Speciālisti gaida jaunizstrādātos Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasības, prasības dzīvnieku patversmēm, bīstamo suņu turēšanai un dzīvnieku reģistrēšanai. Gaidāms, ka noteikumi drīzumā tiks pieņemti un stāsies spēkā, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa.
Piemēram, kamēr Ministru kabinets vēl nav noteicis jauno kārtību, kā jāreģistrē un jāidentificē mājdzīvnieki, zeļ dzīvnieku saimnieku bezatbildība. Negodprātīgi cilvēki ar vieglu roku izmet no mājokļa savu suni vai kaķi, jo labi zina, ka seku nebūs – neviens nepierādīs, ka konkrētais dzīvnieks ir viņa, nekur nav noteikts, ka viņam jāatbild par šādu rīcību.
Pērn PVD saņēmis un izskatījis 332 sūdzības par cietsirdīgu vai nolaidīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Kā skaidro I.Kociņa, sūdzības visbiežāk saņemtas par mājas un istabas dzīvniekiem. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas vietās tiek veikta regulāra uzraudzība, bet istabas mīluļu turēšanas vietās – tikai pēc sūdzību saņemšanas.
219 jeb divas trešdaļas sūdzību bijušas pamatotas. Ar iesniegumiem un sūdzībām par pāridarījumiem dzīvniekiem iedzīvotāji vēršas arī tiesībsargājošās institūcijās, kur pieteikumus izskata pastāvošās likumdošanas ietvaros. Atkarībā no pārkāpuma smaguma materiālus nosūta krimināllietas ierosināšanai vai piemēro administratīvo sodu.
No PVD saņemtajām pamatotajām sūdzībām lielākā daļā jeb 30 procentos gadījumu konstatēti neatbilstoši apstākļi dzīvnieku turēšanai. 18 procentos gadījumu dzīvnieki nepietiekami ēdināti un dzirdināti. 12 procentos gadījumu dzīvnieki traucējuši vai apdraudējuši citus dzīvniekus vai cilvēkus. Četros procentos gadījumu dzīvnieki bijuši ievainoti vai nogalināti. Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja atzīst, ka šie gadījumi pērn bijuši saistīti ar mednieku nošautajiem mājdzīvniekiem, kas atradušies laukā bez īpašnieka uzraudzības. Divos procentos gadījumu sūdzību pamatā bijuši citi iemesli.
Latvijā ir atšķirīga situācija, kā iedzīvotāji reaģē, nonākot saskarsmē ar līdzcilvēku pāridarījumiem dzīvniekiem. Citi par to ziņo, citi ne. Speciālistu novērojumi liecina, ka aktīvāk par cietsirdīgu attieksmi ziņo cilvēki no tiem rajoniem, kur ļaudis ir labāk informēti par likumdošanā paredzētajām prasībām dzīvnieku aizsardzībai un kuriem ir laba sadarbība ar PVD teritoriālajām pārvaldēm. Vēl viens I.Kociņas minētais ietekmējošais faktors – plašsaziņas līdzekļu veltītā uzmanība minētajiem jautājumiem konkrētā rajonā. Tātad no tiem rajoniem, kur cilvēki informētāki.
Visvairāk sūdzību saņemts no Rīgas, Talsu un Saldus rajona. Aktīvi bijuši arī Alūksnes, Gulbenes, Jelgavas, Madonas un Ogres rajona iedzīvotāji. No Latgales puses – klusums, arī no citiem rajoniem salīdzinoši maz signālu par varbūtējiem pāridarījumiem. Taču tas nebūt neliecina, ka tur viss būtu kārtībā.
Nereti iedzīvotāji, kuri it kā norūpējušies par nebūšanām un ziņo par tām, vēlas palikt anonīmi. Pieredze liecina, ka šādos gadījumos ir paaugstināts risks tam, ka sūdzība safabricēta.
Kopumā aptuveni trešdaļa no aizvadītajā gadā PVD saņemtajām sūdzībām bijušas nepamatotas. Diemžēl iedzīvotāji dažkārt šādi mēģina nokārtot savstarpējās attiecības, piemēram, kaimiņš, gribēdams otram ieriebt, ziņo par kaimiņa it kā pastrādātajām negantībām pret dzīvnieku vai kaimiņa dzīvnieka negantībām. Taču “negantības” patiesība ir iedomātas vai apzināti izdomātas. PVD inspektoriem tas ļoti apgrūtina un kavē darbu, jo katrs gadījums jāpārbauda un jāizvērtē.