• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005.gada 1.marta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2005., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102813

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par budžetu izdevumu klasifikāciju

Vēl šajā numurā

03.03.2005., Nr. 37

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2005.gada 1.marta sēdē

Pieņemts rīkojums “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.
Lai īstenotu valsts budžeta programmu “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” un saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2005.gadam”, Aizsardzības ministrijai uzdots sagatavot un noslēgt sadarbības līgumus ar attiecīgajām institūcijām (Rīgas domi, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un Veselības ministriju), kas paredz piešķirt finansējumu Ls 364 795 Brāļu kapu izbūvei, Iesaucamo veselības aprūpes finansēšanai un slimnīcas “Gaiļezers” helikopteru nosēšanās laukuma uzturēšanai.
Lai saglabātu kultūras mantojumu un glābtu kultūras pieminekli, Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju 2005.gadam piešķirtā finansējuma ietvaros Ls 267 795 tiek novirzīti Brāļu kapu rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veikšanai.
57 000 latu finansējuma piešķiršana Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai dod iespēju veikt kvalitatīvu iesaucamo medicīnisko pārbaudi pirms iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā, kā arī veikt procedūras, kas nepieciešamas, lai potenciālajiem iesaucamajiem novērstu nelielas veselības problēmas, nodrošinot tiem iespēju pilnvērtīgi dienēt obligātajā militārajā dienestā.
Saskaņā ar 2003.gadā noslēgto līgumu starp Aizsardzības ministriju, Veselības ministriju un Rīgas domi par helikopteru nosēšanās laukuma izbūvi 2004.gadā projekts tika realizēts un 2005.gadā nepieciešams nodrošināt tā uzturēšanu, kam paredzēti Ls 40 000. Projekta realizēšana uzsākta, lai smagi cietušajiem nodrošinātu gaisa medicīnisko transportēšanu, kas ir daudz saudzējošāka un daudz ātrāka nekā transportēšana ar automašīnu un palielina cietušo dzīvības izglābšanas iespējas.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 492 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 35 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 457 pilsonības pretendentiem 66% ir krievi, 12% – baltkrievi, 10% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 87 435 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 2 083 personas.
Pieņemts rīkojums “Par Centrālās medicīnas ētikas komitejas personālsastāvu”.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu apstiprināta Centrālā medicīnas ētikas komiteja. Par komitejas priekšsēdētāju apstiprināts Uldis Līkops – Veselības ministrijas valsts sekretārs, par komitejas locekļiem: Līga Aberberga-Augškalne – Rīgas Stradiņa universitātes Normālās fizioloģijas katedras vadītāja; Vija Eniņa – Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle; Vija Kluša – Latvijas Zinātnes padomes eksperte; Anita Kovaļevska – Valsts cilvēktiesību biroja Sociālo un ekonomikas tiesību daļas vadītāja; Aija Kušķe – Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja; Lilita Laube – Latvijas Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja; Aivars Lejnieks – Latvijas Ārstu biedrības pretenziju izskatīšanas komisijas priekšsēdētājs; Gatis Līdums – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs; Inta Miķele – Latvijas Māsu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja; Baiba Rozentāle – Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas priekšsēdētāja; Jānis Sīpols – Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā.
Pieņemti noteikumi “Veterinārās prasības svaigas gaļas tirdzniecībai starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Noteikumi nosaka veterinārās prasības svaigas liellopu, cūku, aitu, kazu un nepārnadžu gaļas tirdzniecībai starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Noteikumu prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
Gaļu drīkst nosūtīt tirdzniecībai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tā atbilst šādām prasībām: gaļa ir iegūta no mājas aitām, kazām vai nepārnadžiem, kas Eiropas Savienības teritorijā atradušies vismaz 21 dienu pirms kaušanas vai ja dzīvnieks ir jaunāks par 21 dienu; gaļa iegūta no cūkām un liellopiem, kas nāk no saimniecības vai teritorijas, kurai nav noteikti ierobežojumi saistībā ar mutes un nagu sērgas, cūku mēra vai cūku vezikulārās slimības saslimšanas gadījumu; gaļa iegūta kautuvē, kurā nav reģistrēti mutes un nagu sērgas, cūku mēra vai cūku vezikulārās slimības saslimšanas gadījumi; gaļai nav noteikti ierobežojumi saistībā ar klasiskā cūku mēra kontroles pasākumiem; svaiga cūku, aitu un kazu gaļa iegūta no dzīvniekiem, kuri nenāk no saimniecības, uz kuru veselības apsvērumu dēļ attiecas aizliegums saistībā ar cūku, aitu vai kazu brucelozes uzliesmojumu. Šāds aizliegums ir spēkā vismaz sešas nedēļas pēc pēdējā oficiāli reģistrētā saslimšanas gadījuma.
Gaļu marķē atbilstoši normatīvajos aktos par gaļas un gaļas produktu marķēšanu noteiktajām prasībām. Gaļai, kura neatbilst šo noteikumu noteiktajām prasībām, marķējumā norāda informāciju, kas ļauj identificēt oficiālo veterinārārstu (veterinārārstu, ko noteikusi kompetentā iestāde, Latvijā – Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors, pārtikas inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts), kurš pārbaudījis gaļu.
Svaigu gaļu, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, iegūst, sadala, transportē un uzglabā atsevišķi no gaļas, kas paredzēta tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Svaigas gaļas tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm nepieciešams gaļas ražotāja izsniegts tirdzniecības dokuments. Ja gaļa iegūta teritorijā, kurai noteikti ierobežojumi saistībā ar dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojumu, vai tā tiek sūtīta uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti caur trešo valsti (valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts), kravai nepieciešams oficiālā veterinārārsta aizpildīts un parakstīts veterinārais (veselības) sertifikāts.
