Nav prieka un vienprātības par nodokļu atlaidēm

Vakar preses konferencē savu viedokli par gaidāmajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” izteica četru alus darītavu pārstāvji. Akciju sabiedrības “Aldaris” prezidents Henrijs Fogels atzina – sākotnēji ideju par akcīzes nodokļa atlaižu piemērošanu mazajām alus darītavām faktiski atbalstījuši visi alus ražotāji. Tad, kā sacīja H. Fogels, “pēk-šņi parādījās” priekšlikums par kritēriju mazās alus darītavas statusa noteikšanai uzskatīt gada produkcijas apjomu, kas nav lielāks par 200 000 hektolitriem. “Aldara” prezidents šo priekšlikumu novērtēja kā absurdu, norādot, ka Latvijā vairāk alus saražo tikai viņa vadītais uzņēmums. Alus ražotāji un deputāti vienojušies par kompromisu, kā maksimālo produkcijas apjomu mazajai alus darītavai nosakot 10 000 hektolitrus jeb 1 miljonu litru. Taču, pateicoties Latvijas alus darītāju savienības (LADS) prezidenta Jāņa Dūklava iniciatīvai un vairāku alus darītavu vadītāju parakstītai vēstulei, Saeimas Budžeta un finanšu komisija galarezultātā šo robežu mainījusi, par maksimālo saražotā alus apjomu nosakot 50 000 hektolitrus gadā. Rīt gaidāma šādas grozījumu redakcijas izskatīšana otrajā lasījumā. H. Fogels uzsvēra – šādi atlaižu piemērošanas nosacījumi būšot izdevīgi nevis mazajām alus darītavām, bet gan četriem konkrētiem uzņēmumiem – AS “Kimmels”, SIA “Piebalgas alus”, SIA “Bauskas alus” un AS “Agrofirma Tērvete” alus darītavai. Šo uzņēmumu produkcijas apjoms pārsniedz 10 000 hektolitrus, bet tikai AS “Kimmels” saražo vairāk par 50 000 hektolitru alus. “Aldara” prezidents arī vērsa uzmanību uz faktu, ka pirmo divu minēto alus darītavu direktors ir Jānis Dūklavs.
AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvu, kas atļauj šāda veida akcīzes nodokļa samazinājumu, ir paredzēts attiecināt uz ļoti mazām alus darītavām, kas ir vai nu atsevišķu ģimeņu īpašumā un pārraudzībā, vai arī apgādā ar alu atsevišķas kafejnīcas. 200 000 hektolitru ir maksimālais produkcijas apjoms, kas uz atlaidēm pretendēt ļauj Vācijas aldariem, taču jāņem vērā mērogu atšķirības – kā sacīja H. Fogels, Vācijas tirgus ir 74 reizes lielāks par Latvijas tirgu. E. Sietiņsone pastāstīja, ka Igaunijā nodokļa atlaides var saņemt alus darītavas, kas saražo līdz 3000 hektolitriem gadā, bet Lietuvā šī robeža atbilst 10 000 hektolitriem. Atbilstoši jaunajai likuma grozījumu redakcijai uz nodokļa samazinājumu varēs pretendēt apmēram 14 alus darītavas, bet kopumā Latvijā šajā nozarē darbojas ap 20 uzņēmumu. H. Fogels izteica pieņēmumu, ka, atlaides iekārdināti, dažu uzņēmumu vadītāji pat varētu samazināt savas produkcijas apjomus. Taču jāņem arī vērā, ka, palielinot mazo alus darītavu loku, samazinās atlaižu apjomi, uzsvēra H. Fogels.
Sarūgtinājumu par paredzētajiem grozījumiem pauda arī SIA “Griģis un Co Līvu alus” īpašnieks Andris Griģis, norādot, ka noteiktā 50 000 hektolitru robeža uzskatāma par tirgus kropļošanu. A. Griģis pauda uzskatu, ka par mazajām alus darītavām būtu uzskatāmi uzņēmumi, kas gadā saražo ne vairāk par 5000 – 10 000 hektolitru alus.
H.Fogels, rezumējot klātesošo uzņēmumu pārstāvju viedokli, pauda, ka grozījumu pašreizējā redakcija nozīmēs atsevišķu cilvēku interešu lobēšanu un ka J. Dūklavam būtu jāatkāpjas no LADS prezidenta amata.
LADS izpilddirektors Ivars Grīslis pauž atšķirīgu skatījumu. Viņaprāt, arī Latvijā varētu piemērot ES direktīvā minēto 200 000 hektolitru robežu mazajām alus darītavām. Viņš paskaidro, ka ES direktīva pirmām kārtām paredz akcīzes nodokļa samazinājumu mazām neatkarīgām alus darītavām – tātad uzņēmumiem, kas neietilpst ne pašmāju, ne ārvalstu vai transnacionālajos koncernos. Optimālā likuma grozījumu redakcija, norāda I. Grīslis, tika apspriesta LADS kopsapulcē, un tā nekādā gadījumā nav uzskatāma par J. Dūklava vai šauras uzņēmumu grupas iniciatīvu. Turklāt LADS priekšlikumā bija runa par 50 000 hektolitriem un 30 procentu atlaidi, bet pašreizējā grozījumu redakcijā figurē 40 procenti. Jāpiebilst, ka LADS ietilpst 17 alus darītavas, kas ļauj uzskatīt, ka organizācija pārstāv nozares uzņēmumu vairuma intereses. I. Grīslis norāda, ka šādas nodokļa atlaides uzskatāmas par taisnīgām, jo līdzsvaros lielo, vidējo un mazo alus darītavu konkurētspēju tirgū. LADS izpilddirektors arī uzsver: lielāko tirgus “spēlētāju” pozīcijas šādi apdraudētas netiks, jo mazo alus darītavu ražošanas kapacitāte nemainīsies. “Uzņēmumi, kuru tirgus daļa atbilst diviem, trim vai četriem procentiem, vairāk ražot nesāks, un nav arī ticams, ka lielāki “spēlētāji” samazinās savas produkcijas apjomu,” uzsver I. Grīslis.