Kopīgi dzēšot depresīvā reģiona palamu

Juris Začests, Rēzeknes domes priekšsēdētājs, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Juris Začests Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Četri gadi vienotā frontē

– Vai Rēzeknes domē pozīcijas un opozīcijas attiecības pastāvējušas visu sasaukuma laiku?

– Nē, tā ir priekšvēlēšanu iezīme. Gandrīz visi domes lēmumi četrus gadus ir pieņemti vienbalsīgi. Arī pašvaldības budžeti. 2001.gadā visi deputāti parakstīja kopēju memorandu ar mērķi strādāt pilsētas attīstības labā. Uzskatu, ka mums bija izdevies izveidot vienotu domubiedru grupu neatkarīgi no piederības kādai partijai.

– Vai memorandā bija uzskaitīti konkrēti uzdevumi?

– Nē, uzsvaru likām uz vienotību praktisko uzdevumu izpildei.

– Bet kā nodrošinājāt priekšvēlēšanu programmu solījumu izpildi? Vai tie visām partijām bija vienādi?

– Tie bija ļoti līdzīgi. Tādēļ arī varējām vienoties par memorandu.

Pirmajā vietā izglītība

– Nosauciet, kādas bijušas domes darba prioritātes!

– Pirmām kārtām izglītība. Vairāk nekā puse budžeta līdzekļu ik gadu tiek novirzīti izglītībai. Kas ir panākts? Esam atjaunojuši un atvēruši divus bērnudārzus. Diezin vai kāda cita pilsēta var lepoties ar šādu veikumu. Pēc Rēzeknes jauniešu domes iniciatīvas ar pilsētas domes atbalstu tapis pirmais jauniešu centrs. Uzskatām, ka ideja sevi pilnībā attaisnojusi. Jauniešu centru dienā apmeklē ap 80 skolēnu, pavadot laiku pie galda spēlēm, interneta, dziedot karaoki, ģenerējot idejas pasākumiem. Tās ir bezmaksas iespējas skolēniem atpūsties, neapmeklējot kafejnīcas, spēļu zāles un citas maksas izklaides vietas. Ceru, ka nākamā dome izvērsīs šo ideju, atverot līdzīgus centrus dzīvojamo namu mikrorajonos.
Rēzeknes augstskola un citu augstskolu filiāles dod redzamu atspaidu kvalificētu kadru sagatavošanai pašvaldības struktūrās un uzņēmumos. To jūtam, sagatavojot projektu pieteikumus gan ES pirmsstrukturālo fondu programmu, gan ES struktūrfondu piesaistei. Papildus piesaistīti 2,5 miljoni latu. Redzamākais rezultāts – noasfaltēta viena iela gandrīz divu kilometru garumā.
Uzlabojumus saņēmusi arī arodizglītības bāze. Izveidota reģionālās arodizglītības padome. Nepaguvām izveidot arodizglītības centru, kas kontrolētu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības arodizglītībā Latgales reģionā.

– Rēzeknē notika seminārs, kurā apsprieda ietekmēšanas veidus pret smadzeņu aizplūšanu. Kur saredzat iespējas ne tikai paturēt, bet piesaistīt intelektuālo potenciālu?

– Izjūtam izglītotu jauniešu centrtieci vairs ne uz Rīgu, bet uz Eiropu. Nav vairs runa par darba rokām Īrijā, Anglijā, Zviedrijā, bet par jauniešiem, kas domā par studijām un turpmākās karjeras iespējām Eiropas valstīs. Formulas tā apturēšanai nav, un diezin vai šo procesu vajag ietekmēt.

– Cik latviska ir šodienas Rēzekne? Pilsētas ielās pārsvarā skan krievu valoda.

– Salīdzinājumā ar Daugavpili situācija ir daudz labāka. Un jums nebūs nekādu problēmu uz ielas, veikalos vai citās sabiedriskās vietās saņemt atbildi labā latviešu valodā. Latviešu Rēzeknē ir 43%, krievu –50%, pārējie septiņi procenti ir citas minoritātes. Tomēr no visiem iedzīvotājiem 89% ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Tīkama pilsētvide – nosacījums palikšanai

– Kādas bija pārējās domes darba prioritātes?

– Šodien ne tikai iespēja nopelnīt maizi vai labi atmaksāts darbs motivē nepārcelties dzīvot uz citurieni. Esam daudz domājuši par cilvēku ērtībām, atpūtas, kultūras, sporta iespējām. Pēc diviem mēnešiem atvērsies boulinga zāle. Tas ir viens no plānotajiem kultūras, sporta un atpūtas objektiem pilsētas ģeometriskajā centrā – rekreācijas zonā. Upes vienā krastā vēl būs arī sporta komplekss, stadions, slēpošanas trase un veloceliņš. Bet pretējā krastā reiz tiks izveidots brīvdabas muzejs.

– Un kādi ir šā grandiozā projekta realizācijas termiņi?

– Vai zināt, kad Rīga būs uzbūvēta? .... Tas bija joks, bet, nopietni runājot, pagaidām vienīgi brīvdabas muzejs ir iecere. Pārējie projekti sāk īstenoties.

– Rēzeknes multifunkcionālās halles celtniecība sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tika atcelta. Līgums par būvniecību lauzts, tai skaitā Rēzeknes domei izvirzītas pretenzijas par nekvalitatīvi un pretrunīgi sagatavotiem dokumentiem, kavēšanos, apšaubāma privātā investora piesaisti. Kā skaidrojat šos pārmetumus?

– Tā ir pagātne, un ir atrasts cits risinājums. Esam piesaistījuši privāto investoru, kas apņēmies projektā ieguldīt 5,3 miljonus latu. Rēzeknē būs sporta un atpūtas komplekss ar ledus halli, vieglatlētikas manēžu, baseinu, telpām trim kinoteātriem, restorānu, kafejnīcām. Domei nav finansiālu saistību šai projektā. Būvniecība notiks uz pašvaldības zemes, tādēļ atbilstoši investora iesniegtajam biznesa plānam uz 20 gadiem ir noslēgts zemes nomas līgums. Būvdarbi sākies pavasarī.
Kāpēc Ministru kabinets pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas lauza līgumu? Tāpēc, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs nav “vajadzīgās” partijas biedrs. Neesmu radis partijas piederību mainīt kā kreklus.

Par depresīvā reģiona mītiem

– Pirms neilga laika LTV “Panorāmas” sižets par Rēzekni iezīmēja ļoti negatīvu nodarbinātības ainu pilsētā. Kā ir ar bezdarbu, un ko pašvaldība darījusi nodarbinātības veicināšanā?

– 2001.gadā Rēzeknē reģistrētais bezdarbs bija 14,6%. Šobrīd ar bezdarbu ir tā: pilsētā – 9,4%, nevis 26%, kā vēstīts “Panorāmas” sižetā. Pēdējie ir Rēzeknes rajona rādītāji. Reāli bezdarba nav. Bet tādu, kas gadiem dzīvo bezdarbnieka statusā un visticamāk, nemaz, negrasās sākt strādāt, Rēzeknē netrūkst. Pietiek arī tādu, kas alkoholisma problēmu dēļ nespēj noturēties darbā ilgāk par nedēļu vai sagaida pirmo algu un pazūd. Ir arī tādi, kas uzskata zem sava goda strādāt ražošanā, jo ir bijušie padomju armijas virsnieki. Mūsu uzņēmēji norāda, ka ļoti trūkst cilvēku, kas varētu normāli strādāt. Tomēr es neuzskatu, ka Rēzekne būtu depresīvais reģions. Mani kaitina šis apzīmējums.

– Patriotisms un emocijas ir viena lieta, taču jūs nevarat noliegt, ka Latgales reģiona ekonomiskās attīstības rādītāji kontrastē ar citiem reģioniem. Ap Rēzeknes pilsētu ir izveidota speciālā ekonomiskā zona.

– Runa ir par ko citu. Nedrīkst ignorēt vēsturisko situāciju – cik kurā vietā padomju laikā bija un cik šodien ir lielo ražošanas uzņēmumu. Rēzeknē ir saglabājusies elektroinstrumentu rūpnīca, kas nodarbina pusotru tūkstoti strādājošo. Labs uzņēmums, bet ar zemu algu līmeni. Vai algu līmeni pašvaldība var ietekmēt? Pašvaldības uzdevums ir radīt ērtu un labvēlīgu pilsētvidi, nodrošināt pakalpojumu sniegšanu un infrastruktūras darbību. Nedomāju, ka mūsu rokās būtu ietekmīgi rīki darba samaksas celšanai privātuzņēmumos. Vēsturiski Rēzekne ir rūpniecības pilsēta, un šodien bijušajā rūpniecības zonā ir Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (RSEZ). Tukšu un pamestu veco rūpnīcu korpusu kā Rīgā mums nav. Darbojas kopuzņēmumi ar vairākām Eiropas valstīm – Norvēģiju, Itāliju.

– Kā uzņēmējdarbības vidi ir ietekmējusi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas izveidošana?

– Domājam, ka nākotnē ietekme būs vēl pamanāmāka. Jāpiebilst, ka RSEZ atšķiras no citām, piemēram, Liepājas. Sākotnēji tā tika veidota kā privāta bezpeļņas akciju sabiedrība. Rēzeknes domei tajā piederēja ļoti neliela akciju daļa. Laiks pierādīja, ka tā ir aplama pieeja. RSEZ attīstība nebija veiksmīga. Diemžēl arī aizplūduši valsts investētie naudas līdzekļi simtiem tūkstošu latu vērtībā. Vienojoties ar valsti, Rēzeknes domei tagad RSEZ pieder vairāk nekā 50% akciju. Šobrīd RSEZ ir pelnoša komercsabiedrība.
Uzskatu, ka RSEZ attīstības tendences jau izjūt tās dalībnieki. Tās galvenokārt ir uzņēmējiem piedāvātās iespējas caur RSEZ fondu, ko veido pašu iemaksas, iesniedzot projektus, piesaistīt līdzekļus sava uzņēmuma attīstībai. Ir tādi, kas fondā iemaksājuši mazāk, nekā saņēmuši no fonda investīcijām.

– Kā attīstījusies sadarbība ar Maskavas apgabalu?

– Sadarbība attīstās. Mūsu uzņēmums piedalās dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu sakārtošanā Maskavas sadarbības rajonā. Attīra māju iekšējos siltumtīklus no nosēdumiem. Rēzeknē notika draudzības spēles futbolā, kur spēlēja mūsējie pret maskaviešiem. Par simbolisku īres maksu tiek piedāvātas telpas Maskavā Rēzeknes pārstāvniecības atvēršanai.

– Vai ir kādas aktivitātes ar maskaviešiem uzņēmējdarbības ietvaros?

– Divi Maskavas uzņēmēji bija atbraukuši, bet vietējie nekustamā īpašuma saimnieki, sajūtot naudas smaržu, parādīja savu alkatību. Sākotnējās telefonsarunas un vienošanās par pērkamo objektu, tiekoties aci pret aci, tik ļoti atšķīrās, ka maskavieši darījumos neielaidās. Cena bija pieaugusi vairāk nekā divarpus reizes.
Diemžēl Rēzeknes pašvaldībai vēsturiski nepieder zemes īpašumi, ko tā varētu iznomāt uzņēmējiem. Tas pats sakāms par RSEZ teritoriju, zemes īpašumi tajā pieder galvenokārt privātpersonām.

Līgums ar “Latvijas gāzi” – žetons darbam

– Parunāsim par siltumapgādi Rēzeknē! Siltums tiek ražots no dārga un neekoloģiska kurināmā – mazuta. Ne tik veiksmīgi risinājies iecerētais gazifikācijas projekts, un domei bija problēmas ar uzņēmumu, kas turpmāk varētu nodarboties ar siltumapgādi pilsētā. Dažādi tiek vērtēts domes akcepts pašvaldības a/s “Rēzeknes siltumtīkli” līgumam ar SIA “Latgales enerģija” par ilgtermiņa iekārtu nomu.

– No pirmās dienas domē deputātiem bija skaidrs, ka bez gāzes vada izbūves un investora siltumapgādi Rēzeknē sakārtot nav iespējams. Ticu, ka problēmas jau ir pagātnē. Virzās gazifikācijas projekts, un gāze tiks padota šā gada jūlijā. Dabasgāzes cena, salīdzinot ar mazutu, būs kā Dieva rasa! Līgums, ko Rēzeknes dome un “Rēzeknes siltumtīkli” savulaik parakstīja ar “Latvijas gāzi”, ir žetons mūsu darbam. Tas tuvā nākotnē ļaus attīstīties uzņēmējdarbībai, kas ražošanas procesā izmanto dabasgāzi. Valsts investīciju programmai ir iesniegts projekts, kurš jau atzīts par atbalstāmu un piešķirs 3,5 miljonus latu modernu katlumāju izbūvei. Ar mazutu kurināmās katlumājas ir tehniski un morāli novecojušas. Ir plānots ar māju automātisko siltumregulēšanas sistēmu palīdzību pāriet no kvantitatīvās siltumapgādes sistēmas uz kvalitatīvo.
Uzskatu, ka mums ir izdevies atrast pieredzējušu investoru siltumapgādes sistēmas sakārtošanai. “Rēzeknes siltumtīkli” vienlaikus strādāja ar diviem potenciālajiem investoriem, kas pieteicās konkursā. Pēdējā brīdī SIA “Wessemann” atteicās, tādēļ līgums tika noslēgts ar SIA “Latgales enerģija”. Līguma noslēgšanu veicināja vēl kāds fakts. 26.janvārī Latvijas Unibanka Rēzeknes domei izteica bažas par a/s “Rēzeknes siltumtīkli” slikto finansiālo stāvokli un izvirzīja prasību atsaukt piešķirto kredītu. Rēzeknes dome ir devusi bankai galvojumu a/s “Rēzeknes siltumtīkli” kredītam kurināmā iegādei. Piecu dienu laikā bija jāsameklē 740 tūkstoši latu, ja nē, kredīts jāsedz Rēzeknes domei vai arī banka vērš piedziņu pret uzņēmuma mantu – uzsāk maksātnespējas procesu. Ārkārtas domes sēdē es uzņēmos atbildību, aicinot dot iespēju “Rēzeknes siltumtīkliem” slēgt nomas līgumu ar “Latgales enerģiju”, tai skaitā uzņemoties uzņēmuma kredītsaistības. Esmu pārliecināts, ka “Rēzeknes siltumtīkli” ir izglābti no tā drūmā ceļa, pa kuru savulaik aizgāja Rēzeknes piena konservu kombināts. Shēma bija sagatavota, un darboņi bija tieši tie paši…

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv