Godinot talantu, darbu, meistarību

Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un laureātu koncerts, kas 4.marta vakarā notika Nacionālajā operā, sagādāja muzikālu baudījumu un gaišu emocionālu pārdzīvojumu arī radioklausītājiem un televīzijas skatītājiem visā Latvijā. Jo tā ir pati augstākā valsts atzinība mūzikas radītājiem un izpildītājiem, kas ar savu mākslu bagātina Latvijas cilvēku gara dzīvi un dara mūsu valsti pasaulē pazīstamu kā zemi ar augsti attīstītu mūzikas kultūru.

“Lielās mūzikas balvas 2004” par mūža ieguldījumu ieguvēja Leonarda Daine Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tradīcija

Kopš 1993.gada, kad Kultūras ministrija ar toreizējā ministra Raimonda Paula ierosmi un iniciatīvu iedibināja šo apbalvojumu par izcilākajiem sasniegumiem mūzikā, tradīcija ir laidusi dziļas saknes un kļuvusi par ievērojamu mūzikas dzīves notikumu. Žūrija visa gada garumā seko koncertdarbībai valstī un Latvijas mūziķu sasniegumiem starptautiskajos konkursos un festivālos un ik mēnesi sanāk uz sēdēm. Jaunā gada pirmajā nedēļā žūrija paziņo laureātu vārdus, un drīz pēc tam pasākumā tiek iesaistīti visi iedzīvotāji, kas savas simpātijas kādam no laureātiem var apliecināt Lielās mūzikas balvas interneta mājas lapā.
Kā atceras Raimonds Pauls, sākumā profesionāļu vidū izskanējušas bažas, vai katru gadu parādīsies tādas apbalvojuma cienīgas izcilības. Dzīve pierādījusi, ka ik gads nāk ar saviem atklājumiem un pārsteigumiem. Tiesa, vairāki komponisti un mūziķi balvas saņem atkārtoti, bet – tikai tāpēc, ka viņi sasniegušu kādu jaunu, augstāku virsotni.

Publika

Kad Lielajā ģildē, kur notika pirmie laureātu koncerti, kļuva par šauru, Lielās mūzikas balvas pasniegšanas svētki pārcēlās uz mūsu Balto namu. Tur svētku norisi jau devīto gadu vadīja muzikoloģe Gunda Vaivode un Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.
Sirsnīgi un reizē atraktīvi veidotais sarīkojuma “librets” allaž paredz laureātu dialogu ar zāli un publikas aktīvu līdzdzīvošanu. Arī šī jau kopš svētku pirmsākumiem iekoptā tradīcija godam tiek uzturēta. Tā pirms dažiem gadiem visi laureāti pauda savu nemieru sakarā ar kordziedāšanas tradīciju apdraudējumu vispārizglītojošajās skolās. Šai reizē zālei nepalika nepamanīta visbiežāk titulētā Lielās mūzikas balvas laureāta Māra Sirmā rūgtā replika, ka viņa vadītais Valsts akadēmiskais koris “Latvija” joprojām ir viszemāk atalgotais kolektīvs. Šai brīdī bija jādomā par daudzajām jaunatklāsmēm, kuras koris sagādājis gan komponistiem, gan klausītājiem, par spožajiem koncertiem pašu mājās un ārzemēs, par tā iedibināto starptautisko garīgās mūzikas festivālu un daudz ko citu. Atmiņā nāca mūsu tautieša Imanta Ramiņa vārdi pēc autorkoncerta Sv.Jāņa baznīcā: “Es savu mūziku dzirdēju it kā pirmo reizi. Māris ar savu kori man atklāja, ka es rakstu latvisku mūziku.”

Pasaules vārds

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sirsnīgi sveica visus Lielās mūzikas balvas laureātus, kas ar savu mākslu palīdz iezīmēt Latvijai savu vietu pasaules mentālajā kartē: “Viņi ir mūsu labākie vēstnieki ārzemēs. Viņi ir mūsu valsts zīmols.” Izcilu vietu šajā zvaigznājā ieņem vijolnieks un Baltijas jauniešu kamerorķestra “Kremerata Baltica” dibinātājs un vadītājs Gidons Krēmers. Par nopelniem tēvzemes labā viņam jau 1997. gadā tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Pasniedzot viņam šo Latvijas valsts augstāko apbalvojumu reizē ar atkārtoti nopelnīto Lielo mūzikas balvu, Valsts prezidente atgādināja, ka Gidons Krēmers visus šos gadus bijis savas dzimtās zemes patriots un jau cauri dzelzs aizkaram nesis šīs zemes sasniegumus: “Ar savu talanta izcilību, ar vijoļspēles burvību viņš iekarojis vietu pasaulē un vārdu pasaulē. Bet šajā milzīgajā pasaulē, kurā ir tik ļoti daudz cilvēku un tik ļoti daudz arī talantīgu, labu mūziķu, iekarot pasaules vārdu nav viegla lieta. Gidonam Krēmeram ir pasaules vārds. Un Latvija īpaši lepojas ar viņu, ar viņa sasniegumiem, ar visu, ko viņš darījis un dara mūzikas labā, komponistu un mūziķu labā, arī mūsu kaimiņtautu igauņu un lietuviešu jauno mūziķu labā.”
Gidons Krēmers apliecināja, ka jauniešu orķestris tiešām jūtas kā viena ģimene, kā Baltijas tautu sūtņi pasaulē: “Mūs klausās, un mums ir ko stāstīt cilvēkiem. Es lepojos, ka esmu rīdzinieks, ka esmu te izaudzis. Un novēlu, lai turpinātos Siguldas festivāla tradīcija un lai arī pēc 50 gadiem cilvēki runātu par šo festivālu un “Kremerata Baltica” kā par izcilu kolektīvu, kas pieder Baltijas zemēm, arī Latvijai.”

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv

Par “Lielās mūzikas balvas 2004” laureātiem:

2004.gada Lielo mūzikas balvu 4.martā saņēma šādi atskaņotājmākslas pārstāvji:
• Dziedātāja Leonarda Daine – par mūža ieguldījumu;
• vijolnieks Gidons Krēmers un orķestris “KREMERata Baltica” – par festivālu “Šostakovičs, Šnitke. Nepagājušais gadsimts”;
• komponists Pēteris Butāns – par skaņdarbu korim un instrumentiem “Lux Aeterna”;
• diriģents Normunds Šnē – par S.Reiha “Mūziku 18 mūziķiem” ar “Rīgas kamermūziķiem” un V.Ļutoslavska simfonijas atskaņojumu ar Rīgas Festivāla orķestri;
• Latvijas Radio koris un Latvijas Radio kora grupa – par latviešu komponistu darbu atskaņojumiem (diriģenti S.Kļava un K.Putniņš);
• diriģents Māris Sirmais – par izcilu ieguldījumu latviešu koru kultūrā;
• pianists Sergejs Osokins – par J. Brāmsa 2.klavierkoncerta un solo programmu atskaņojumiem;
• dziedātāja Maija Kovaļevska – par Donas Elvīras lomu V.A.Mocarta operā “Dons Žuans”, Siguldas opermūzikas svētkiem un panākumiem starptautiskos konkursos;
• D.Šostakoviča baleta “Gaišais strauts” iestudējuma baleta ansamblis (Latvijas Nacionālā opera) – par spilgtiem tēlu raksturojumiem;
• RIX klavieru kvartets – par kamermūzikas koncertprogrammām Latvijā;
• vijolnieks Sandis Šteinbergs – par spožiem P.Vaska Vijoļkoncerta, A.Maskata Concerto grosso un V.A.Mocarta Koncertsimfonijas atskaņojumiem.
Lielās Mūzikas balvas pasākumu organizēja Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Mūzikas informācijas centru. Sadarbības partneri – Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas Nacionālā opera. Kopš 1999.gada Lielās mūzikas balvas pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Kultūras ministrijas informācija