Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 24. februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Ulme
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Starp šīm plenārsēdēm ir noritējis ļoti saspringts darbs. Attiecībā uz Zaļo un Zemnieku savienības lauciņu tika mesti daudz lieli un dažādi akmeņi, par kuriem es gribu nedaudz informēt. Galvenais ir tas, ka pirms pašvaldību vēlēšanām masveidā notiek dažādas zaļās dabas pamatnes un vispār zaļās zonas statusa mainīšana pret apbūves zonām. Ja no sākuma šo masveida aleju izciršanu vēl izdodas apturēt, tad, kā viena nelietība tiek apturēta, pretī ir trīs, sešas vai deviņas, kuru rezultātā ne tikai Rīgā, Jūrmalā, Ezerkrastos, bet arī citās pašvaldībās tās ir nevis sabiedrībai pieejamas, bet veidotas kā apbūves gabali.
Šajā nedēļā bijis sevišķs satraukums, daudzi izbraukumi, tikšanās un apspriedes ar speciālistiem saistībā ar Rīgas un Jūrmalas plānu apbūvēt ne tikai mežus, Biķernieku mežu, ne tikai parkus, tajā skaitā Mežaparku, bet arī uzcelt milzīgas daudzstāvu mājas Ķīpsalā. Rezultātā pilsētas vides kvalitāte ir ļoti nopietni apdraudēta. Tā ka, manuprāt, ir jādomā, vai nevajadzētu vispār veidot likumu par galvaspilsētu, jo ar šo likumu par vēsturisko centru vien nav pietiekami. Gan Bolderājas, gan Kundziņsalas, gan citu Rīgas, tajā skaitā Biķernieku, Uzvaras parka vai citu vietu apbūves ļoti pasliktina vietējo iedzīvotāju vides kvalitāti. Līdzīgi ir arī Jūrmalā. Tā ka, saņemot ekspertu viedokļus, juristu viedokļus un sabiedrības viedokļus, mēs varam veidot kādas likuma izmaiņas, lai tiešām līdz šīm vēlēšanām netiktu nodarīts neatgriezenisks ļaunums dabas pamatnes saglabāšanā.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Vecākās paaudzes atmiņā noteikti ir palikuši padomju līdera Ņikitas Hruščova norādījumi sēt kukurūzu aiz polārā loka. Tieši tādas pašas metodes tiek lietotas, ieviešot tā saucamo izglītības reformu krievu skolās. Aizvakar Latvijas Televīzijas 7.kanāls tiešajā ēterā translēja raidījumu “Process”, kas bija veltīts izglītības reformai. Aizstāvēt reformu tika deleģēts pats galvenais speciālists izglītības jomā – bijušais ģeogrāfijas pasniedzējs, bet patlaban Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis. Viņam oponēja pedagoģijas doktors, bijušais mazākumtautību izglītības departamenta vadītājs Jakovs Pliners. Abiem oponēja arī televīzijas studijā pieaicinātie bērni, neskatoties uz to, ka skolās viņiem iepriekš tika instruēts, ka reformu vajag slavēt. Rezultātā 700 no uz studiju zvanījušajiem 800 skatītājiem atzinās, ka reforma pilnībā ir izgāzusies. Tā nu tas ir! Neaug pie mums kukurūza. Jāstāda kartupeļi.
Šodien Saeimas valdošais vairākums kārtējo reizi noraidīja apvienības “PCTVL” deputātu priekšlikumu, proti, atzīt faktu, ka Latvijā krievu skolas atrodas nevis Krievijas Izglītības ministrijas pakļautībā, bet ir Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļa; ka mācību programmas sastāda nevis Vladimirs Žirinovskis ar padomniekiem, bet cienījamās Inas Druvietes kundzes komanda. Diemžēl Saeimas pozīcijas deputātu gudrās galvas, kuras, pieņemot likumus, gandrīz nekad nerēķinās ar opozīcijas deputātu viedokli, nav nobriedušas līdz pašsaprotamā fakta atzīšanai.
Kādi tad izglītības reformas rezultāti ir paredzami tuvākajā nākotnē? Pirmkārt, krievu bērnu masu pieplūdums latviešu skolās. Drīzumā starpbrīžos visi bērni sāks runāt krieviski, bet skolotāji būs spiesti pielāgoties pašam vājākajam skolniekam, kuram ir grūti apgūt mācību priekšmetus valodā, kas tam nav dzimtā.
Daudzkārt palielināsies mazgadīgo noziedznieku skaits, kuri būs izstumti no skolas, jo slikti runā latviski. Jau pavasarī atkal ielās parādīsies protestējošo skolnieku masas, bet ārvalstīs Latviju uztvers vienīgi kā valsti, kuras valdība karo ar bērniem.
Mūsu apvienības “PCTVL” ideāls ir krievu vidusskolas absolvents, kurš ieguvis pilnvērtīgu izglītību dzimtajā valodā, lieliski pārvalda latviešu valodu un ir lojāls Latvijas valstij. Jo ātrāk to sapratīs latviskais vairākums, jo labāk.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Joprojām uzmanības centrā ir Latvijas un Krievijas attiecības, to vēsture, sevišķi tuvojoties 9.maija datumam. Šajā sakarā mūsu frakcija pievērš uzmanību tam, ka skolās ir nonācis domrakstu piedāvājums skolniekiem par 1941.–1945.gada Lielo Tēvijas karu. Nepārprotami, piedāvātie temati liecina, ka šeit runa ir par Krievijas, agrāk PSRS, valdošo vēstures izpratni, ko nedrīkstētu pieļaut Latvijas skolās – vienalga, vai tur runā latviski vai krieviski. Jebkuri jautājumi beidzas tad, kad paskatāmies, kas šo dokumentu izplata, proti, Krievijas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Krievu valodas un literatūras skolotāju apvienību un asociāciju.
Vēl sliktāk ir tas, ka skolas šo dokumentu ir saņēmušas elektroniskā veidā caur rajonu un pilsētu izglītības nodaļām. Mūsu frakcija uzdeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei, vai šādas aktivitātes atbilst Latvijas izglītības likumdošanai un izglītības politikai, jo to kontrolēt ir pienākums ministrijas pārziņā esošajai Izglītības valsts inspekcijai, un to, vai ministrijas struktūrvienību un to padotībā esošo iestāžu darbinieki arī nav iesaistīti šādas informācijas izplatīšanā.
Mēs esam iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Jēkabsona kungam un ceram tikties ar viņu. Tas ir par gadījumu Ogrē, kur krieviski runājošu jauniešu grupa piekāvusi latviešu jaunieti, izkliedzot pretlatviskus saukļus. Tajā pašā laikā policija parādījusi apbrīnojamu bezdarbību vai nolaidību. Gribam zināt, kādi ir šādas policijas bezdarbības cēloņi un ko ministrs ir gatavs darīt, lai situāciju uzlabotu.
Jaunnedēļ mūsu frakcija tiksies arī ar ģenerālprokuroru Maizīti. Uzskatām, ka prokurors ir pietiekami sekmīgi strādājis, lai turpinātu darbu un to uzlabotu. Tomēr mūsu frakcijai ir konkrēti jautājumi, sevišķi par attiecībām, kādā veidā prokuratūra pārrauga šovinistiski noskaņotu organizāciju, tajā skaitā arī nereģistrētu organizāciju darbību Latvijā. Lai aktivitātes pret šīm organizācijām katrā gadījumā nebūtu mazākas, salīdzinot ar reizēm pārāk lielo centību latviešu nacionālistisko organizāciju uzraudzībā un to darbības izsekošanā.
Saeima šodien pārliecinoši noraidīja kreiso deputātu kārtējo iesniegumu par grozījumu Pilsonības likumā, kas pavērtu ļoti plašus vārtus gandrīz jebkādu skolu jebkurā valodā runājošajiem beidzējiem iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā. Protams, tā ir pilnīgi nepieņemama lieta.
Tika izdarītas izmaiņas Saeimas Prezidijā, un no turienes pazuda vienīgais kreiso spēku pārstāvis. Šoreiz Saeimas labējais vairākums balsoja “par”, bet pirms diviem gadiem, kad vajadzēja apstiprināt amatā Bartaševiča kungu, tad “par” bija 93 balsis, bet “pret” bija septiņas tēvzemiešu balsis.
Protams, viens no nozīmīgākajiem projektiem, kas tuvākajā laikā Saeimā būs, ir ļoti nopietnais likums par privatizācijas procesu, tajā skaitā arī par sertifikātu izmantošanas nobeigumu. Mūsu frakcija tikās ar ekonomikas ministru, jo mēs īpaši sekosim līdzi tam, kāds būs tālākais liktenis lielajam sertifikātu daudzumam. Sabiedrību īpaši interesē, kāda ietekme uz šo likumu procesu ir lielajiem sertifikātu turētājiem, kuri vārdos nekad netiek nosaukti, bet vienmēr tiek minēti, kad kaut kas notiek sabiedrībā; vai tomēr netiks atstāti pārāk lieli robi šajā likumā, lai atlikušos daudzos uzņēmumus privatizētu tieši par sertifikātiem, nevis par naudu. Valdība vairākkārt ir solījusi, ka naudas ieņēmumi tomēr ir ļoti būtiski. Pašreiz no likuma tas precīzi nav redzams, jo Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās būtu jāpieņem noteikumi, tātad saraksts ar uzņēmumiem, kas privatizējami tikai par naudu. Tai pašā laikā šis saraksts varētu būt arī ārkārtīgi īss, varbūt pat sastāvošs tikai no viena uzņēmuma. Mūsu frakcijai tas nav vienaldzīgi, un es domāju, ka diskusija otrajā lasījumā šeit, Saeimā, vēl būs pietiekami nopietna.

A.Rugāte
(Tautas partijas frakcija):

Tautas partija šodienas sēdē neatbalstīja grozījumu Pilsonības likumā, ko bija iesnieguši “PCTVL” frakcijas deputāti Pliners, Buzajevs un Kabanovs. Šo deputātu darbība Saeimā ir bijusi viltvārdīga, un tā turpina būt tāda, kaut vai nepasakot to vai melojot klaji Latvijas sabiedrībai, ka Latvijā tiek apspiestas krievu skolas, jo Latvijā patiesībā krievu skolu arī nav. Latvijā ir mazākumtautību izglītības programmas, kuras Latvijā realizē par valsts budžeta līdzekļiem.
1998.gada Pilsonības likuma grozījumi, uz kuriem ir balstīti iesniegtie, kurus mēs šodien neatbalstījām, ir kā pārmetums, ka tikai 1998.gadā pēdējo reizi tika grozīts Pilsonības likums. Bet tieši šie grozījumi 1998.gadā deva iespēju reģistrēt tos bērnus, kas dzimuši pēc 1991.gada. Ja viņu vecāki to nedara, tas nozīmē, ka viņi nav integrējušies, ka viņi paši nevēlas būt Latvijas pilsoņi, negrib pretendēt uz pilsonības statusu un negrib dot šo iespēju arī viņu bērniem. Taču “PCTVL” deputāti vēlas kādam kaut ko dāvināt. Jautājums – par ko?
Mazām valstīm nevar būt liberālāki likumi nekā lielām valstīm, ja runājam par pamatlikumiem. Un Pilsonības likums ir viens no pamatlikumiem. Pamatlikums, tas ir nacionālas valsts aizstāvībai pilsoņu pamata kopuma interesēs, kas šo valsti, šajā konkrētajā gadījumā Latviju, dibināja, atjaunoja un nodrošina tās pastāvēšanu. Likuma mīkstināšana nav ne demokrātijas pazīme, ne cilvēktiesību izpratnes apliecināšana. Tā sauktā krievu skolas štāba aktīvistu mērķis ir tikai un vienīgi nonākt pie varas, un tur visi līdzekļi ir atļauti. Šim nolūkam viņi izmanto pat bērnus, un nav ne mēra, ne kauna sajūtas. Izmanto bērnus! Šonedēļ vai arī jaunnedēļ Strasbūrā tiks izskatīts deputātes Ždanokas meliem piebāztais “falšais zaķis”, proti, sūdzība, kurā iekļauta arī 30.janvārī Rīgā notikušā krievu skolu kongresa vēstule, kuru parakstījis 331 skolēns. It kā. Taču šo skolēnu vārdi Latvijā netiek publiskoti. Astoņpadsmitgadīgs varbūt ir ar saviem uzskatiem. Neviens nedrīkst pretendēt uz šo uzskatu maiņu, kā tikai vienīgi viņš pats. 16, 17 vai 15 gadus vecam tādu uzskatu vēl nav, viņam arī nav šādu tiesību. Spekulācijas un manipulācijas ar masām, kas pēc pāris gadiem būs vēlētāji un balsos par parlamentu. Lūk, kādi ir šie mērķi!
Latvijā slikti dzīvot? Kaut kas nepatīk? Putins kaimiņu valstī Krievijā ir pasludinājis īpašu demokrātiju Krievijā. Jebkuram ir tiesības atgriezties un realizēties. Latvijā nevienu netur ar varu un nevienu arī nepadzen no Latvijas.
Integrācija. Ja šie cilvēki, šie deputāti no “PCTVL”, ir rūpējušies par integrāciju, tad diemžēl rezultātu nav. Integrācija ir vispirms, tikai pēc tam ir pilsonības statuss. Un vēl ko varu pateikt šajā sakarā? Ir tādas aizdomas, ka šiem cilvēkiem adrenalīna vietā asinīs burbuļo tāds revolūcijas eksporta atavisms kopš 1917.gada. Un pamatā tā visā Latvijā ir tikai Rīgas problēma, bet sērga sāk izplatīties pa visu valsti. Tautas partija nepieļaus nacionālo interešu apdraudējumu ne Rīgā, ne jebkur citur Latvijā. Ja kādreiz grozīsim Pilsonības likumu – šīs vai nākošās Saeimas laikā –, tad tikai tāpēc, lai precizētu kritērijus un prasības tiem, kas vēlas naturalizēties, lai novērstu līdz šim bijušos pārpratumus un spekulācijas. Vispirms – integrācija, tikai tad pilsonības statuss un pilsoņa tiesības.

D.Turlais
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Gribu īsumā pastāstīt par frakcijas darbu šonedēļ un Saeimas plenārsēdē. Sākšu ar likumprojektu, kuru mēs visnotaļ esam atbalstījuši un personīgi arī es atbalstu, tas ir, “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Kā cilvēks, kas savā mūžā nekad nav pieskāries cigaretei, es visnotaļ atbalstu smēķēšanas ierobežošanu un visus pasākumus, kas saistīti ar jebkādu šī nevajadzīgā un neveselīgā ieraduma popularizēšanu. Ļoti ceru, ka šī likuma realizāciju pirmām kārtām aktīvi atbalstīs un ievēros paši likumdevēji. Vēl jo vairāk, ka Saeimā ir ieguldīti līdzekļi un izveidota speciāla vieta, kur smēķētāji var smēķēt un ir atļauts smēķēt, bet diemžēl līdz šai dienai gan paši likumdevēji, gan žurnālisti, kas visnotaļ mīl uzraudzīt likumdevēju kārtības ievērošanu, turpina to darīt kafejnīcā, tādējādi pat būtiski ierobežojot nesmēķētāju tiesības.
Otrs likumprojekts, kuram arī es gribētu vērst uzmanību, ir likumprojekts “Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums”. Es domāju, ka tas ir visnotaļ aktuāls un vajadzīgs likums. Arī es kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs iesniedzu vairākus priekšlikumus, kuri guva Saeimas atbalstu, jo ir ļoti svarīgi, lai Latvijas sabiedrība, piedaloties kādā pasākumā vai laižot uz turieni savus bērnus, varētu būt droša, ka pasākums ir atbilstoši kontrolēts un pasākumu organizatori nes pilnu atbildību par to. Mums ir svarīga cilvēka dzīvības, īpašuma neaizskaramība, lai katrs cilvēks varētu būt drošs par savu bērnu un tuvinieku dzīvību, veselību un pašcieņu.
Mūsu partija turpina savu darbu arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas lauciņā. Ir sagatavoti grozījumi likumos, kas deleģēs tiesības lēmumus par bērnu adopciju pieņemt bērnu un ģimenes lietu ministram, jo šī ministrija ir izveidota tieši tāpēc, lai nodarbotos ar šīm lietām un problēmām.
Gribu minēt arī būtiskas izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ko ir atbalstījusi atbildīgā apakškomisija. Tā grozījumi paredz, ka bērnam ir aizliegts pārdot, dāvināt, izīrēt, propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus un žurnālus, kuros ir propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija. Bērnam nedrīkst būt pieejami šāda veida materiāli, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai. Bērni ir mūsu prioritāte. Latvijas Pirmā partija apliecina savu pienākumu veicināt un aizsargāt ikviena bērna tiesības.
Noslēgumā gribu pasvītrot, ka arī Saeimā ir jau jūtamas pavasara noskaņas. Domāju, ka tieši tā var vērtēt to faktu, ka šodien Saeimas Prezidijs ir iekarots no cilvēces labākās puses – sieviešu vairākuma. Prezidijā šobrīd ir trīs deputātes, kas pārstāv Latvijas sieviešu pusi, ar ko es viņas sirsnīgi sveicu un ceru, ka viņu vairākums Saeimas Prezidijā veicinās saticīgu, saskaņotu un draudzīgu vidi veiksmīgai likumdošanas darbībai. Liekas, ka tas ir zināms brīdinājums arī valdībai par to, ka nākamais objekts, kuru varētu iekarot sievietes, droši vien ir šī varas institūcija.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien centīšos partijas “Jaunais laiks” vārdā vai frakcijas vārdā izklāstīt to, kas šobrīd mūsu izpratnē bija visaktuālākais.
Tātad bija vesela virkne likumdošanas aktu, par ko jau iepriekš kolēģi ir runājuši. Iespējams, ka arī tiešraidē no Saeimas nama esat dzirdējuši, bet īpašu uzmanību gribētu pievērst tieši tā saucamajam jumta likumam par privatizācijas pabeigšanu. Un varbūt pavisam nedaudz izklāstīt to būtību, lai jautājums kļūtu pēc iespējas skaidrāks.
Šobrīd valstī var uzskatīt, ka privatizācijas process faktiski ir pietuvojies beigām. Faktiski ir finiša taisne. Par to liecina sekojoši skaitļi – vairāk nekā 90% privatizācijas sertifikātu šodien jau iztērēti privatizācijas procesā. Trīs ceturtdaļas iekšzemes kopprodukta veidojas privātajā sektorā, gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir sekmīgi piedalījies privatizācijā, iegūstot sev īpašumā dzīvokļus, zemi vai varbūt valsts kapitālsabiedrību daļas.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu. Šis likums kalpos kā ceļvedis privatizācijas procesa un sertifikātu izmantošanas pabeigšanai. Šajā likumā ir paredzēts kā pēdējo privatizācijas pieteikuma iesniegšanas termiņu noteikt 2005.gada 30.decembri gadījumiem, kad privatizācija notiek par sertifikātiem. Tas nozīmē: ja likums Saeimā tiks pieņemts martā, visiem sertifikātu īpašniekiem vēl būs deviņi mēneši laika iesniegt pieteikumus par privatizāciju, lai varētu izmantot viņu rīcībā esošos sertifikātus. Privatizācijas pabeigšanas likumā nav paredzēta privatizācijas sertifikātu kompensācija pret naudu vai kompensācijas sertifikātiem, jo tas īpašuma apjoms, ko valsts un pašvaldības var piedāvāt privatizācijai, ir pietiekams, lai sertifikātu daudzums, kas šobrīd ir iedzīvotāju rīcībā, varētu tikt izlietots. Piebildīšu, ka valsts arī nekad nav solījusi sertifikātus kompensēt naudā vai kā tamlīdzīgi, bet pilnā apjomā atlīdzinot sertifikātu vērtību.
Tātad likumā vēl papildus, kas ir ļoti svarīga norma, tiek noteikti tie valsts uzņēmumi, kuri nekad netiks privatizēti, proti, “Latvenergo”, “Latvijas pasts”, starptautiskā lidosta “Rīga”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gaisa satiksme”, “Latvijas Valsts meži”, kā arī trīs mēnešu laikā tiks izstrādāts saraksts par tiem uzņēmumiem, kuri varētu tikt privatizēti, bet tikai un vienīgi par naudu. Protams, šis jautājums ir sensitīvs. Mums priekšā te vēl ir daudz darāmā. Bet, apzinoties šī jautājuma smagumu un nopietnību, mēs esam iedevuši pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī nākamo plenārsēdi, kurā skatīs šo likumu, noteikuši pietiekami tālu, lai mēs varētu pietiekami kvalitatīvi un pietiekami izsvērti apspriest un pieņemt lēmumu tieši šajā jautājumā, kā arī citos jautājumos.
Tātad par privatizācijas sertifikātiem turpmāk varēs privatizēt arī dzīvokļus, nekustamo īpašumu un nomā un lietošanā esošo zemi. Gribētu piezīmēt tikai to, ka liels daudzums zemes, kas šobrīd atrodas lietošanā, tas ir, apmēram 700 000 hektāru, un dzīvokļi – apmēram pieci miljoni kvadrātmetru – joprojām nav privatizēti. Un te nu es gribētu pievērst katra uzmanību, kā rīcībā šobrīd šāda zeme vai dzīvokļi ir: lēmums ir jāpieņem līdz šī gada beigām. Jums ir brīvas tiesības, brīva griba izmantot savas tiesības pieteikties uz privatizāciju un privatizācijas procesu pabeigt.
Likums, kas varbūt arī šajā gadījumā ir svarīgi, paredz noņemt birokrātiskos šķēršļus privatizācijas procesā, būtiski atvieglojot privatizāciju tām personām, kam īpašums atrodas uz zemes. Te nebūs vairs jāiet garais process caur Ministru kabinetu, bet to varēs darīt pašvaldība vai Privatizācijas aģentūra gadījumā, kad šī zeme pieder valstij. Tātad šis process tiek atvieglots.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien man gribētos paust savu viedokli par dažiem jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldības kompetenci.
Tuvojoties Rīgas domes pilnvaru termiņa beigām, aktīvākas kļūst domes komitejas. Tās uzsāk dažādus vērienīgus projektus, par kuriem pašreizējiem deputātiem nebūs jāatbild. Tautas saskaņas partijas deputāti, tai skaitā Jānis Jurkāns, jau vairākkārt ir kritizējuši Rīgas domes centienus pēdējās dienās pirms pašvaldību vēlēšanām pieņemt tā saucamo Rīgas attīstības plānu 2006.–2018.gadam. Gan izstrādnes finansiālā puse, gan pati Rīgas attīstības koncepcija satur virkni problēmu un pretrunu. Nevienam nevajadzīgu balsojumu par it kā paveikto darbu, bez šaubām, neakceptēs jaunais domes sastāvs.
Vēl lielākas bažas rīdziniekiem rada domes centieni noslēgt ilgtermiņa līgumu uz 15 gadiem ar pašvaldības transporta uzņēmumu, kas nepārprotami paredz iespēju paaugstināt braukšanas maksu sabiedriskajā transportā. Satiksmes un transporta lietu komitejas vadība grasās līgumu parakstīt jau tuvākajās dienās. Daži domes deputāti cenšas pārliecināt iedzīvotājus, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas tomēr netikšot paaugstinātas, citādi pasažieri sākšot izmantot tikai maršruta taksometrus. Vai tieši tas nav Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Pilsuma mērķis – atklāti lobēt maršruta taksometru un taksometru īpašnieku intereses? Izplūstot daiļrunībā par brīvā tirgus likumiem un apkalpošanas kvalitāti, viņš un viņa vadītā komiteja ir veiksmīgi panākusi tarifu griestu atcelšanu maršruta taksometriem un taksometriem. Vai tas ir princips – pēc manis kaut vai ūdensplūdi, vai arī kādas citas intereses – ar to būs jātiek skaidrībā jau jaunajam domes sastāvam, kuru ievēlēs 12.martā.
Tautas saskaņas partija uzskata, ka nav pieļaujama šāda ilgtermiņa līguma noslēgšana īsi pirms domes pilnvaru termiņa beigām, jo tas radīs iespēju paaugstināt sabiedriskā transporta tarifus. Arī Pilsuma vadītās komitejas lēmums atcelt maksas ierobežojumus pilsētas taksometru transportam ir nepieļaujams.
Tautas saskaņas partija uzsver, ka ūdens, apkures, kanalizācijas, atkritumu pārstrādes un sabiedriskā transporta tarifiem jāpaliek nemainīgiem arī turpmākajos četros gados kā Rīgā, tā arī Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un visās Latvijas pilsētās.

I.Solovjovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Jūs jau dzirdējāt par tiem likumprojektiem, kas izskatīti šodien. Arī es gribu pievērst uzmanību Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumprojektam. Mūsu frakcijas viedoklis – ļoti žēl, ka šis likumprojekts tiek izskatīts tikai tagad, šodien. Man liekas, ka šo likumprojektu vajadzēja izskatīt jau sen – 6. vai 7.Saeimā.
Ļoti žēl, ka starp tām akciju sabiedrībām, ko dzirdējāt no Dzintara Zaķa runas, nav kuģniecības. Un ļoti daudzas no tām, kas ir jau privatizētas. Mums liekas, ka ļoti daudz rūpnīcām, kas ir, kas notiek un kas bija šajā privatizācijā, jūs ļoti labi zināt. Tiešām žēl, ka daudzas no tām nepaliks sarakstā.
Otrkārt, trešajā lasījumā šodien ir pieņemti grozījumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Manuprāt, pieņemtais likums beidzot paredz kārtību, kādā valstij piederošais neizīrētais dzīvoklis nododams pašvaldībām dzīvokļu jautājumu risināšanai.
Vēl es kā Ārlietu komisijas loceklis gribu vērst uzmanību uz šodien otrajā – galīgajā – lasījumā pieņemto konvenciju par Eiropas patenta piešķiršanu. Tiesību akts nosaka Latvijas pievienošanos konvencijai par Eiropas patenta piešķiršanu, kā es jau pateicu. Konvencija nodrošina vienotu patenta piešķiršanas procedūru patenta pieteicēja izraudzītajās valstīs Eiropā. Pēc patenta piešķiršanas tie katrā izraudzītajā valstī pastāv neatkarīgi, paralēli ar attiecīgās valsts nacionālajiem patentiem. Es gribu vērst uzmanību – tieši paralēli ar attiecīgās valsts nacionālajiem patentiem. Diemžēl palielināsies pieteikuma maksa Latvijas pieteicējiem, jo līdz šim Latvijas pieteicējiem – fiziskām personām – bija atlaide, maksājot par patentu meklējumu un ekspertīzi Eiropas Patentu iestādē aptuveni 75%. Tas ir viss, ko es gribēju pastāstīt.

Saeimas preses dienests