Valodu kontakti nozīmē arī cilvēku kontaktus

Par tradīcijas attīstību un konferencē skarto problēmu loku domās dalās Latviešu valodas institūta direktore habilitētā filoloģijas doktore Ilga Jansone.
– Šī bija jau 40.konference. Varētu teikt – jubilejas. Sākumā tās bija valodnieku tikšanās šaurā lokā. Kopš 1973.gada, kad plaši atzīmējām Jāņa Endzelīna 100.dzimšanas dienu, tika rīkotas vienas dienas sanāksmes ar kādiem pieciem sešiem referātiem. Kopš gadsimtu mijas interesentu loks kļūst aizvien plašāks un nākas rīkot divu dienu konferences. Tradicionāli piedalās lietuviešu valodnieki no Viļņas, Klaipēdas, Šauļiem un Kauņas. Daudzās konferencēs referējis Sanktpēterburgas universitātes baltu valodu studiju vadītājs docents Aleksejs Andronovs. Šoreiz tikpat brīnišķīgā latviešu valodā referātu nolasīja tās pašas universitātes doktorante Anna Daugaviete. Kopš šā mācību gada Sanktpēterburgas universitātē baltu filoloģija kļuvusi par atsevišķu studiju priekšmetu, ko māca ciešā saistībā ar somugristiku. Mums ir cieši kontakti ar Berlīnes Humbolta universitāti un Greifsvaldes universitāti, tāpat ar Stokholmas, Helsinku un Oslo universitātēm.

– Parasti centrā izvirzām kādu aktuālu valodniecības vai valodas prakses jautājumu. Ar nelieliem intervāliem pievēršamies būtiskiem terminoloģijas, gramatikas, leksikogrāfijas un citiem valodas teorijas laukiem. Profesora Jāņa Endzelīna dzīve un darbība visumā ir pietiekami labi izpētīta un pārrunāta. Taču kāds no viņa darbības aspektiem parasti tiek skarts. Pagājušajā gadā runājām par viņa devumu Latvijas Universitātes sākumposmā, kad notika cīņa par latvisku augstskolu. Šoreiz ar profesora personību visvairāk bija saistīts medicīnas doktora Māra Baltiņa referāts par Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas darbību laika posmā no 1919. līdz 1921.gadam. Tās valodnieciskajā sekcijā kopā ar Āronu Matīsu, Ernestu Blesi, Kārli Krūzu, Vili Plūdoni un citiem pazīstamiem valodniekiem un literātiem darbojās arī Jānis Endzelīns un kādu laiku bija tās vadītājs.

– Jā, Anatolijs Nepokupnijs ir sens Latvijas draugs. Atdzejojis un popularizējis mūsu dzeju ukraiņu valodā, Ukrainas televīzijā veidojis vairākus raidījumus par Latviju un sevišķi par Rīgu. Viņš ir arī viens no vadošajiem vecākās paaudzes valodniekiem, kas pievērsies baltu un slāvu valodu sakariem, turklāt visu trīs baltu valodu, proti, arī prūšu valodas, pētniecībai. Valodu kontakti taču nozīmē arī kontaktus starp cilvēkiem, kas valodu runā un valodu pēta. Mums ar Ukrainas vēstniecību sākušās sarunas par ukrainistikas centra izveidošanu Latvijas Universitātē. Tas varētu veidoties Filoloģijas fakultātē ciešā saistībā ar slāvistikas centru. Ukraiņu valoda, protams, arī ir viena no slāvu valodām. Gan vēsturiski, gan valodas ziņā tai ir senas tradīcijas, un vēstniecība ir ieinteresēta, lai studentiem tiktu dota iespēja blakus krievu valodai apgūt arī citas slāvu valodas, lai viņi iepazītos ar Ukrainas literatūru, vēsturi un kultūru. Mums ir ļoti veicies ar Ukrainas vēstniekiem. Mūsu valstu sakaru nostiprināšanos visādi veicināja Viktors Mihailovskis, un to pašu var teikt par pašreizējo vēstnieku Mironu Jankivu. Ar mūsu universitāti viņam turklāt saistās sevišķas atmiņas, jo pirms kādiem 25 gadiem viņš te aizstāvējis savu ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju.

– Konferencē atklājās valodas kontaktu dažādie aspekti. Jo kontakti tika meklēti valodas senākajos līmeņos. Piemēram, jau minētais Anatolijs Nepokupnijs salīdzināja prūšu vārda dragios un latviešu vārda dradži nozīmes. Un nāca pie secinājuma, ka vienā un otrā valodā vārda pirmatnējā nozīme varētu būt – atlikumi pēc kaut kā. Prūšu valodā – atliekas, kas paliek pēc alus raudzēšanas, latviešu – pēc tauku kausēšanas. Ļoti interesantu tēmu risināja filoloģijas doktore Daļa Kiseļūnaite. Mūsu viešņa no Klaipēdas universitātes Kuršu kāpu kursenieku leksikā atradusi paralēles gan ar latviešu un lietuviešu valodu, gan arī ar vācu valodu. Mūsu filoloģijas doktors Ojārs Bušs bija meklējis somugrisko adstrātu ļoti netipiskā vietā – proti, Vidzemes sēliskajās izloksnēs. Kā viņš pats atzina, īpašu atradumu nav, bet meklējumi bijuši diezgan veiksmīgi un rosinoši. Kā visiespējamāko somugrismu referents minēja vietvārdu Kampas kalns, kas Jāņa Endzelīna Latvijas vietvārdu vārdnīcā cilmes ziņā saistīts ar latviešu apvidvārdiem kampa, kampiņš, kampāns un salīdzināts ar lietuviešu kampas, kas nozīmē stūris, un ar vairākiem Lietuvas vietvārdiem. Taču analoģiska leksiskā sakne pārstāvēta arī vairākos Igaunijas vietvārdos, piemēram, Kampeksi kalns Sāremā salā. Tas saistāms ar igauņu vārdu kamp, kura nozīme ir – ar sūnām apaudzis meža laukums.
Pie ļoti interesantas tēmas ir ķērušies poļu valodnieki. Viņi pēta poļu valodas kontaktus ar dažādām citām valodām. Piemēram, filoloģijas doktore Malgožata Ostruvka aplūkoja poļu un krievu valodas ietekmi uz Latgalē dzīvojošo poļu valodu. Savukārt doktorants Miroslavs Jankovjaks analizēja baltkrievu sociolingvistisko situāciju Baltkrievijas un Krievijas pierobežas novados. Stāstot par to, kā baltkrievu valodas fonētiskā sistēma ietekmē krievu valodu, ja krieviski runā īsts baltkrievs.
Protams, vesela virkne referātu bija veltīta latviešu valodas sociolingvistiskajai analīzei. Ļoti dažādos aspektos. Gan par to, kā mēs paši un minoritātes uztver latviešu valodu, gan par to, kā latviešu valodu ietekmē minoritāšu valodas, visvairāk – angļu un krievu. Konference deva vielu pārdomām, mudināja uz kontaktu turpināšanu.