēģinājuši atdarināt, īpašus panākumus nav guvuši.
Mākslinieka aiziešana bijusi traģiska. Viņš bija apprecējis gados krietni jaunāku sievu, kuras draugu kompānija viņu reiz krogā izsmējusi. Pārnācis mājās, mākslinieks uzmetis sev cilpu kaklā. Tā viņš jau dažkārt bija darījis, tas viņam sagādājis kādu dīvainu baudu. Bet šoreiz viņš apsēdies uz palodzes, paslīdējis, un cilpa savilkusies. Zdeneks Primuss, kas pētījis viņa mūža gājumu un tagad raksta monogrāfiju, ir pārliecināts, ka tas noticis netīšām. Ja mākslinieks būtu dzīvojis ilgāk, viņš katrā ziņā būtu sasniedzis jaunas virsotnes.
Prāgā notikusi plaša Vladimīra Boudnīka piemiņas izstāde, kas aptvērusi visu viņa jaunradi. Trešā daļa no tās ir atceļojusi uz Rīgu. Šī tātad ir viņa pirmā lielā ārzemju izstāde. To veido galvenokārt viņa unikālās abstraktās grafikas, kas priecē ar krāsām un ritmiem, ar noskaņām un reizēm arī ar figurālu kompozīciju iezīmēm. Eksponētas arī savdabīgas fotogrāfijas. Arī šajā jomā mākslinieks bijis novators. Dziļāk ielūkoties šīs radošās personības domu un atziņu pasaulē palīdz arī viņa dienasgrāmatu fragmenti un vēstuļu izlase. Rīgā izstāde būs atvērta līdz 3. aprīlim. Pēc tam tā ceļos uz Dāniju, Spāniju un tālāk uz Āfrikas valstīm. Pasaule iepazīs čehu leģendu.