Ministru kabineta 2005.gada 1.marta sēdē
Pieņemts rīkojums “Par valsts
budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija
NATO” līdzekļu izlietojumu”.
Lai īstenotu valsts budžeta
programmu “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” un
saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2005.gadam”, Aizsardzības
ministrijai uzdots sagatavot un noslēgt sadarbības līgumus ar
attiecīgajām institūcijām (Rīgas domi, Veselības obligātās
apdrošināšanas valsts aģentūru un Veselības ministriju), kas
paredz piešķirt finansējumu Ls 364 795 Brāļu kapu izbūvei,
Iesaucamo veselības aprūpes finansēšanai un slimnīcas “Gaiļezers”
helikopteru nosēšanās laukuma uzturēšanai.
Lai saglabātu kultūras mantojumu un glābtu kultūras pieminekli,
Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju
2005.gadam piešķirtā finansējuma ietvaros Ls 267 795 tiek
novirzīti Brāļu kapu rekonstrukcijas un restaurācijas darbu
veikšanai.
57 000 latu finansējuma piešķiršana Veselības obligātās
apdrošināšanas valsts aģentūrai dod iespēju veikt kvalitatīvu
iesaucamo medicīnisko pārbaudi pirms iesaukšanas obligātajā
militārajā dienestā, kā arī veikt procedūras, kas nepieciešamas,
lai potenciālajiem iesaucamajiem novērstu nelielas veselības
problēmas, nodrošinot tiem iespēju pilnvērtīgi dienēt obligātajā
militārajā dienestā.
Saskaņā ar 2003.gadā noslēgto līgumu starp Aizsardzības
ministriju, Veselības ministriju un Rīgas domi par helikopteru
nosēšanās laukuma izbūvi 2004.gadā projekts tika realizēts un
2005.gadā nepieciešams nodrošināt tā uzturēšanu, kam paredzēti Ls
40 000. Projekta realizēšana uzsākta, lai smagi cietušajiem
nodrošinātu gaisa medicīnisko transportēšanu, kas ir daudz
saudzējošāka un daudz ātrāka nekā transportēšana ar automašīnu un
palielina cietušo dzīvības izglābšanas iespējas.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā
naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 492 pilsonības
pretendenti, tajā skaitā 35 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā
iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma
prasībām.
No 457 pilsonības pretendentiem 66% ir krievi, 12% – baltkrievi,
10% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 87 435
personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992;
1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900;
2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049;
2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 2 083 personas.
Pieņemts rīkojums “Par Centrālās medicīnas ētikas komitejas
personālsastāvu”.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu
apstiprināta Centrālā medicīnas ētikas komiteja. Par komitejas
priekšsēdētāju apstiprināts Uldis Līkops – Veselības ministrijas
valsts sekretārs, par komitejas locekļiem: Līga
Aberberga-Augškalne – Rīgas Stradiņa universitātes Normālās
fizioloģijas katedras vadītāja; Vija Eniņa – Latvijas Farmaceitu
biedrības valdes locekle; Vija Kluša – Latvijas Zinātnes padomes
eksperte; Anita Kovaļevska – Valsts cilvēktiesību biroja Sociālo
un ekonomikas tiesību daļas vadītāja; Aija Kušķe – Latvijas
Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja; Lilita Laube –
Latvijas Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja; Aivars
Lejnieks – Latvijas Ārstu biedrības pretenziju izskatīšanas
komisijas priekšsēdētājs; Gatis Līdums – Latvijas Evaņģēliski
luteriskās baznīcas mācītājs; Inta Miķele – Latvijas Māsu
asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja; Baiba Rozentāle –
Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas priekšsēdētāja; Jānis
Sīpols – Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas
institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā.
Pieņemti noteikumi “Veterinārās prasības svaigas gaļas
tirdzniecībai starp Latviju un citām Eiropas Savienības
dalībvalstīm”.
Noteikumi nosaka veterinārās prasības
svaigas liellopu, cūku, aitu, kazu un nepārnadžu gaļas
tirdzniecībai starp Latviju un citām Eiropas Savienības
dalībvalstīm. Noteikumu prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un
veterinārais dienests.
Gaļu drīkst nosūtīt tirdzniecībai uz citu Eiropas Savienības
dalībvalsti, ja tā atbilst šādām prasībām: gaļa ir iegūta no
mājas aitām, kazām vai nepārnadžiem, kas Eiropas Savienības
teritorijā atradušies vismaz 21 dienu pirms kaušanas vai ja
dzīvnieks ir jaunāks par 21 dienu; gaļa iegūta no cūkām un
liellopiem, kas nāk no saimniecības vai teritorijas, kurai nav
noteikti ierobežojumi saistībā ar mutes un nagu sērgas, cūku mēra
vai cūku vezikulārās slimības saslimšanas gadījumu; gaļa iegūta
kautuvē, kurā nav reģistrēti mutes un nagu sērgas, cūku mēra vai
cūku vezikulārās slimības saslimšanas gadījumi; gaļai nav
noteikti ierobežojumi saistībā ar klasiskā cūku mēra kontroles
pasākumiem; svaiga cūku, aitu un kazu gaļa iegūta no dzīvniekiem,
kuri nenāk no saimniecības, uz kuru veselības apsvērumu dēļ
attiecas aizliegums saistībā ar cūku, aitu vai kazu brucelozes
uzliesmojumu. Šāds aizliegums ir spēkā vismaz sešas nedēļas pēc
pēdējā oficiāli reģistrētā saslimšanas gadījuma.
Gaļu marķē atbilstoši normatīvajos aktos par gaļas un gaļas
produktu marķēšanu noteiktajām prasībām. Gaļai, kura neatbilst šo
noteikumu noteiktajām prasībām, marķējumā norāda informāciju, kas
ļauj identificēt oficiālo veterinārārstu (veterinārārstu, ko
noteikusi kompetentā iestāde, Latvijā – Pārtikas un veterinārā
dienesta veterinārais inspektors, pārtikas inspektors vai
Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts), kurš
pārbaudījis gaļu.
Svaigu gaļu, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, iegūst, sadala,
transportē un uzglabā atsevišķi no gaļas, kas paredzēta
tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Svaigas gaļas tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm
nepieciešams gaļas ražotāja izsniegts tirdzniecības dokuments. Ja
gaļa iegūta teritorijā, kurai noteikti ierobežojumi saistībā ar
dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojumu, vai tā tiek sūtīta uz
citu Eiropas Savienības dalībvalsti caur trešo valsti (valsti,
kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts), kravai nepieciešams
oficiālā veterinārārsta aizpildīts un parakstīts veterinārais
(veselības) sertifikāts.
Īpašie noteikumi cūku mēra gadījumos paredz, ja Latvijā
iepriekšējo 12 mēnešu laikā reģistrēts Āfrikas cūku mēris, svaigu
cūkgaļu aizliegts izvest uz citām Eiropas Savienības
dalībvalstīm. Ja ir pieņemts attiecīgs Eiropas Komisijas lēmums,
drīkst izvest svaigu cūkgaļu no atsevišķām Latvijas teritorijām.
Ja Latvija Eiropas Savienības tiesību aktā par veterinārā statusa
piešķiršanu noteiktajā kārtībā ir atzīta par valsti, kurā nav
oficiāli konstatēts klasiskais cūku mēris, nedrīkst aizliegt
ievest Latvijā no citām dalībvalstīm svaigu cūkgaļu, ja tā iegūta
no cūkām, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par cūku
tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 30.marta
noteikumi Nr.203 “Veterinārās prasības svaigas gaļas apritei
starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1972.gada 12.decembra Direktīvas 72/461/EEK par
veselības problēmām, kas ietekmē svaigas gaļas tirdzniecību
Kopienā;
2) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/433/EEK par
veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar
svaigu gaļu.
Pieņemti noteikumi “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu
(revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas,
pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju
veidošanas noteikumi”.
Ieroču, munīcijas un gāzes
pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites,
glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas
un kolekciju veidošanas noteikumus, kā arī apbalvošanas
noteikumus pašlaik regulē Ministru kabineta 2003.gada 11.novembra
noteikumi Nr.647, kas izdoti, pamatojoties uz Ieroču aprites
likuma un Apsardzes darbības likuma prasībām. Ņemot vērā, ka
minētajos noteikumos nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, kā
arī jāgroza noteikumu izdošanas pamats, jāizdod jauni Ministru
kabineta noteikumi.
Saskaņā ar grozījumiem Ieroču aprites likumā, noteikumos
atbilstoši direktīvas 1991/477/EEC “Par ieroču iegādes un
glabāšanas kontroli” prasībām tiek precizēta kārtība, kādā
izsniedzamas atļaujas ieroču iegādei, glabāšanai un nēsāšanai,
ieroču kolekciju veidošanai Eiropas Savienības dalībvalstu un
Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kā arī tiek noteikta
Eiropas šaujamieroču apliecības izmantošanas procedūra un Eiropas
Savienības rekomendācijām atbilstošs Eiropas šaujamieroču
apliecības paraugs.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada
2.septembra noteikumos Nr.488 “Noteikumi par valsts nodevu par
visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu,
spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un
speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa
pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta
reģistrāciju””.
Eiropas šaujamieroču apliecība tiks
izsniegta tiem šaujamieroču īpašniekiem, kas vēlēsies doties uz
Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas
valstīm, lai piedalītos medībās, šaušanas sporta sacensībās vai
treniņšaušanā, ievērojot katrā dalībvalstī noteikto ieroču
ievešanas kārtību. Saskaņā ar Padomes direktīvas 1991/477/EEC
“Par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli” prasībām šādu kārtību
nosaka Ieroču aprites likums.
Saskaņā ar Ieroču aprites likumu Ministru kabinetam ir jānosaka
valsts nodevas likme par Eiropas šaujamieroču apliecības
izsniegšanu, kas projektā paredzēta Ls 22.
Ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 23. pantu
(iepriekš – 9.pants), noteikumos paredzēts svītrot normas, kas
nosaka valsts nodevas likmi ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un
pirotehnisko izstrādājumu importam un eksportam.
Pieņemti “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos
ūdeņos”, kuri nosaka visu kuģošanas līdzekļu satiksmes
kārtību Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.
Noteikumi nosaka iekšējo ūdeņu īpašnieka vai valdītāja
pienākumus, kā arī ūdens satiksmes un drošības noteikumus
Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un 3000 metru platā joslā no
krasta (bāzes) līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas
jūras Latvijas Republikas piekrastes daļā (iekšējie ūdeņi).
Komerckuģošanā izmantojamo kuģu satiksme Latvijas Republikas ostu
akvatorijās, kā arī tādu kuģošanas līdzekļu satiksme, kuri savas
iegrimes dēļ var droši kuģot tikai ar navigācijas zīmēm un ugunīm
(piemēram, bojām, stoderēm, vadlīnijām) apzīmētos akvatorijas
posmos un kanālos, notiek saskaņā ar 1972.gada Konvenciju par
starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem un tās
grozījumiem (COLREG–72), 1974.gada Starptautisko konvenciju par
cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS–74) un citiem
Starptautiskās jūrniecības organizācijas dokumentiem, kas
saistoši Latvijas Republikai. Ostu akvatorijās papildus ievēro
attiecīgās ostas noteikumus, kā arī normatīvos aktus, kas nosaka
satiksmi šajā ostā.
Katram ūdens satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī
citi ūdens satiksmes dalībnieki pildīs šo noteikumu
prasības.
Šo noteikumu prasības nepiemēro, vadot kuģošanas līdzekļus, kas
ir marķēti, kā arī aprīkoti ar stacionāri uzstādītām bākugunīm un
paceltu valsts karogu, ja šie kuģošanas līdzekļi pilda dienesta
pienākumus un tiek nodrošināta citu ūdens satiksmes dalībnieku
drošība.
Ūdens satiksmi uzrauga policija, bet ostu akvatorijās un
robežakvatorijās ? arī Valsts robežsardze. Amatpersonām, kuras
uzrauga ūdens satiksmi, jābūt klāt dienesta apliecībai, ko uzrāda
pēc kuģošanas līdzekļa vadītāja pieprasījuma.
Ūdens satiksmes dalībniekam aizliegts: bojāt, patvaļīgi uzstādīt
vai noņemt navigācijas zīmes un ugunis; piesārņot vai piegružot
iekšējos ūdeņus; bez speciālas atļaujas izmantot zvejas un
makšķerēšanas rīkus.
Sporta sacensību vai citu publisko pasākumu organizēšana
akvatorijā, kā arī kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtība šo
pasākumu laikā tiek saskaņota ar iekšējo ūdeņu īpašnieku vai
valdītāju, bet robežakvatorijā – arī ar Valsts robežsardzi.
