Valsts sekretāru 2005.gada 24.februāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā”.
Likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldības kustamu mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisku organizāciju īpašumā Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Ar šo tiks paredzēta iespēja un noteikts tiesiskais regulējums vispārējiem gadījumiem valsts un pašvaldību kustamās mantas nodošanai bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju īpašumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi”.
Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumu projekts paredz noteikt Latvijas valsts īstermiņa parādzīmju, vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju (valsts vērtspapīri) izlaišanas kārtību Latvijas Republikā, kā arī valsts vērtspapīru otrreizējās apgrozības, norēķinu sistēmas darbības un valsts vērtspapīru cenas, uzkrātās peļņas, fiksētā ienākuma un peļņas likmes aprēķina vispārējos pamatprincipus.
Valsts vērtspapīru izlaišanas mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts budžeta deficīta finansēšanu, valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī finanšu likviditāti.
Valsts vērtspapīru emitents ir Finanšu ministrija, kas izlaiž valsts vērtspapīrus Latvijas valsts vārdā un uzņemas saistības apmaksāt kārtējos maksājumus un dzēst šos valsts vērtspapīrus noteiktajos termiņos. Darbības, kas saistītas ar valsts vērtspapīru izlaišanu, sākotnējo izvietošanu un dzēšanu, veic Valsts kase.
Valsts vērtspapīrus izlaiž dematerializētā formā. Katrai valsts vērtspapīru emisijai tiek piešķirts atsevišķs starptautiskais vērtspapīru identifikācijas (ISIN) kods.
Visus valsts vērtspapīrus reģistrē Latvijas Centrālajā depozitārijā. Valsts vērtspapīrus var iekļaut regulētos tirgos saskaņā ar vienošanos starp Valsts kasi un atbilstošo regulētā tirgus organizētāju.
Valsts vērtspapīru izlaišana notiek, pamatojoties uz Valsts kases izdotu rīkojumu par valsts vērtspapīru izlaišanu, kas ir valsts vērtspapīru piedāvājuma paziņojums un satur informāciju par valsts vērtspapīru emisijas piedāvājumu: emisijas numuru; emisijas norēķinu un dzēšanas datumu; viena valsts vērtspapīra vērtību, kura tiks samaksāta valsts vērtspapīra dzēšanas dienā (nominālo vērtību); emisijas apjomu; fiksētā ienākuma izmaksu datumus (vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijām).
Valsts kasei ir tiesības izsludināt papildu valsts vērtspapīru emisijas apjoma izlaišanu, kā arī valsts vērtspapīru emisijas pilnīgu vai daļēju dzēšanu pirms tās dzēšanas termiņa saskaņā ar atsevišķu rīkojumu (pirmstermiņa dzēšanu) atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.
Šobrīd valsts vērtspapīru emisiju regulē 2002.gada 23.janvārī Finanšu ministrijas apstiprinātie “Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izlaišanas noteikumi”, kuri nodrošina valstij iespēju aizņemties valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai nepieciešamos līdzekļus, emitējot valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Tomēr, ņemot vērā Latvijas finanšu tirgus attīstību, šajā kārtībā ir nepieciešami vairāki grozījumi un papildinājumi, lai efektivizētu valsts vērtspapīru emisijas procesu. Uz izmaiņu nepieciešamību valsts vērtspapīru emisijas kārtībā ir norādījusi arī Latvijas Banka. Tā kā valsts vērtspapīru emisijas kārtība attieksies arī uz privātpersonām, nepieciešams izdot šo kārtību kā ārējo normatīvo aktu (Ministra kabineta noteikumus).
Galvenās izmaiņas valsts vērtspapīru izlaišanas kārtībā paredz valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas veikšanu, izmantojot ne tikai Latvijas Bankas, bet arī citu finanšu aģentu, kurus apstiprina Finanšu ministrija, pakalpojumus, kā arī veikt šādas emisijas bez finanšu aģentu pakalpojumu izmantošanas. Tāpat, ņemot vērā vairāku citu valstu pieredzi, plānots ieviest iespēju veikt valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu, izmantojot jaunu metodi – tiešo pārdošanu. Noteikumu projektā precizēts arī valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas dalībnieku loks, to paplašinot, taču vienlaikus atstājot iespējas noteikt arī noteiktus ierobežojumus dalībai valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā. Bez tam veiktas atsevišķas izmaiņas valsts vērtspapīru cenas, uzkrātās peļņas, fiksētā ienākuma un peļņas likmes aprēķinos, lai tuvinātu Latvijas valsts vērtspapīru emisijas Eiropā lietotajiem standartiem (praksei).
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””.
Pamatojoties uz Imigrācijas likumu, 2004.gada 20.janvārī Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumi Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”, kuri nosaka darba atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai personālsabiedrības amatpersona, kurai komercreģistrā reģistrētas pārstāvības tiesības), vai būt pašnodarbināta persona Latvijas Republikā, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai noteikumus papildinātu ar normām, kas izriet no Padomes direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka minimālos standartus patvērumu meklētāju uzņemšanai, kā arī lai novērstu noteikumu piemērošanas laikā konstatētās nepilnības.
Grozījumu projektā paredzēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē) patvēruma meklētājam, pamatojoties uz patvēruma meklētāja personas dokumentu, izsniedz darba atļauju līdz galīgā lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas pieņemšanai, kā arī precizēti darba izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamie Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē iesniedzamie izglītību apliecinošie dokumenti. Prasība par izglītības dokumentu iesniegšanu valsts valodā un to tulkojumu apliecināšanu notariāli noteikta saskaņā ar Valsts valodas likuma 10.pantu. Atbilstoši profesiju klasifikatoram informācijas tehnoloģiju jomā precizēti nodarbināto speciālistu amatu nosaukumi, kuriem atvieglotā kārtībā tiek izsniegtas darba atļaujas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Licences izsniegšanas kārtība zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēziskiem un kartogrāfiskiem darbiem”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā komersants saņem licenci zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēzisko vai kartogrāfisko darbu veikšanai. Katram darba veidam izsniedz atsevišķu licenci.
Lēmumu par licences izsniegšanu, pagarināšanu, pārreģistrēšanu pieņem Valsts zemes dienesta (VZD) izveidota zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu licencēšanas komisija. Komisiju izveido, tās nolikumu un personālsastāvu apstiprina VZD ģenerāldirektors.
Fiziska vai juridiska persona, kura ir reģistrēta un veic zemes ierīcības, ģeodēzijas vai kartogrāfijas darbus kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas Republikā pakalpojumus sniedz bez VZD izsniegtās licences zemes ierīcības, mērniecības, ģeodēzijas vai kartogrāfijas darbiem, ja šo darbu veikšana Latvijas Republikā nav pastāvīga.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā;