Kompensācija arī par politisko neuzticamību

Līdz pašvaldību vēlēšanām bija iecere sakārtot Saeimā atvērtos ar pašvaldību darbu saistītos likumus. Likuma “Par pašvaldībām” grozījumi jau izsludināti (“LV”, 2.03.2005., A2). Bet 24.februāra sēdē pirmajā lasījumā kā steidzami ir pieņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotie grozījumi likumā. Tie paredz kompensāciju izmaksu triju amatalgu apmērā pašvaldību vadītājiem, kuri vēlēto amatu zaudē sakarā ar politisko neuzticamību. Kā “LV” norādīja atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters, kompensācijas par amata zaudējumu nepienāksies pašreizējām pašvaldību amatpersonām, kas 12.marta pašvaldību vēlēšanās tiks izbalsoti.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

1.martā notika divas komisijas sēdes, kurās skatīti priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam. Ņemot vērā ierobežoto laiku atsevišķu diskutablu priekšlikumu izvērtēšanā, komisijas deputāti atteicās no sākotnējās ieceres, steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai sagatavotos grozījumus otrajā lasījumā. Darbu nolemts turpināt aprīlī.

Priekšsēdētāja amatu var zaudēt pēc trešdaļas deputātu pieprasījuma

Apstiprinātie grozījumi likumā “Par pašvaldībām” noteic, ka vietējās pašvaldības priekšsēdētāju var atbrīvot no amata, aizklāti balsojot, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa deputātu. Tātad izsakot politisko neuzticību. Nekāds cits īpašs pamatojums pašvaldības vadītāja nomaiņai turpmāk nebūs vajadzīgs. Tiesa, lēmums stājas spēkā tikai tad, ja par to nobalso vairāk nekā puse ievēlēto deputātu.
Ja amats zaudēts politiskās neuzticamības dēļ, Saeima ir iecerējusi likumā noteikt, ka izbalsotajai amatpersonai izmaksājama kompensācija trīs amatalgu apmērā. Tādu nevarēs saņemt tie pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāji, kuri tiks atbrīvoti pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra ierosinājuma. Ja ministrs konstatēs, ka pašvaldības vadītājs neievēro likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, pašvaldības lēmumus, tiesas spriedumus, tam būs tiesības rosināt šā pašvaldības vadītāja atbrīvošanu.

Līdzšinējās garantijas

Likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada padomes un pagasta padomes deputāta statusu” noteikts, ka ievēlētai algotai domes (padomes) amatpersonai, kas beigusi pildīt amata pienākumus sakarā ar pašvaldību apvienošanos, no jaunizveidotās pašvaldības budžeta jāsaņem pabalsts trīs amatalgu apmērā. Šī kompensācija nepienākas vienīgi tādā gadījumā, ja atbrīvotajam jaunizveidotajā pašvaldībā tiek piedāvāts līdzvērtīgs amats.
Šobrīd pašvaldības priekšsēdētājam un viņa vietniekiem tiek maksāta amatalga un piemaksas domes noteiktajā apmērā, atvaļinājuma pabalsts amatalgas apmērā, pabalsts sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā arī vienas amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.
Gan valsts, gan pašvaldību amatpersonas sakarā ar bērna piedzimšanu saņem pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja līdztekus amata pienākumiem pašvaldības amatpersona sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tai pienākas kompensācija, kas sedz pusi no mācību maksas.
Tāpat amatpersonas saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, ja viņi nedzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet viņu nāves gadījumā ģimene saņem vienreizēju pabalstu vienas amatalgas apmērā.

Ceļš uz politiskajām kompensācijām

Viedokli par kompensāciju mehānisma pilnveidošanu vēlētām pašvaldības amatpersonām, vēl pirms Saeimā tika atvērts likums “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada padomes un pagasta padomes deputāta statusu”, uzturēja Latvijas Pašvaldību savienība. Kā svarīgākais arguments tika minēta nevis priekšsēdētāja amata zaudēšana, to politiski izbalsojot, bet gan ilggadēju paš-valdības vadītāju ieguldījuma novērtēšana. Nereti arī atsevišķi pašvaldību vadītāji ir atsaukušies uz sociālo garantiju nepieciešamību, jo ilggadējs darbs pašvaldības vadītāja amatā attālina viņus no savas specialitātes. Zaudējot politisko karjeru, ir apgrūtinātas iespējas konkurēt darba tirgū un atgriezties strādāt savā specialitātē.
Šajā jautājumā pašvaldību vadītāju vidū valda pretēji viedokļi. Ir tādi, kas uzskata, ka sociālās garantijas, politisko karjeru neturpinot vai zaudējot, ir pašsaprotama vajadzība. Kā arguments tiek minēta prakse, ka tādas piemēro daudzās Eiropas valstīs. Taču ir domju un padomju priekšsēdētāji, kas, cēlu mērķu vadīti, neuzskata kompensāciju ieviešanu par vitāli svarīgu. Tiek norādīts, ka materiālo segumu sagaida visvairāk pensijas un pirmspensijas vecuma vietējie politiķi. Tiem integrācija darba tirgū gan gadu skaita, gan reģionālo nodarbinātības problēmu dēļ būtu apgrūtināta. “Aktīvā darbaspējas vecuma pašvaldības politiķi uzskata, ka atgriešanās darbā savā profesijā nebūtu liela problēma. Turklāt ir jārēķinās, ka demokrātiskā valstī politiskām personām nav garantēts mūža darbs vēlētā postenī,” “LV” skaidroja kāds domes priekšsēdētājs.

Komisijā skatītie priekšlikumi

Lai arī ne izteikti līdzsvaroti, par likumprojektu atbildīgās komisijas locekļu domas dalījās, vai grozījumi ir nepieciešami. Andrejs Naglis gan bija vienīgais deputāts, kurš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē iebilda pret trīs amatalgu apmēra kompensāciju izmaksu politisko neuzticamību ieguvušiem pašvaldību vadītājiem. Savu pārliecību A.Naglis pamatoja ar to, ka izbalsotais priekšsēdētājs darbu domē turpina kā deputāts.
Savukārt Dzintars Rasnačs uzskatīja, ka diskusijas ir nevietā. Tā kā darba samaksa publiskajā sektorā nevar konkurēt ar privāto, tas vedina prognozēt, ka drīz strādāt pašvaldībās būšot ar mieru tikai bezdarbnieki, mazizglītoti cilvēki, kā arī sponsoru iebīdīti “zicpriekšsēdētāji”.
Deputāta Jāņa Lagzdiņa un Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu apsvērt iespēju izmaksāt kompensācijas triju mēnešalgu apmērā arī citām vēlētām domes amatpersonām (priekšsēdētāja vietnieki, komiteju vadītāji), kuras, mainoties valdošai koalīcijai, nenostrādā līdz savu deputāta pilnvaru beigām, guva komisijas atbalstu, gatavojot priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.
Komisija noraidīja deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu par deputāta tiesībām rīkot tikšanās ar iedzīvotājiem ārpus telpām bez saskaņojuma ar pašvaldību.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv