Par izglītības iestāžu gatavību

Kam nu gribas, kam - ne, bet 1.septembris ir klāt, un asteru pušķi un gladiolu zobeni atkal pārceļas no Latvijas dārziem uz skolām, kas aicinoši ver durvis jaunajam mācību gadam.

Lai pastāstītu par izglītības iestāžu sagatavotību mācību gadam, uz preses konferenci 30.augustā žurnālistus aicināja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grinpauks.

Sarunas sākumā Z.Grinpauks atgādināja to, ka skolu atvēršana, uzturēšana un slēgšana pēc likuma ir pašvaldību kompetence, bet arī Izglītības un zinātnes ministrija ir ieinteresēta, lai mācību gads sāktos veiksmīgi, lai neviens nepaliktu ārpus skolas, lai tiktu nodrošināta izglītības pieejamība.

Z.Grinpauks atzina, ka kopējais iespaids par skolu sagatavotību jaunajam mācību gadam ir daudz optimistiskāks, tādēļ viņš izteica lielu pateicību pašvaldībām, izglītības pārvaldēm, skolu kolektīviem, kuri ir ieguldījuši skolu remontos vēl vairāk darba un līdzekļu nekā citus gadus. Ir vērojams, ka izglītība kā prioritāte pašvaldībās iegūst aizvien lielāku nozīmi. Izglītības ieguves nodrošināšana kļūst par pašvaldību vadītāju goda un atbildības jautājumu.

Izglītības valsts inspekcijas vadītājs uzsvēra to, ka tehnisku iemeslu dēļ šogad nebūs nevienas skolas, kura neuzsāktu mācību gadu 1.septembrī. Latvijā ir 1084 valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes, kurās skolēni apgūst dažādu līmeņu vispārējo izglītību, un tās visas ir sagatavotas darbam jaunajā mācību gadā. Protams, ir arī dažas problēmas, jo skolu skaits ir ļoti liels. Bet nav tādas neziņas un stresa kā pagājušā gada augusta beigās, kad vairākās skolās nebija iespējams 1.septembrī sākt mācību darbu.

Salīdzinot ar situāciju pagājušajā gadā, kad izglītības iestāžu ekspluatācijas problēmas bija 82 skolās (7,4% no skolu kopskaita), stāvoklis šogad ir ievērojami uzlabojies - 2000.gada jūnijā Valsts darba inspekcija inženiertehniskas problēmas konstatēja vairs tikai 37 izglītības iestādēs (3,3%). Patlaban, pēc skolu pieņemšanas komisiju darba, kas gan vēl visur nav pabeigts laika trūkuma dēļ, ir noskaidrojies, ka remontdarbi turpinās vairākās skolās: Bauskas rajona Codes pamatskolas vienā kabinetā; Liepājas Ezerkrasta sākumskolā divās mācību telpās; Limbažu rajona Ainažu pamatskolas sporta zālē, kur pēc ugunsgrēka jāatjauno jumts; Liepājas rajona Dunalkas un Embūtes pamatskolā, kur atjaunojami griesti, un Krāslavas rajona Robežnieku pamatskolā, kur turpinās grīdas remonts. Diemžēl arī šogad Preiļu rajona Aglonas internātģimnāzijas skolēni nevarēs sākt mācības izremontētās telpās, jo pašvaldībai pietrūka līdzekļu, lai iesākto darbu pabeigtu. Šīs skolas audzēkņi, tāpat kā pagājušajā mācību gadā, turpinās mācības Jaunaglonas arodvidusskolā pielāgotās telpās. Rekonstrukcijas darbi par pašvaldības līdzekļiem turpinās arī Kuldīgas rajona Rudbāržu sanatorijas internātskolā, un līdz to pabeigšanai skolēni mācīsies pielāgotās internāta telpās. Arī Tukuma rajona Zemgales vidusskolā bija problēmas, kurām rasts pagaidu risinājums.

Kopumā remontdarbi turpinās 14 republikas skolās - tā informē rajonu un pilsētu izglītības pārvaldes. Šo skolu skaitā ietilpst arī tās izglītības iestādes, kuras iesaistītas Pasaules bankas Izglītības sistēmas attīstības projektā. Piemēram, Ventspils rajona Zūru pamatskolā, Talsu ģimnāzijā un Rēzeknes rajona Viļānu vidusskolā mācību darbs pilnā apjomā skolu telpās atsāksies 11.septembrī. 1.septembra svinības šajās skolās, protams, notiks, bet nākamajā nedēļā audzēkņi tiks izvietoti piemērotās telpās bērnudārzos, arodskolās un citur. Kuldīgas rajona Vilgāles pamatskolā mācības tiks sāktas 4.septembrī, bet līdz remontdarbu pilnīgai pabeigšanai skola strādās līdz pulksten 14, lai atlikušajā dienas daļā darbu varētu veikt amatnieki. Ludzas pilsētas ģimnāzijas skolēni mācīsies Ludzas 2.vidusskolas telpās, bet Balvu pilsētas ģimnāzija mācību procesu organizēs tajās klasēs, kur remontdarbi nenorit.

Pārējās skolās, kā uzsvēra Z.Grinpauks, mācību process netiks traucēts. Īslaicīgie traucējumi ir daudz mazākā skaitā skolu, nekā tas bija pērn.

Z.Grinpauks uzteica tās pašvaldības, kuras ieguldījušas lielus līdzekļus apjomīgu pārbūves darbu veikšanā. Piemēram, Rīgas rajona Mārupes vidusskolā rekonstrukcijas darbi veikti par vairāk nekā pusmiljonu latu. Piebūves tiek celtas arī Garkalnes pamatskolā, Baldones vidusskolā un citur. Jaunas sporta zāles šogad tika nodotas ekspluatācijā Ādažu, Zvejniekciema un Tumes vidusskolā. Ir uzcelta viena jauna skolas ēka, uz kuru pāriet Zemītes pamatskola Kandavas novadā. Šādu apjomīgu darbu piemēri ir katrā rajonā.

Jāuzsver arī tas, ka daudz tiek darīts skolu materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanā.

Z.Grinpauks nenoliedza, ka ir arī problēmas: daudzām skolām nav savas sporta zāles, tādēļ tās jāīrē; trūkst sporta inventāra; nav dušu ar silto ūdeni; ir pat tādas skolas, kurās ir sausās tualetes. Vajadzētu iegādāties vairāk jaunu datoru. Pašvaldības dara visu iespējamo, lai šīs problēmas tiktu atrisinātas.

Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, naivi būtu domāt, ka tiks atvērta kāda jauna skola. Situācija joprojām ir pretēja - šogad ir slēgtas 11 mazās lauku skolas, bet 3 ir reorganizētas. IZM rīcībā ir ziņas par 13 slēgtajām skolām: viena no tām - Valgundes sākumskola - ir pievienota Kalnciema vidusskolai, nevis likvidēta, bet lēmums par Bauskas rajona Viesturu sākumskolas slēgšanu vēl nav saskaņots ar ministru noteiktajā kārtībā, tādēļ šīs abas skolas nav iekļautas oficiālajā slēgto un reorganizēto skolu sarakstā. Talsu rajona Mazirbes pamatskola ir pašlikvidējusies, jo tajā mācījās seši bērni, kurus vecāki pieteikuši mācībām Dundagas vidusskolā.

Informāciju par slēgto skolu skaitu IZM precizēs septembra sākumā. Jācer, ka tā paliks nemainīga.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotais slēgto un reorganizēto skolu saraksts 2000.gadā

IZM preses centrs