Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2000. gada 8. februāra noteikumi Nr. 48 "Latvijas Nacionālās operas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.2000., Nr. 44/46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1031-latvijas-nacionalas-operas-nolikums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.49

Kultūras ministrijas nolikums

Vēl šajā numurā

11.02.2000., Nr. 44/46

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 48

Pieņemts: 08.02.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.48

Rīgā 2000.gada 8.februārī (prot. Nr.7, 19.§)

Latvijas Nacionālās operas nolikums

Izdoti saskaņā ar Kultūras institūciju likuma 8.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas Nacionālā opera (turpmāk — opera) ir Kultūras ministrijas pakļautībā esoša valsts kultūras iestāde, kuru finansē no valsts budžeta līdzekļiem un kuras galvenais uzdevums ir attīstīt, izkopt un popularizēt nacionālās, klasiskās un mūsdienu operas, operetes un baleta mākslas žanrus.

2. Opera ir juridiska persona, un tai ir zīmogs un sava simbolika, kā arī pamatbudžeta konts Valsts kases norēķinu centrā.

II. Operas funkcijas un tiesības

3. Operai ir šādas funkcijas:

3.1. iestudēt operas, operetes un baleta izrādes, koncertus un citus uzvedumus;

3.2. organizēt operas, operetes un baleta izrādes un koncertus Latvijā un ārvalstīs;

3.3. veicināt jaunu latviešu oriģināldarbu radīšanu operas un baleta žanrā un iestudēt tos;

3.4. rosināt sabiedrībā interesi par kultūru un apmierināt sabiedrības kultūras vajadzības;

3.5. veicināt jaunu un talantīgu mākslinieku izaugsmi un sekmēt Latvijas integrāciju pasaules kultūras procesos;

3.6. pārstāvēt Latviju dažādos starptautiskos festivālos, konkursos un citos pasākumos, kā arī reprezentēt Latvijas kultūru ārvalstīs.

4. Operai ir šādas tiesības:

4.1. veidot operā studijas, kā arī operas un baleta klases;

4.2. norīkot komandējumā uz ārvalstīm apdāvinātus, perspektīvus māksliniekus, lai viņi turpinātu un papildinātu izglītību (atbilstoši normatīvajiem aktiem atlīdzinot izdevumus, kas saistīti ar komandējumu), kā arī veicināt mākslinieku piedalīšanos dažādos starptautiskos konkursos un festivālos;

4.3. apstiprinātā budžeta ietvaros izsolīt un piešķirt godalgas par labākajām latviešu oriģināloperām un oriģinālbaletiem.

III. Operas vadība un struktūra

5. Operu vada direktors. Direktoru ieceļ amatā un darba līgumu ar viņu slēdz, kā arī atbrīvo no amata kultūras ministrs.

6. Direktors ir atbildīgs par operas māksliniecisko, saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par operas grāmatvedības kārtošanu atbilstoši likumam.

7. Direktors:

7.1. vada operas darbu un ir personīgi atbildīgs par operas uzdevumu un funkciju izpildi;

7.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv operu tiesā un citās institūcijās, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai pilnvaro tam operas darbiniekus;

7.3. likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar operas mantu un finansu līdzekļiem, kā arī atbild par operas finansu līdzekļu un materiālo vērtību izmantošanu;

7.4. likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā operas vārdā slēdz darba, saimnieciskos un sadarbības līgumus, kā arī citus līgumus;

7.5. ne retāk kā reizi ceturksnī informē uzraudzības padomi par norisēm operā, īpaši par iecerētajiem inscenējumiem un viesizrādēm;

7.6. apstiprina operas štatu sarakstu valsts budžetā noteiktā darba samaksas fonda un štata vienību skaita ietvaros;

7.7. pieņem darbā un atlaiž no darba operas darbiniekus;

7.8. savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus, instrukcijas un dod uzdevumus, kas ir obligāti visiem operas darbiniekiem;

7.9. materiāltehniski nodrošina uzraudzības padomes darbu.

8. Operas muzikālo un māksliniecisko stratēģiju veido operas muzikālais vadītājs kopīgi ar direktoru. Operas muzikālais vadītājs ir atbildīgs par operas repertuāru. Sastādot repertuāru, muzikālajam vadītājam jārūpējas par augstu operas māksliniecisko līmeni. Darba līgumu ar muzikālo vadītāju slēdz direktors.

9. Operā darbojas uzraudzības padome, kuras priekšsēdētājs ir kultūras ministrs. Padomes sastāvā ir pārstāvji no Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas, Rīgas Domes, kā arī operas darbinieku arodbiedrības izvirzīts pārstāvis.

10. Uzraudzības padomes personālsastāvu un uzraudzības padomes nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

11. Uzraudzības padomes uzdevumi ir:

11.1. pastāvīgi kontrolēt direktora darbu, lai ar operu saistītie jautājumi tiktu risināti saskaņā ar likumiem un šo nolikumu;

11.2. izvērtēt direktora iesniegto operas budžeta projektu kārtējam saimnieciskajam gadam;

11.3. pārbaudīt operas darbības programmas izpildi, operas uzdevumu īstenošanu un piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

12. Uzraudzības padomei ir tiesības pieprasīt direktoram sniegt informāciju par operas darbību.

13. Uzraudzības padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir direktora kompetencē.

14. Direktoram ir nepieciešama uzraudzības padomes piekrišana šādu jautājumu izlemšanā:

14.1. operas ieņēmumu un izdevumu tāmes apstiprināšana;

14.2. nākamās sezonas repertuāra plāna apstiprināšana;

14.3. vispārīgo operas darbības principu noteikšana.

15. Operas struktūru veido:

15.1. pamatstruktūrvienības;

15.2. funkcionālās struktūrvienības;

15.3. apkalpojošās struktūrvienības.

16. Operas pamatstruktūrvienības ir:

16.1. orķestris;

16.2. operas solisti;

16.3. koris;

16.4. balets.

17. Funkcionālās struktūrvienības tieši nepiedalās mākslinieciskajā procesā, bet to darbība ir saistīta ar operas radošā un mākslinieciskā procesa nodrošināšanu (nošu bibliotēka, reklāmas nodaļa u.c.).

18. Apkalpojošās struktūrvienības — tehniskā un saimniecības daļa — tehniski nodrošina operas funkcionēšanu, kā arī veic materiālo apgādi.

IV. Operas manta un finansu līdzekļi

19. Operas mantu un finansu līdzekļus veido:

19.1. operas valdījumā esošā nošķirtā valsts manta;

19.2. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

19.3. līdzekļi, kas iegūti, sniedzot maksas pakalpojumus, kā arī citi pašu ieņēmumi. Minētie līdzekļi tiek ieskaitīti operas pamatbudžeta kontā Valsts kases norēķinu centrā, un tos izmanto tikai operas darbības attīstībai;

19.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī tādi, kuriem ir īpaši izmantošanas nosacījumi). Saņemot ziedojumus vai dāvinājumus, opera atver speciālā budžeta kontu Valsts kasē;

19.5. citi likumos paredzēti ienākumi.

20. Operas finansu darbība tiek kontrolēta un darbības pārskati tiek sniegti saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

21. Operas valdījumā var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums.

22. Operai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas likumos ir noteiktas kultūras iestādēm.  

Ministru prezidents A.Šķēle

Kultūras ministre K.Pētersone

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!