Īpašie noteikumi cūku mēra gadījumos paredz, ja Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā reģistrēts Āfrikas cūku mēris, svaigu cūkgaļu aizliegts izvest uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja ir pieņemts attiecīgs Eiropas Komisijas lēmums, drīkst izvest svaigu cūkgaļu no atsevišķām Latvijas teritorijām. Ja Latvija Eiropas Savienības tiesību aktā par veterinārā statusa piešķiršanu noteiktajā kārtībā ir atzīta par valsti, kurā nav oficiāli konstatēts klasiskais cūku mēris, nedrīkst aizliegt ievest Latvijā no citām dalībvalstīm svaigu cūkgaļu, ja tā iegūta no cūkām, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par cūku tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.203 “Veterinārās prasības svaigas gaļas apritei starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1972.gada 12.decembra Direktīvas 72/461/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē svaigas gaļas tirdzniecību Kopienā;
2) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu.
Pieņemti noteikumi “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi”.
Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumus, kā arī apbalvošanas noteikumus pašlaik regulē Ministru kabineta 2003.gada 11.novembra noteikumi Nr.647, kas izdoti, pamatojoties uz Ieroču aprites likuma un Apsardzes darbības likuma prasībām. Ņemot vērā, ka minētajos noteikumos nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, kā arī jāgroza noteikumu izdošanas pamats, jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi.
Saskaņā ar grozījumiem Ieroču aprites likumā, noteikumos atbilstoši direktīvas 1991/477/EEC “Par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli” prasībām tiek precizēta kārtība, kādā izsniedzamas atļaujas ieroču iegādei, glabāšanai un nēsāšanai, ieroču kolekciju veidošanai Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kā arī tiek noteikta Eiropas šaujamieroču apliecības izmantošanas procedūra un Eiropas Savienības rekomendācijām atbilstošs Eiropas šaujamieroču apliecības paraugs.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumos Nr.488 “Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju””.
Eiropas šaujamieroču apliecība tiks izsniegta tiem šaujamieroču īpašniekiem, kas vēlēsies doties uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, lai piedalītos medībās, šaušanas sporta sacensībās vai treniņšaušanā, ievērojot katrā dalībvalstī noteikto ieroču ievešanas kārtību. Saskaņā ar Padomes direktīvas 1991/477/EEC “Par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli” prasībām šādu kārtību nosaka Ieroču aprites likums.
Saskaņā ar Ieroču aprites likumu Ministru kabinetam ir jānosaka valsts nodevas likme par Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu, kas projektā paredzēta Ls 22.
Ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 23. pantu (iepriekš – 9.pants), noteikumos paredzēts svītrot normas, kas nosaka valsts nodevas likmi ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un pirotehnisko izstrādājumu importam un eksportam.
Pieņemti “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”, kuri nosaka visu kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.
Noteikumi nosaka iekšējo ūdeņu īpašnieka vai valdītāja pienākumus, kā arī ūdens satiksmes un drošības noteikumus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un 3000 metru platā joslā no krasta (bāzes) līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas jūras Latvijas Republikas piekrastes daļā (iekšējie ūdeņi).
Komerckuģošanā izmantojamo kuģu satiksme Latvijas Republikas ostu akvatorijās, kā arī tādu kuģošanas līdzekļu satiksme, kuri savas iegrimes dēļ var droši kuģot tikai ar navigācijas zīmēm un ugunīm (piemēram, bojām, stoderēm, vadlīnijām) apzīmētos akvatorijas posmos un kanālos, notiek saskaņā ar 1972.gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem un tās grozījumiem (COLREG–72), 1974.gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS–74) un citiem Starptautiskās jūrniecības organizācijas dokumentiem, kas saistoši Latvijas Republikai. Ostu akvatorijās papildus ievēro attiecīgās ostas noteikumus, kā arī normatīvos aktus, kas nosaka satiksmi šajā ostā.
Katram ūdens satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citi ūdens satiksmes dalībnieki pildīs šo noteikumu prasības.
Šo noteikumu prasības nepiemēro, vadot kuģošanas līdzekļus, kas ir marķēti, kā arī aprīkoti ar stacionāri uzstādītām bākugunīm un paceltu valsts karogu, ja šie kuģošanas līdzekļi pilda dienesta pienākumus un tiek nodrošināta citu ūdens satiksmes dalībnieku drošība.
Ūdens satiksmi uzrauga policija, bet ostu akvatorijās un robežakvatorijās ? arī Valsts robežsardze. Amatpersonām, kuras uzrauga ūdens satiksmi, jābūt klāt dienesta apliecībai, ko uzrāda pēc kuģošanas līdzekļa vadītāja pieprasījuma.
Ūdens satiksmes dalībniekam aizliegts: bojāt, patvaļīgi uzstādīt vai noņemt navigācijas zīmes un ugunis; piesārņot vai piegružot iekšējos ūdeņus; bez speciālas atļaujas izmantot zvejas un makšķerēšanas rīkus.
Sporta sacensību vai citu publisko pasākumu organizēšana akvatorijā, kā arī kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtība šo pasākumu laikā tiek saskaņota ar iekšējo ūdeņu īpašnieku vai valdītāju, bet robežakvatorijā – arī ar Valsts robežsardzi.
Atkāpes no šo noteikumu prasībām ir pieļaujamas tikai attiecīgo ūdens sporta vai nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos (piemēram, sacensībās, publiskos pasākumos), ja to organizētāji nodrošina ūdens satiksmes drošību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par liberālāku elektroenerģijas tirgu Latvijā

Ministru kabineta 1.marta sēdē akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts “Elektroenerģijas tirgus likums”, kā arī grozījumi Enerģētikas likumā. Abi dokumenti tika izstrādāti, lai Latvijā varētu liberalizēt elektroenerģijas tirgu.
Latvijas Republikai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jānodrošina, lai elektroapgādes jomā tiktu ievērotas tās vienotās prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvā 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas tirgus Latvijā ir pakāpeniski jāatver un tam ir jādarbojas pēc direktīvā noteiktajiem pamatprincipiem. Viens no galvenajiem direktīvas nosacījumiem ir tas, ka elektroenerģijas patērētājam ir tiesības brīvi izvēlēties savu piegādātāju. To iespējams panākt, pakāpeniski atverot tirgu, arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu piegādātāju.
Likumprojekta “Elektroenerģijas tirgus likums” mērķis ir izveidot tiesisko vidi efektīvi funkcionējošam elektroenerģijas tirgum, ievērojot direktīvas prasības attiecībā uz Eiropas Savienības elektroenerģijas iekšējā tirgus veidošanu, un radīt vienādas tiesības visiem elektroenerģijas lietotājiem Latvijā brīvi izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju, kā arī nodrošināt kvalitatīvu un drošu energoapgādi nepieciešamajā apjomā par iespējami zemām cenām. Likumprojekts nosaka vienotus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un realizācijai (pārdošanai). Tas paredz noteikumus attiecībā uz elektroenerģijas nozares organizēšanu un funkcionēšanu.
Savukārt pašreizējais Enerģētikas likuma regulējums attiecībā uz elektrības nozari neparedz virkni nosacījumu elektrības tirgus liberalizācijai vai trešās puses pieejai elektroenerģijas pārvades un sadales tīkliem. Izstrādātie grozījumi paredz līdzšinējo elektrības nozares regulējumu no Enerģētikas likuma izslēgt. Šo regulējumu aizstās izstrādātais likumprojekts “Elektroenerģijas tirgus likums”, kurā ietverts tiesiskais regulējums pamatnostādnēs Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveidei definētajam, uz divpusējiem darījumiem balstītajam Latvijas elektroenerģijas tirgum.
Latvijas elektroenerģijas tirgus atvēršanas rezultātā tiks vienkāršotas administratīvās procedūras saistībā ar elektroenerģijas tarifu un cenu regulēšanu, jo kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem produkta cenu noteikt nebūs nepieciešams. Elektroenerģijas cenas nemainīsies tiem lietotājiem, kas neizvēlēsies izmantot kvalificēto lietotāju tiesības. Elektroenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi pārvadē un sadalē saglabāsies nemainīgi.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par subsīdiju pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu

Otrdien, 1.martā, valdība akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.70 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību”. Tie paredz pagarināt pretendentu iesniegumu iesniegšanas termiņus par subsīdiju saņemšanu: lauksaimniecības zemes ielabošanai – līdz 1.aprīlim, siltumnīcu platību atbalsta nodrošināšanai – līdz 25.martam.
Lauku atbalsta dienesta reģionālās pārvaldes līdz 1.martam pieņēma lauksaimnieku iesniegumus par subsīdiju saņemšanu arī par tiem atbalsta pasākumiem, par kuriem pagaidām vēl nav saņemts oficiāls Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta pasākumu atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tālab bija jāpagarina attiecīgo iesniegumu iesniegšanas termiņš. Subsīdijas lauksaimniekiem šajos atbalsta pasākumos tiks izmaksātas tikai pēc oficiāla Eiropas Komisijas lēmuma, informējot katru iesnieguma iesniedzēju par iespējamu atteikumu subsīdiju saņemšanai, ja attiecīgais atbalsts netiks apstiprināts Eiropas Komisijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!