Atkāpes no šo noteikumu prasībām ir pieļaujamas tikai attiecīgo
ūdens sporta vai nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos
(piemēram, sacensībās, publiskos pasākumos), ja to organizētāji
nodrošina ūdens satiksmes drošību.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments
Par liberālāku elektroenerģijas tirgu Latvijā
Ministru kabineta 1.marta sēdē
akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts
“Elektroenerģijas tirgus likums”, kā arī grozījumi Enerģētikas
likumā. Abi dokumenti tika izstrādāti, lai Latvijā varētu
liberalizēt elektroenerģijas tirgu.
Latvijas Republikai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir
jānodrošina, lai elektroapgādes jomā tiktu ievērotas tās vienotās
prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada
26.jūnija direktīvā 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā
uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tas nozīmē, ka
elektroenerģijas tirgus Latvijā ir pakāpeniski jāatver un tam ir
jādarbojas pēc direktīvā noteiktajiem pamatprincipiem. Viens no
galvenajiem direktīvas nosacījumiem ir tas, ka elektroenerģijas
patērētājam ir tiesības brīvi izvēlēties savu piegādātāju. To
iespējams panākt, pakāpeniski atverot tirgu, arvien palielinot
lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu
piegādātāju.
Likumprojekta “Elektroenerģijas tirgus likums” mērķis ir izveidot
tiesisko vidi efektīvi funkcionējošam elektroenerģijas tirgum,
ievērojot direktīvas prasības attiecībā uz Eiropas Savienības
elektroenerģijas iekšējā tirgus veidošanu, un radīt vienādas
tiesības visiem elektroenerģijas lietotājiem Latvijā brīvi
izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju, kā arī nodrošināt
kvalitatīvu un drošu energoapgādi nepieciešamajā apjomā par
iespējami zemām cenām. Likumprojekts nosaka vienotus noteikumus
elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un realizācijai
(pārdošanai). Tas paredz noteikumus attiecībā uz elektroenerģijas
nozares organizēšanu un funkcionēšanu.
Savukārt pašreizējais Enerģētikas likuma regulējums attiecībā uz
elektrības nozari neparedz virkni nosacījumu elektrības tirgus
liberalizācijai vai trešās puses pieejai elektroenerģijas
pārvades un sadales tīkliem. Izstrādātie grozījumi paredz
līdzšinējo elektrības nozares regulējumu no Enerģētikas likuma
izslēgt. Šo regulējumu aizstās izstrādātais likumprojekts
“Elektroenerģijas tirgus likums”, kurā ietverts tiesiskais
regulējums pamatnostādnēs Latvijas elektroenerģijas tirgus
priekšnosacījumu izveidei definētajam, uz divpusējiem darījumiem
balstītajam Latvijas elektroenerģijas tirgum.
Latvijas elektroenerģijas tirgus atvēršanas rezultātā tiks
vienkāršotas administratīvās procedūras saistībā ar
elektroenerģijas tarifu un cenu regulēšanu, jo kvalificētajiem
elektroenerģijas lietotājiem produkta cenu noteikt nebūs
nepieciešams. Elektroenerģijas cenas nemainīsies tiem
lietotājiem, kas neizvēlēsies izmantot kvalificēto lietotāju
tiesības. Elektroenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi pārvadē un
sadalē saglabāsies nemainīgi.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
Par subsīdiju pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu
Otrdien, 1.martā, valdība
akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru
kabineta noteikumos Nr.70 “Noteikumi par valsts atbalstu
lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību”. Tie
paredz pagarināt pretendentu iesniegumu iesniegšanas termiņus par
subsīdiju saņemšanu: lauksaimniecības zemes ielabošanai – līdz
1.aprīlim, siltumnīcu platību atbalsta nodrošināšanai – līdz
25.martam.
Lauku atbalsta dienesta reģionālās pārvaldes līdz 1.martam
pieņēma lauksaimnieku iesniegumus par subsīdiju saņemšanu arī par
tiem atbalsta pasākumiem, par kuriem pagaidām vēl nav saņemts
oficiāls Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta pasākumu
atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tālab bija
jāpagarina attiecīgo iesniegumu iesniegšanas termiņš. Subsīdijas
lauksaimniekiem šajos atbalsta pasākumos tiks izmaksātas tikai
pēc oficiāla Eiropas Komisijas lēmuma, informējot katru
iesnieguma iesniedzēju par iespējamu atteikumu subsīdiju
saņemšanai, ja attiecīgais atbalsts netiks apstiprināts Eiropas
Komisijā.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa