ATSAUCĒ IETVERT:
Saņemot vēstuli no Īrijas premjerministra. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2005., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103215
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saņemot vēstuli no Īrijas
premjerministra
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar,
8.martā, saņēma vēstuli no Īrijas premjerministra Bērtija Aherna, kurā viņš
izsaka pateicību par saņemto vēstuli un prezidentes 12.janvāra deklarāciju.
Vēstulē Īrijas premjerministrs raksta: “Es pilnībā izprotu jūsu lēmuma dažādos jūtīgos aspektus un jūsu vēlēšanos celt gaismā milzīgās ciešanas, kas radās Otrā pasaules kara rezultātā un ilga daudzus gadu desmitus. Es zinu, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm pārcieta šausmīgus pārbaudījumus gan kara laikā, gan pēc tā, un apzinos, ka jums nebija lemts atkal būt brīviem līdz jūsu neatkarības atgūšanai 1991.gadā. Kā jūs zināt, Īrija nekad neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS.
Es uzskatu, ka jūsu lēmums apmeklēt ceremonijas Maskavā ir spēcīgs apliecinājums pārliecībai, ka Eiropas integrācijas process vairs nekad nepieļaus tāda konflikta rašanos Eiropas kontinentā. Es piekrītu, ka ir svarīgi izvirzīt svinības pareizā vēsturiskā kontekstā un ka visu valstu, tajā skaitā Krievijas, loma Otrā Pasaules kara laikā un pēc tā pelna pienācīgu izvērtējumu. Nav šaubu, ka krievu tauta kara laikā šausmīgi cieta.
Es arī uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs iesaistītu Krieviju kā stratēģisku partneri un mēģinātu būvēt sapratni uz abpusējas uzticēšanās pamatiem. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm neapšaubāmi ir izšķiroši svarīga loma šajā procesā, un šā iemesla dēļ mani iedrošina jūsu dalība šajās 9.maija svinībās.”
Vēstulē Īrijas premjerministrs raksta: “Es pilnībā izprotu jūsu lēmuma dažādos jūtīgos aspektus un jūsu vēlēšanos celt gaismā milzīgās ciešanas, kas radās Otrā pasaules kara rezultātā un ilga daudzus gadu desmitus. Es zinu, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm pārcieta šausmīgus pārbaudījumus gan kara laikā, gan pēc tā, un apzinos, ka jums nebija lemts atkal būt brīviem līdz jūsu neatkarības atgūšanai 1991.gadā. Kā jūs zināt, Īrija nekad neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS.
Es uzskatu, ka jūsu lēmums apmeklēt ceremonijas Maskavā ir spēcīgs apliecinājums pārliecībai, ka Eiropas integrācijas process vairs nekad nepieļaus tāda konflikta rašanos Eiropas kontinentā. Es piekrītu, ka ir svarīgi izvirzīt svinības pareizā vēsturiskā kontekstā un ka visu valstu, tajā skaitā Krievijas, loma Otrā Pasaules kara laikā un pēc tā pelna pienācīgu izvērtējumu. Nav šaubu, ka krievu tauta kara laikā šausmīgi cieta.
Es arī uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs iesaistītu Krieviju kā stratēģisku partneri un mēģinātu būvēt sapratni uz abpusējas uzticēšanās pamatiem. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm neapšaubāmi ir izšķiroši svarīga loma šajā procesā, un šā iemesla dēļ mani iedrošina jūsu dalība šajās 9.maija svinībās.”
Valsts prezidenta preses dienests